5. pants

1Spriedumā secināts, ka apstrīdētās normas leģitīmo

2mērķi ir iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk

3ierobežojošiem līdzekļiem (sk. Sprieduma

422.2. punktu). Tomēr Satversmes tiesa nav sniegusi

5pietiekamus argumentus, lai šādu secinājumu pamatotu.

65.1. Atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk

7- EST) praksi (sk. spriedumu Michaniki lietā C-213/07,

8spriedumu Fabricom lietā C-21/03 un C-34/03, spriedumu Assitur

9lietā C-538/07), Satversmes tiesa spriedumā secina, ka

10tiesību ierobežošana uz neapstrīdamas prezumpcijas pamata nav

11pieļaujama (sk. Sprieduma 22.1. punktu).

12Piemēram, Fabricom lietā EST vērtēja Beļģijas tiesību

13normu, saskaņā ar kuru no publiskā iepirkuma procedūras jāizslēdz

14persona, kas veikusi ar publisko iepirkumu saistīto būvdarbu,

15piegāžu vai pakalpojumu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi.

16Kā secināja EST, minētā norma neparedzēja personai iespēju

17pierādīt, ka tai konkrētajā gadījumā nerodas interešu konflikts

18vai arī tā neatrodas labākā situācijā piedāvājuma formulēšanai kā

19citi pretendenti. EST minēto normu atzina par tādu, kas

20nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi.

21Lai gan Spriedumā citētajos EST spriedumos vērtēta pretendentu

22izslēgšanas kritēriju nozīme publiskajā iepirkumā, tajos

23analizēto kritēriju saturs ir citāds. Tie neparedz pretendentu

24izslēgšanu no turpmākas dalības publiskā iepirkuma procedūrā,

25pamatojoties uz darba ņēmēju vidējo atalgojumu, kas ir mazāks par

26attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Līdz ar to nav pietiekami

27argumentēts Spriedumā ietvertais secinājums, ka pretendenta

28izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā uz neatspēkojamas

29prezumpcijas pamata nav pieļaujama.

305.2. Kā norādīts Spriedumā, apstrīdētās normas

31piemērotājam būtu jāpiešķir rīcības brīvība izvērtēt pretendenta

32izslēgšanas nepieciešamību, iepazīstoties ar pretendenta

33iesniegtajiem paskaidrojumiem par salīdzinoši zemā darba ņēmēju

34atalgojuma iemesliem. Pēc Satversmes tiesas ieskata, līdz ar to

35tiktu pieļauta arī tādu pretendentu dalība iepirkuma procedūrā,

36kuri ir pilnībā izpildījuši nodokļu nomaksas saistības, lai gan

37atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam

38(sk. Sprieduma 22.2. un 23. punktu).

39Vērtējot, vai apstrīdētās normas leģitīmo mērķi ir iespējams

40sasniegt arī citādā, indivīda tiesības mazāk aizskarošā veidā,

41Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka saudzējošāks

42līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar

43kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē (sk.,

44piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 13. maija

45sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 15. punktu).

46Publisko iepirkumu likuma 39. pantā likumdevējs noteicis

47pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai to piemērotājs katrā

48konkrētā gadījumā varētu precīzi konstatēt, vai pretendents

49atbilst normatīvā regulējuma prasībām.

50Izvērtējot to, vai ir iespējami saudzējošāki līdzekļi

51apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesai

52bija jāņem vērā likumdevēja tiesības noteikt kritērijus, pēc

53kuriem pretendentu var izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā.

54Nosakot valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu

55izlietošanas kritērijus, likumdevējam ir plaša rīcības brīvība.

56Var piekrist Saeimai, ka daļa no pretendentiem patiešām izvairās

57no nodokļu nomaksas saistību izpildes (sk. lietas materiālu

581. sējuma 40. lpp.). Tāpēc likumdevējs izstrādā

59vienotus izslēgšanas kritērijus, atbilstoši kuriem to piemērotājs

60var konstatēt, vai konkrētā pretendenta turpmākā dalība iepirkuma

61procedūrā ir pieļaujama.

62Publiskā iepirkuma procedūras regulējumam jāstiprina

63pretendentu pārliecība par noteikto kritēriju piemērošanas

64tiesiskumu. Ja iepirkuma komisijai katrā individuālā gadījumā

65būtu jāapsver, vai salīdzinoši zemajam darba ņēmēju atalgojumam

66ir objektīvi iemesli, netiktu nodrošināta apstrīdētajā normā

67noteiktā izslēgšanas kritērija piemērošanas vienveidība. Līdz ar

68to iepirkuma procedūras dalībniekiem varētu rasties šaubas par

69to, ka izslēgšanas kritēriji visiem pretendentiem tiek piemēroti

70vienādi.

71Līdz ar to Spriedumā minētie alternatīvie līdzekļi

72nenodrošina apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanu

73līdzvērtīgā kvalitātē.