3. punkts

1Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka

2teritorijas plānojumu var uzskatīt par īpašuma lietošanas tiesību

3aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota

4nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana

5(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 26. aprīļa

6sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu). Var

7piekrist Satversmes tiesas secinājumam, ka apstrīdētās normas

8aizskar Pieteikuma iesniedzēju un ierobežo viņam Satversmes

9105. panta pirmajā, otrajā un trešajā teikumā noteiktās

10īpašuma tiesības (sk. Sprieduma 7. punktu).

113.1. Lai izvērtētu Satversmes 105. pantā noteikto

12pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai

13tas ir noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts leģitīma mērķa

14labad un vai tas atbilst samērīguma principam (sk., piemēram,

15Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā

16Nr. 2007-01-01 22. punktu).

17Savukārt, lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

18jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

19leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu

20pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai

21labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un

22likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram,

23Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr.

242010-60-01 23. punktu).

253.2. Var piekrist Spriedumā ietvertajai argumentācijai

26par apstrīdēto normu leģitīmo mērķi un piemērotību leģitīmā mērķa

27sasniegšanai (sk. Sprieduma 10. un 11.1. punktu).

28Savukārt Sprieduma 11.2. punktā pamatoti norādīts uz

29Satversmes tiesas judikatūras atziņu, ka apstrīdētajā normā

30noteiktais tiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi

31līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un ar kuriem personas

32pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir

33nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var

34sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.

35Tomēr Sprieduma 11.2. punktā nav izvērtēti Pieteikuma

36iesniedzēja argumenti par to, ka likumos "Par

37piesārņojumu" un "Par ietekmes uz vidi

38novērtējumu" esot paredzēti personas tiesības mazāk

39ierobežojoši līdzekļi. Pēc Satversmes tiesas domām, Pieteikuma

40iesniedzējs neesot norādījis, ka pastāvētu kaut vai viens

41iedarbīgs alternatīvs līdzeklis, ar kuru apstrīdētajās normās

42noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt

43tikpat efektīvi. No Satversmes tiesas argumentiem izriet, ka

44saudzējošu attieksmi pret personu jau nodrošina tāda tiesiskā

45regulējuma pastāvēšana, kurš detālplānojuma izstrādes laikā

46personai ļauj nelabvēlīgus lēmumus apstrīdēt administratīvā

47procesa kārtībā. Tāpat Sprieduma 11.2. punktā nav sniegts

48pārliecinošs pamatojums tam, ka tieši apstrīdētās normas ir

49nepieciešamas leģitīmā mērķa sasniegšanai.

50Satversmes tiesa nav pietiekami

51izvērtējusi argumentus par tādu saudzējošāku līdzekļu esamību,

52kuri Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības ierobežotu mazāk nekā

53apstrīdētās normas.

543.3. Spriedumā secināts, ka sabiedrības labums no

55apstrīdētajām normām esot lielāks par atsevišķa nekustamā īpašuma

56īpašnieka tiesībām nodarīto kaitējumu. Satversmes tiesa norāda,

57ka minētais regulējums neliedz nekustamo īpašumu īpašniekiem

58baudīt tiesības uz īpašumu, bet tikai paredz priekšnoteikumu šo

59tiesību līdzsvarošanai ar citu personu tiesībām. Apstrīdētās

60normas esot nepieciešamas, lai iespēju robežās nodrošinātu

61līdzsvaru starp vietējās pašvaldības, valsts, ieinteresētās

62sabiedrības un atsevišķu nekustamo īpašumu īpašnieku interesēm

63(sk. Sprieduma 12. punktu).

64Lai pamatotu minētos secinājumus, Satversmes tiesa Sprieduma

6511.3. punktā pārbaudījusi, vai Aizputes novada dome,

66izstrādājot un pieņemot teritorijas plānojumu, ir ievērojusi

67vairākus teritorijas attīstības plānošanas principus (turpmāk arī

68- teritorijas plānošanas principi). Spriedumā aplūkoti

69pēctecības, vienlīdzīgu iespēju un savstarpējās saskaņotības

70principi.

71Noskaidrojot, vai sabiedrības

72ieguvums ir lielāks nekā indivīdam nodarītais zaudējums,

73Satversmes tiesa ir aprobežojusies ar atsevišķu teritorijas

74attīstības plānošanas principu izvērtēšanu.