7. pants

1Jāņem vērā arī tiesas konstatējums, ka atšķirīgā

2attieksme visuzskatāmāk izpaužas attiecībā uz notiesātajiem

3noteiktajiem ierobežojumiem komunikācijā ar ģimeni, kā arī

4finansiālajiem ierobežojumiem, tas ir, Satversmes 96. pantā

5noteikto tiesību ierobežojumiem (sk. Sprieduma 20.3.

6punktu). Tāpat Spriedumā uzsvērts, ka ieslodzītajām personām

7neatkarīgi no to dzimuma ir svarīgi saglabāt saikni ar ģimeni,

8īpaši bērniem (sk. Sprieduma 27. punktu). Mūsdienu

9sabiedrībā netiek apšaubīts tas, ka gan mātei, gan tēvam ir

10vienlīdz svarīga loma ģimenē un bērnu audzināšanā (sk.

11Sprieduma 28. punktu). Proti, mūsdienās pašsaprotams ir tas,

12ka arī vīrietis aktīvi īsteno savu, proti, vecāka lomu ģimenē.

13Šie ir būtiski tiesas secinājumi, kas paši par sevi liek

14likumdevējam nopietni apsvērt notiesāto vīriešu tiesību apjomu,

15ņemot vērā to, kā ir mainījusies gan vīrieša loma ģimenē, gan arī

16izpratne par kriminālsoda mērķi.

17Šādā situācijā pret notiesātajiem vīriešiem īstenotajai

18atšķirīgajai attieksmei nav rodams objektīvs un saprātīgs

19pamats.

20Līdz ar to apstrīdētā norma, ciktāl

21tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem

22vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, neatbilst Satversmes

2391. pantam.

24Satversmes tiesas tiesnese Ineta

25Ziemele

26Rīgā 2019. gada 21. novembrī