3. pants

1Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai bija pirmo reizi

2jāvērtē uz dzimuma kritēriju balstītas atšķirīgas attieksmes

3satversmība. Es piekrītu Spriedumā ietvertajiem apsvērumiem par

4sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības izpratnes attīstības

5vēsturisko kontekstu un to, ka izskatāmajā lietā šim kontekstam

6ir īpaša nozīme (sk. Sprieduma 22. punktu).

7Pirmie cilvēktiesību līgumi, kurus pieņēma pēc Pirmā pasaules

8kara, paredzēja, ka ir aizliegta diskriminācija uz izcelsmes,

9pilsonības, valodas, rases un reliģijas kritēriju pamata. Tobrīd

10šajos līgumos vēl netika iekļauts dzimuma kritērijs, taču cīņa

11par sieviešu tiesībām jau bija sākusies. Dzimumu vienlīdzības

12nostiprināšana plašākā mērogā sākās līdz ar Apvienoto Nāciju

13Organizācijas izveidošanu (sk.: W. A. Schabas, U. N.

14International Covenant on Civil and Political Rights. Nowak's

15CCPR Commentary, 3rd revised ed., N. P. Engel, Publisher,

162019, pp.78-79). Piemēram, Starptautiskais pakts par

17pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts) un

18konkrēti tā 3. pants īpaši nostiprina dzimumu vienlīdzību. Lai

19arī šis pants ir piemērojams kopsakarā ar pārējiem Pakta pantiem,

20tomēr tā saturā ir ietverts pozitīvs pienākums dalībvalstīm ne

21tikai nodrošināt to, ka sievietes netiek diskriminētas uz dzimuma

22kritērija pamata, bet arī veikt tādus īpašus pasākumus, kas ļautu

23sievietēm efektīvi īstenot visas tiesības (sk.: W. A.

24Schabas, U. N. International Covenant on Civil and

25Political Rights. Nowak's CCPR Commentary, 3rd revised

26ed., N. P. Engel, Publisher, 2019, pp. 83).