4. punkts

1Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka,

2plānojot, kāda būs teritorijas atļautā izmantošana, proti, cik

3daudzveidīga atļautā izmantošana attiecīgajā teritorijā nosakāma,

4pašvaldības rīcības brīvību ierobežo gan teritorijas plānošanas

5mērķis - veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, gan arī

6teritorijas plānošanas principi (sk. Satversmes tiesas 2008.

7gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03

824.4. punktu).

94.1. Spriedumā ir konstatēts: Pieteikuma iesniedzējs

10konstitucionālajā sūdzībā norādījis, ka viņa tiesības esot

11ierobežotas nesamērīgi, jo Aizputes novada dome, izstrādājot un

12pieņemot teritorijas plānojumu, pārkāpusi pēctecības, vienlīdzīgu

13iespēju un savstarpējās saskaņotības principus (sk. Sprieduma

1411.3. punktu). Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā ir

15norādījis uz minēto teritorijas attīstības plānošanas principu

16iespējamo pārkāpumu, tomēr to nav saistījis ar apstrīdētajās

17normās ietvertā ierobežojuma samērīgumu (sk. lietas materiālu

181. sēj. 5. - 6. lpp.).

19Pēctecības, vienlīdzīgu iespēju un savstarpējās saskaņotības

20principi ir noteikti Teritorijas attīstības plānošanas likuma

213. panta 2., 3. un 8. punktā. Minētais likums stājās

22spēkā 2011. gada 1. decembrī. Līdz ar to pašvaldībai,

23izstrādājot un pieņemot teritorijas plānojumu, minētie principi

24bija jāievēro.

254.2. Spriedumā norādīts, ka Teritorijas attīstības

26plānošanas likuma 3. pantā norādītie teritorijas plānošanas

27principi ir jāņem vērā, lai taisnīgi līdzsvarotu dažādu personu

28intereses, gan sekmējot teritorijas ekonomisko attīstību, gan

29nodrošinot vides aizsardzības prasību ievērošanu. Tādējādi

30teritorijas plānošanas jomā pamattiesību ierobežojuma atbilstība

31samērīguma principam esot izvērtējama, ņemot vērā to, vai ir

32ievēroti teritorijas plānošanas principi (sk. Sprieduma 11.3.

33punktu).

34Sprieduma 11.3.1. - 11.3.3. punktā ir secināts, ka

35apstrīdētās normas neskar pēctecības un savstarpējās saskaņotības

36principus, kā arī nepārkāpj vienlīdzīgu iespēju principu.

37Pamatojoties uz minēto principu izvērtējumu, Satversmes tiesa

38atzīst, ka sabiedrības labums no apstrīdētajās normās noteiktā

39pamattiesību ierobežojuma ir lielāks nekā atsevišķa nekustamā

40īpašuma īpašnieka tiesībām nodarītais kaitējums.

414.3. Satversmes tiesa ir vispārīgi norādījusi uz

42teritorijas plānošanas principu nozīmi pamattiesību ierobežojuma

43samērīguma noskaidrošanā, taču Spriedumā nav pamatots, kādā veidā

44katrs no Pieteikuma iesniedzēja minētajiem teritorijas attīstības

45plānošanas principiem būtu tieši saistāms ar sabiedrības gūtā

46labuma un indivīdam nodarītā zaudējuma (kaitējuma)

47izvērtēšanu.

48Pēctecības, savstarpējās saskaņotības un vienlīdzīgu iespēju

49principi definēti Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3.

50panta 2., 3. un 8. punktā. Pēctecības princips izpaužas tādējādi,

51ka jaunus teritorijas plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot

52spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas

53praksi. Vienlīdzīgu iespēju princips nozīmē to, ka nozaru un

54teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek

55vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas

56ilgtspējīgu attīstību. Savukārt atbilstoši savstarpējās

57saskaņotības principam teritorijas attīstības plānošanas

58dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot

59citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto.

604.4. Teritorijas attīstības plānošanas principu

61ievērošana nenoliedzami atbilst sabiedrības interesēm. Tomēr

62nevar uzskatīt, ka šo principu ievērošana vien nodrošina

63sabiedrībai tādu ieguvumu, kas ir lielāks nekā indivīdam

64nodarītais kaitējums. Kā jau norādīts iepriekš, apstrīdētās

65normas saskaņā ar Spriedumā noteikto neskar pēctecības un

66savstarpējās saskaņotības principus. Līdz ar to Satversmes tiesas

67secinājums, ka sabiedrības labums ir lielāks par atsevišķa

68nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām nodarīto kaitējumu, būtībā

69ir balstīts vienīgi uz atziņu, ka Aizputes novada dome

70teritorijas plānošanas procesā nav pārkāpusi vienlīdzīgu iespēju

71principu.

72Argumentācijā, kas ietverta Sprieduma 11.3. - 12. punktā,

73Satversmes tiesa nebalstās uz apsvērumiem, kas palīdzētu

74noskaidrot īpašuma tiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

75principam, bet gan cenšas padziļināti atklāt atsevišķu

76teritorijas attīstības plānošanas principu saturu. Spriedumā

77minēto teritorijas attīstības plānošanas principu izvērtējums

78nevar aizstāt pamatojumu tam, vai sabiedrības labums konkrētajā

79gadījumā ir lielāks par indivīdam nodarīto zaudējumu.

80Samērīguma principa pārbaudes

81prasības nav izpildītas, jo Spriedums neatklāj, kā konkrēti

82izpaužas sabiedrības ieguvumi no apstrīdētajās normās noteiktā

83ierobežojuma un kā tie atsver Pieteikuma iesniedzējam nodarīto

84zaudējumu.