91. punktsnoteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi

noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi

1likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez

2jebkādas diskriminācijas". Satversmes tiesa spriedumos vairākkārt

3norādījusi, ka tiesiskās vienlīdzības princips liek vienādi

4izturēties pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos

5apstākļos. Atšķirīga attieksme pret šādām personām pieļaujama

6vienīgi tad, ja tai ir saprātīgs un objektīvs pamats.

7Tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu

8attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos. Tikai

9tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv objektīvs un saprātīgs pamats,

10vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

11kas atrodas vienādos apstākļos, vai vienādu attieksmi pret

12personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos (sk., piemēram,

13Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106

14secinājumu daļas 13. punktu).

15Satversmes tiesas praksē daudzkārt

16izskatītas arī lietas par tādu normu atbilstību Satversmes

1791. pantam, kuras izdotas sociālo tiesību jomā (sk.,

18piemēram, Satversmes tiesas spriedumu lietā

19Nr. 2006-07-01). Lai arī likumdevējs saskaņā ar

20Satversmes 109. pantu bauda plašu rīcības brīvību,

21izvēloties regulējumu šajā tiesību jomā, regulējumam jāatbilst

22Satversmes 91. pantam.

23Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa,

24izskatot lietu "Steks pret Apvienoto Karalisti", kurā iesniedzēji

25citastarp sūdzējās par nevienlīdzību labklājības sistēmā, ir

26uzsvērusi, ka pabalstu vai pensiju sistēmai, ko rada valsts, ir

27jāatbilst Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

28konvencijas 14. pantam (sk.: Stec v. the United Kingdom,

29ECHR [GC], [2006], para 53).

30Lai arī "tiesiskās vienlīdzības

31princips dažādu valstu tiesību sistēmās un starptautiskās

32konvencijās ir noregulēts atšķirīgā veidā un formulējumos. [...]

33tiesiskās vienlīdzības princips kopumā - balstīts uz vienu vai

34abām tā sastāvdaļām - visās demokrātiskās un tiesiskās valstīs

35darbojas visumā līdzīgā (bet tomēr ne vienādā) apjomā" (Levits

36E. Par tiesiskās vienlīdzības principu. Latvijas Vēstnesis,

372003. gada 8. maijs, Nr. 68).

38Līdzīgi Satversmes 91. panta

39pirmajam teikumam, Vācijas Pamatlikuma 3. panta pirmā daļa

40noteic: "Visi cilvēki likuma priekšā ir vienlīdzīgi." Analizējot

41Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas praksi, vācu tiesību

42zinātnieki norādījuši, ka Vācijas Pamatlikuma 3. panta

43pirmajai daļai ir praktiska nozīme gandrīz visās dzīves jomās.

44Citastarp īpaši tiek uzsvērta šīs normas nozīme sociālajā jomā.

45Likumdevēja pūles īstenot taisnīgumu, nosakot aizvien vairāk

46speciālu regulējumu, vienlaikus bieži noved pie konflikta ar

47Pamatlikuma 3. panta pirmo daļu, uz ko atsaucas tie, kuriem

48šādi regulējumi nav noteikuši priekšrocības (sk.: Gubelt M.,

49in: von Münch/Kunig, Grundgesetz-Kommentar, Band 1, 5. Aufl.

502000, Rn. 4 zu Art. 3).

51Savukārt, izskatot lietu par Lietuvas Republikas likuma par

52speciālajām valsts pensijām Iekšlietu dienesta, Speciālās

53izmeklēšanas dienesta, Valsts drošības dienesta, aizsardzības un

54prokuratūras iestāžu amatpersonām un karavīriem, Lietuvas

55Republikas Konstitucionālā tiesa uzsvēra, ka vienlīdzības

56princips ir jāievēro gan pieņemot likumus, gan arī tos

57piemērojot. Šis princips prasa, lai homogēni fakti tiktu tiesiski

58novērtēti vienā un tai pašā veidā, un liedz patvaļīgi atšķirīgā

59veidā novērtēt faktus, kas pēc būtības ir vienādi. No otras

60puses, konstitucionālais princips - vienlīdzība likuma priekšā -

61neliedz noteikt likumā atšķirīgu tiesisku regulējumu attiecībā uz

62atsevišķām personu kategorijām, kas atrodas atšķirīgās

63situācijās. Sociālās dzīves daudzveidība var būt par pamatu

64tiesiskā regulējuma veidam un saturam (sk. Lietuvas Republikas

65Konstitucionālās tiesas 2000. gada 23. aprīļa spriedumu

66lietā Nr. 27/2000).

67(Sprieduma kļūdas

68labojums, "LV", 08.04.2008.)

69Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa secina, ka likumdevējs,

70veidojot procedūru valsts pensiju aprēķināšanai un pārrēķināšanai

71dienesta karavīriem un amatpersonām, diferencē šo procedūru,

72ņemot vērā dažādus dienesta apstākļus, formālo pensiju regulējuma

73spēkā stāšanos, ieņemamo amatu, dienesta laiku, kategoriju,

74izglītību utt. Tomēr visām minētajām personu kategorijām pensija

75tiek aprēķināta, vadoties no tā, kādu amatu karavīrs vai

76amatpersona ieņem tajā mēnesī, kad dodas pensijā. Vērā tiek ņemta

77amata alga kopā ar papildu piemaksu par pakāpi, dienesta laiks un

78kategorija. Šādā regulējumā Lietuvas Konstitucionālā tiesa nav

79saskatījusi nevienlīdzīgu attieksmi pret minētajām personām un

80atzinusi, ka apstrīdētās likuma normas atbilst Lietuvas

81Republikas Konstitūcijas 29. pantam (sk. Lietuvas

82Republikas Konstitucionālās tiesas 2000. gada

8323. aprīļa spriedumu lietā Nr. 27/2000,

84www.codices.coe.int).

85(Sprieduma kļūdas

86labojums, "LV", 08.04.2008.)

87Tādējādi gan Satversmes tiesas,

88gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas, gan citu valstu konstitucionālo

89tiesu prakse zināmos gadījumos ļauj izvērtēt to, vai dažādām

90personu grupām noteiktās sociālās garantijas atbilst tiesiskās

91vienlīdzības principam.

927. Lai izvērtētu, vai

93apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. pantam,

94nepieciešams noskaidrot:

951) kuras personas atrodas vienādos

96vai pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

972) vai apstrīdētās normas paredz

98vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;

993) vai šādai attieksmei ir

100objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai pastāv leģitīms mērķis

101un vai ir ievērots samērīguma princips.

102Valsts cilvēktiesību birojs

103uzskata, ka salīdzināmos apstākļos atrodas militārpersonas, kas

104saņem izdienas pensiju, un citas personu grupas, kas arī saņem

105izdienas pensiju.

106Savukārt pēc Saeimas domām,

107apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam

108izvērtēt neesot iespējams, jo nevarot uzskatīt, ka visas

109amatpersonas (piemēram, tiesneši, prokurori, militārpersonas un

110SAB amatpersonas), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos

111ir tiesības pretendēt uz izdienas pensiju, atrodas vienādos un

112salīdzināmos apstākļos.

113Šāds Saeimas viedoklis nav

114pamatots, jo "divas situācijas nekad nav pilnīgi identiskas.

115Tādēļ salīdzināšanai ir jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viens

116vai vairāki kopīgi elementi ar pārbaudāmo situāciju. Kopējam

117elementam ir jāapvieno abas situācijas zem viena virsjēdziena

118(genus proximum)" (Levits E. Par tiesiskās vienlīdzības

119principu. Latvijas Vēstnesis, 2003. gada 8. maijs,

120Nr. 68).

121Ministru kabinets norāda, ka darba

122specifiku, apstākļus un prasības attiecībā uz vispārējo fizisko

123un psiholoģisko sagatavotību militārpersonām un citām profesijām,

124kuru pārstāvjiem noteiktas izdienas pensijas, nevarot savstarpēji

125salīdzināt. Šādam apgalvojumam var piekrist, tomēr tas nenozīmē,

126ka vispār nav kritēriju, pēc kuriem šīs personas iespējams

127salīdzināt.

128Piemēram, Beļģijas Arbitrāžas

129tiesa secinājusi, ka policijas reformas gaitā ir pieļauta

130nevienlīdzīga attieksme pret tiesu policijas ierēdņiem un

131municipālās policijas ierēdņiem, nosakot dažādu spēkā stāšanās

132laiku prasībai par noteiktu vecumu sasniegušo personu obligātu

133pensionēšanu. Vienlaikus tajā pašā lietā Arbitrāžas tiesa

134salīdzināja arī normas, kas noteica šajā jomā atšķirības

135attiecībā uz tiesu policijas virsniekiem un ierindas sastāvu

136(sk. Beļģijas Arbitrāžas tiesas 1999. gada 10. marta

137spriedumu lietā Nr. 31/99, www.codices.coe.int).

138Izraugoties vairākus elementus,

139kas kopīgi militārpersonām, kuras saņem izdienas pensiju, un

140kādai citai personu grupai, iespējams identificēt vairākus

141kopējus virsjēdzienus.

1427.1. Visus izdienas pensiju

143saņēmējus visupirms raksturo viens būtisks kopējs elements,

144proti, dienesta vai darba attiecības ar valsti. Raugoties no šā

145viedokļa, visas personas, kuras ir vai ir bijušas vai nu

146dienesta, vai arī darba attiecībās ar valsti, atrodas vienādos un

147salīdzināmos apstākļos. Izdienas pensijas paredzēšana vienai

148daļai no šīm personām jau pati par sevi veido atšķirīgu

149attieksmi, kam saskaņā ar Satversmes 91. pantu ir jābūt

150objektīvi pamatotai.

151Lietā, kurā bija apstrīdēta

152izdienas pensiju piešķiršanas kārtība prokuratūras darbiniekiem,

153Satversmes tiesa visupirms aplūkoja šīs pensijas būtību un

154saistību ar citu veidu pensijām. Satversmes tiesa secināja, ka

155"konkrētā nozarē nodarbinātajiem paredzot izdienas pensiju, tiek

156pieņemts, ka darbspēju zudums var iestāties agrāk. Ja attiecīgā

157nozarē strādājoša persona uzskata, ka tās darbspējas ir zudušas

158jau pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma

159sasniegšanas, tā var uzteikt darbu un pieprasīt izdienas pensiju.

160[...] Galvenais izdienas pensijas mērķis ir nodrošināt iztikas

161līdzekļus personām, kuru darbs saistīts ar ātrāku profesionālo

162iemaņu zudumu, kas var rasties pirms vecuma pensijas piešķiršanai

163noteiktā vecuma sasniegšanas. Bez tam, ņemot vērā paaugstināto

164izdienas pensijas apmēru, kas saistīts ar tās aprēķina formulu

165(sk. šā sprieduma 2.3. punktu), izdienas pensija ir

166papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos

167apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas" (Satversmes tiesas

168sprieduma lietā Nr. 2003-14-01 7. punkts).

169Savukārt Augstākās padomes

1701990. gada 29. novembrī pieņemtajā likumā "Par valsts

171pensijām" bija noteikts, ka izdienas pensiju piešķir pilsoņiem,

172kas strādā atsevišķās profesijās, darbošanās kurās pēc noteikta

173darba stāža uzkrāšanas ir saistīta ar profesionālo iemaņu zudumu

174vai sociālu bīstamību.

175No Valsts un pašvaldību

176profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka

177mākslinieku izdienas pensiju likuma 2. panta izriet, ka

178minētās izdienas pensijas nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts

179vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju,

180teātru un cirka mākslinieku tiesības uz izdienas pensiju sakarā

181ar to, ka šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs

182saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas

183piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

184Atbilstoši Tiesnešu izdienas

185pensiju likuma 1. pantam izdienas pensija kalpo tiesnešu

186neatkarības nostiprināšanai, garantējot likumā paredzētās viņu

187tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata

188atstāšanas.

189No Diplomātu izdienas pensiju

190likuma izriet, ka diplomātu tiesības uz izdienas pensiju

191nepieciešamas, lai veicinātu diplomātiskā un konsulārā dienesta

192stabilitāti un pēctecību.

193Militārpersonu izdienas pensiju

194likums, likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas

195sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm",

196Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju

197likums un Prokuroru izdienas pensiju likums neietver pamatojumu,

198kāpēc attiecīgajām personām valsts noteic izdienas pensiju. Tomēr

199no attiecīgo ministriju paskaidrojumiem par to, kāds ir izdienas

200pensiju mērķis, var secināt, ka izdienas pensiju noteikšana

201nepieciešama vairāku apsvērumu dēļ.

202Tā Aizsardzības ministrija norāda,

203ka karavīriem dienesta pildīšanas laiks ir īpaši ierobežots un

204dienestu nav iespējams turpināt līdz vecuma pensijas piešķiršanai

205noteiktā vecuma sasniegšanai. Izdienas pensija nodrošina

206atvaļinātajiem karavīriem iespēju integrēties civilajā dzīvē,

207proti, iespēju apgūt civilo profesiju un nodrošina viņiem iztikas

208līdzekļus, ņemot vērā to, ka dienesta nosacījumi, prasības un

209apstākļi var būtiski ietekmēt karavīru turpmākās iespējas

210konkurēt darba tirgū. Turklāt izdienas pensija ir viens no

211faktoriem, kas kompensē ierobežojumus, kuri ir spēkā karavīru

212militārā dienesta izpildes laikā.

213Apspriežot Militārpersonu izdienas

214pensiju likumu otrajā lasījumā, Saeimas deputāts Ģirts Valdis

215Kristovskis uzsvēra: "Sociālās garantijas - tas ir pats

216svarīgākais un, manuprāt, "jutīgākais" militāro cilvēku

217jautājums, jo no tā, cik šīs sociālās lietas ir sakārtotas, ir

218atkarīga viņu uzticība valstij un arī nodrošinātība priekšdienās.

219Un faktiski arī militārā specifika prasa īpaši atbildīgu pieeju

220sociālo jautājumu sakārtošanai" (6. Saeimas

2211998. gada 26. februāra sēdes stenogramma. Latvijas

222Vēstnesis, 1998. gada 3. marts,

223Nr. 55/56).

224Iekšlietu ministrija norāda, ka

225izdienas pensija iekšlietu sistēmā kalpo gan kā materiālā

226stāvokļa nodrošinājums, gan arī kā sociālā garantija darbiniekam,

227kurš noteiktu darba dzīves posmu veltījis valstij svarīgu

228funkciju izpildei - valsts iekšējās drošības sargāšanai, turklāt

229specifiskos, fiziski un psihoemocionāli sarežģītos un ne vienmēr

230prognozējamos dienesta apstākļos. Dienestā esošie darbinieki arī

231no darba brīvajā laikā var tikt iesaistīti dabas stihiju radītu

232postījumu, ugunsgrēku un citu katastrofu seku likvidācijā, vai

233valstij nozīmīgu pienākumu veikšanā, ja valsts rīcībā esošie

234cilvēku resursi ir nepietiekami. Spējas pildīt dienestu minētajos

235apstākļos ar gadiem samazinās.

236Savukārt Ģenerālprokuratūra

237uzsver, ka izdienas pensiju noteikšana ir vērsta uz to

238prokuratūras kadru nomaiņu, kuriem pēc 20 gadus ilga saspringta,

239ar pastāvīgu stresu, kā arī ar psiholoģiski emocionālās un

240fiziskās pārslodzes apstākļiem saistīta darba kriminālvajāšanā un

241citu pienākumu veikšanā ir mazinājušās nepieciešamās

242profesionālās iemaņas. Izdienas pensija paver šīm personām

243iespēju pārkvalificēties un izvēlēties citu profesiju. Vienlaikus

244izdienas pensija ir viens no būtiskiem faktoriem, kas prokuroru

245amata pienākumu izpildes laikā attur no nokļūšanas interešu

246konflikta un korumpētā stāvoklī.

247Visus minētos argumentus, kas

248pamato, kādēļ atsevišķām valsts nodarbināto personu kategorijām

249tiek noteikta sevišķa sociālā garantija - izdienas pensija,

250nosacīti var iedalīt vairākās grupās:

2511) attiecīgā dienesta vai

252profesijas īpatnības ir saistītas ar profesionālo iemaņu

253mazināšanos vai zudumu, sasniedzot noteiktu vecumu vai

254nostrādājot šajā profesijā noteiktu laiku (uzkrājot zināmu darba

255stāžu). Šis arguments attiecas uz mākslas profesiju pārstāvjiem,

256iekšlietu sistēmas darbiniekiem, militārpersonām, SAB un

257prokuratūras darbiniekiem, taču tiešā veidā nav attiecināms uz

258tiesnešiem un diplomātiskā dienesta darbiniekiem;

2592) attiecīgā persona pilda valstij

260svarīgu dienestu, kura gaita būtiski atšķiras no to personu darba

261apstākļiem, kuras strādā uz civiltiesiska līguma pamata. Dienesta

262laikā persona ir pakļauta valsts noteiktiem būtiskiem

263ierobežojumiem (dienesta gaitas reglamentiem u.c.), tās pienākums

264ir iesaistīties dienesta izpildē iepriekš neparedzētos, nereti

265bīstamos apstākļos. Izdienas pensija šajā gadījumā, no vienas

266puses, kompensē minētā dienesta laikā priekšlaicīgi zaudētās

267darba spējas, bet, no otras puses, kalpo kā kompensācija par

268dienesta laikā noteiktajiem ierobežojumiem neatkarīgi no tā, vai

269šie ierobežojumi ir vai nav radījuši priekšlaicīgu darba spēju

270samazināšanos. Šis arguments attiecas uz visiem tiem izdienas

271pensiju saņēmējiem, kas ir dienesta attiecībās ar valsti, daļēji

272arī uz tiesnešiem, taču neattiecas uz mākslas profesiju

273pārstāvjiem;

2743) izdienas pensija netieši veido

275it kā "atliktu atalgojumu" par nevainojamu dienestu ilgā laika

276periodā un sekmē attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu

277darbību, it īpaši antikorupcijas aspektā. Šis arguments attiecas

278uz visiem tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kas ir dienesta

279attiecībās ar valsti, taču nav attiecināms uz mākslas profesiju

280pārstāvjiem.

281Atšķirīgā attieksme pret personām,

282kas darbojas minētajās profesijās un pilda minēto dienestu vai

283amata pienākumus, ir attaisnojama ar leģitīmiem mērķiem, proti,

284gan ar sabiedrības interešu aizsardzību, nodrošinot attiecīgo

285dienestu darbu, gan arī ar katras attiecīgā profesijā strādājošas

286vai attiecīga amata pienākumus pildošās personas sociālo interešu

287aizsardzību.

288Izstrādājot izdienas pensiju

289saņemšanas nosacījumus, katrā konkrētā gadījumā likumdevējam

290jāpārliecinās, vai priekšrocības, ko valsts noteikusi izdienas

291pensijas saņēmējam, bet nav noteikusi citām pašas nodarbinātajām

292personām, ir samērīgas.

2937.2. Apkopojot

294iepriekšminētos argumentus par to, ar kādu mērķi katra izdienas

295pensija noteikta, visas izdienas pensijas var nosacīti iedalīt

296trijās grupās:

2971) izdienas pensija, kas noteikta

298galvenokārt ar mērķi kompensēt darba spēju priekšlaicīgu

299zaudējumu profesijā, proti, izdienas pensija māksliniekiem;

3002) izdienas pensijas, kas

301noteiktas galvenokārt ar mērķi kompensēt dienesta laikā noteiktos

302papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu

303un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši antikorupcijas

304aspektā, taču nav saistītas ar nepieciešamību attiecīgajām

305personām priekšlaicīgi pensionēties, proti, izdienas pensijas

306tiesnešiem un diplomātiem;

3073) izdienas pensijas, kas

308noteiktas ar visiem trim iepriekšminētajiem mērķiem, proti,

309izdienas pensijas militārpersonām, SAB darbiniekiem, iekšlietu

310sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un

311prokuroriem.

312Nenoliedzot iespēju pēc noteiktiem

313kritērijiem salīdzināt visas personas, kas saņem izdienas

314pensijas, Satversmes tiesa secina, ka visupirms vienādos un pēc

315noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas tās

316personas, kuras saņem pēdējā grupā minētās izdienas pensijas,

317proti,

3181) militārpersonas; 2) SAB darbinieki;

3193) iekšlietu sistēmas darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm

320un 4) prokurori.

321Kopējais elements, kas minētās

322situācijas padara salīdzināmas, ir tas, ka visas šīs personas ir

323nodarbinājusi noteikta veida valsts institūcija un sakarā ar šo

324darbu vai dienestu personas saņem viena veida sociālo garantiju -

325izdienas pensiju, kas noteikta, lai sasniegtu vienus un tos pašus

326mērķus.

327Kā tas jau iztirzāts iepriekš

328(sk. šā sprieduma 7. punktu), līdzīgas personu kategorijas

329Lietuvas Republikā saņem izdienas pensiju viena likuma ietvaros

330un pēc vienotiem kritērijiem.

331Latvijas likumdevējs gan katrai no

332šīm personu grupām izdienas pensiju noteicis ar atsevišķu likumu,

333bet faktiski jau pats ir norādījis uz šo pensiju līdzību un

334savstarpējo saistību.

335Valsts drošības iestāžu likuma