4. pants

1Spriedumā secināts, ka apstrīdētā norma var

2ierobežot arī tādu pretendentu tiesības, kuri ir izpildījuši

3visas nodokļu maksāšanas saistības pret valsti (sk. Sprieduma

421.2. punktu).

54.1. Apstrīdētā norma piemērojama visiem pretendentiem,

6kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā. Tātad apstrīdētajā

7normā noteiktais izslēgšanas kritērijs skar ne vien tos

8pretendentus, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas pienākuma, bet

9arī nodokļus pilnībā maksājošos pretendentus.

10Pēc Satversmes tiesas ieskata, apstrīdētās normas leģitīmā

11mērķa robežas tiek pārsniegtas, jo šī norma liedzot piedalīties

12iepirkuma procedūrā tādām personām, kuras nodokļus maksā pilnībā,

13bet kuru darba ņēmēju vidējais atalgojums ir zemāks par 70

14procentu robežu. Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot

15ierobežot vienīgi tādu pretendentu tiesības, kuri nav pilnībā

16izpildījuši nodokļu nomaksas saistības. Varot būt dažādi iemesli,

17kuru dēļ pretendents atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam

18izslēgšanas kritērijam, kaut arī ir godprātīgi veicis visus

19normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus. Par šādu

20iemeslu varot būt, piemēram, reģionālās atalgojuma atšķirības vai

21nepilna laika darbinieku nodarbināšana. Apstrīdētajā normā

22noteiktajam izslēgšanas kritērijam neatbilstošs atalgojums

23uzņēmumā varot būt arī tāpēc, ka uzņēmums ir tikai nesen

24nodibināts vai arī kādu laiku nav veicis saimniecisko darbību

25(sk. Sprieduma 21. - 23. punktu).

26Minētie Satversmes tiesas argumenti attiecas uz apstrīdētās

27normas piemērošanas sekām konkrētās situācijās, un ar tiem nevar

28pamatot šīs normas neatbilstību samērīguma principam. Var

29piekrist, ka apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā no

30iepirkuma procedūras atsevišķos gadījumos varētu tikt izslēgti

31nodokļu nomaksas pienākumu izpildījuši pretendenti. Tomēr šādu

32gadījumu iespējamība neierobežo apstrīdētās normas leģitīmā mērķa

33īstenošanu, jo tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumus iegūs

34tādi pretendenti, par kuru nodokļu nomaksas saistību izpildi nav

35šaubu. Valsts ir ieinteresēta, lai publiskā iepirkuma līguma

36noslēgšanas tiesības iegūtu tādi piegādātāji, attiecībā uz kuriem

37"aplokšņu algu" maksāšanas varbūtība ir iespējami

38zema.

394.2. Kā izriet no Sprieduma 19. punkta noslēgumā

40ietvertā secinājuma, apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir

41plašāks nekā tikai nodokļu iekasēšanas sekmēšana. Leģitīmajā

42mērķī ietilpst arī iepirkuma procedūras pretendentu godīgas

43konkurences nodrošināšana, kas ir iespējama, ja pretendenti maksā

44adekvātas algas, neslēpjot to faktisko apmēru. Tādējādi

45apstrīdētā norma pilda arī sociālu funkciju sabiedrības

46labklājības veicināšanā, gādājot par darba ņēmēju pienācīgu

47atalgojumu. Satversmes tiesa savā turpmākajā argumentācijā

48apstrīdētās normas leģitīmo mērķi faktiski ir sašaurinājusi,

49reducējot to uz nodokļu iekasēšanas nodrošināšanu.

50Apstrīdētajā normā ietvertie

51līdzekļi ir piemēroti tās leģitīmā mērķa sasniegšanai.