23. punktsparedz, ka "valsts drošības iestāžu amatpersonām

paredz, ka "valsts drošības iestāžu amatpersonām

1izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem

2aktiem, kas regulē aizsardzības un iekšlietu iestāžu, kā arī

3Satversmes aizsardzības biroja darbinieku izdienas pensijas".

4Satversmes aizsardzības biroja

5amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. pants paredz, ka

6izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, citastarp

7ieskaita laiku, ko biroja amatpersona nodienējusi Latvijas

8Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, obligātā

9aktīvā militārā dienesta laiku un profesionālā militārā dienesta

10laiku Latvijas Republikas NBS sastāvā, laiku, kas nostrādāts

11Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos.

12Likuma "Par izdienas pensijām

13Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

14dienesta pakāpēm" 3. pants paredz, ka izdienas stāžā, kas

15dod tiesības uz minēto izdienas pensiju, citastarp ierēķina arī

16obligātā militārā dienesta laiku, ierindas dienesta laiku

17Zemessardzē un aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības

18ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās (bijušajās)

19militārajās struktūrvienībās, laiku, kas pirms iestāšanās

20Iekšlietu ministrijas dienestā nostrādāts prokuratūrā.

21Arī Militārpersonu izdienas

22pensiju likuma 3. pants paredz izdienas stāžā, kas dod

23tiesības uz izdienas pensiju, ieskaitīt gan dienesta laiku

24Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā, gan arī

25prokuratūrā nostrādāto laiku.

26Turklāt Militārā dienesta likuma

2748. panta otrā daļa paredz, ka karavīram izdienas stāžā

28citastarp ieskaita dienesta laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas,

29valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām

30dienesta pakāpēm.

31Arī Saeimas Sociālo un darba lietu

32komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, ziņojot par

33Militārpersonu izdienas pensiju likuma projektu pirmajā lasījumā

341998. gada 15. janvāra Saeimas sēdē, norādīja uz šā

35likuma līdzību ar likumprojektu par izdienas pensijām

36attiecīgajiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Viņa teica: "Es

37domāju, ka par šo jautājumu pietiekami daudz jau ir runāts un

38spriests, tās ir speciālās pensijas militārpersonām. Šodien no

39rīta mēs jau atbalstījām tādas pašas pensijas iekšlietu

40darbiniekiem, tādēļ es negribētu kavēt jūsu uzmanību un aicinu

41jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā"

42(6. Saeimas 1998. gada 15. janvāra sēdes

43stenogramma. Latvijas Vēstnesis, 1998. gada

4420. janvāris, Nr. 13/14).

45Tādējādi militārpersonas un citi

46šajā sprieduma punktā minēto izdienas pensiju saņēmēji atrodas

47vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

48apstākļos.

497.3. Vienlaikus jāņem vērā,

50ka zināmos gadījumos iespējams un pat nepieciešams salīdzināt arī

51atsevišķas personas, kas pilda vienu un to pašu dienestu.

52Piemēram, gadījumā, kad atsevišķi nosacījumi attiektos tikai uz

53viena dzimuma personām vai būtu noteikti sakarā ar piederību pie

54kādas konkrētas politiskās partijas vai tautības u.c.

55Visas personas, kas pilda militāro

56dienestu, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

57salīdzināmos apstākļos. Atšķirīga attieksme pret atsevišķām

58personām, tostarp nosakot atalgojuma vai izdienas pensijas

59apmēru, pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl tā izriet no pildāmā

60dienesta specifikas un citiem objektīviem apstākļiem.

61Tāpat zināmos gadījumos iespējams

62salīdzināt arī atsevišķas personas, kas pilda pēc satura līdzīgas

63funkcijas, atrodoties dažādos dienestos. Piemēram,

64Ģenerālprokuratūra atzīst, ka "prokuroru un Iekšlietu ministrijas

65sistēmā strādājošo izmeklētāju darbs pēc sava rakstura,

66sarežģītības pakāpes, intensitātes un psiholoģiskās slodzes ir

67līdzīgs". Pēc satura līdzīgas funkcijas veic iekšlietu sistēmas

68darbinieki, apsargājot diplomātiskās pārstāvniecības un speciālos

69objektus, un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests,

70gādājot par augstu Latvijas valsts amatpersonu personisko

71drošību.

728. Salīdzinot minēto

73izdienas pensiju likumu uzbūvi un tajos ietvertos pamatprincipus,

74pamatots ir pieteikuma iesniedzēja secinājums, ka visiem izdienas

75pensiju likumiem ir līdzīga struktūra. Kā pamatkritērijs izdienas

76pensijas piešķiršanai visām grupām tiek izvirzīts noteikts

77izdienas stāžs, bet kā papildu kritērijs, ko atsevišķos gadījumos

78neņem vērā, - vecums. Izdienas pensija visām grupām tiek

79aprēķināta kā noteikts procentuāls apmērs no iepriekšējā

80atalgojuma. Iepriekšējais atalgojums tiek skaitīts par noteiktu

81laika posmu līdz aiziešanai izdienas pensijā. Arī citi nosacījumi

82visām grupām ir līdzīgi.

83Atšķirīgi nosacījumi savukārt

84paredzēti tā atalgojuma apmēram, no kura izdienas pensija tiek

85aprēķināta.

86Iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar

87speciālajām dienesta pakāpēm, SAB un prokuratūras darbiniekiem

88likumos noteiktais atalgojums un atalgojums, no kura tiek

89aprēķināta izdienas pensija, ir vienāds (sk. šā sprieduma

901. punktu).

91Piemēram, likuma "Par izdienas

92pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar

93speciālajām dienesta pakāpēm" 4. panta pirmā daļa paredz, ka

94"izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba

95samaksas (turpmāk - darba samaksa) par pēdējiem pieciem gadiem

96pirms atbrīvošanas no dienesta".

97Savukārt atbilstoši tā paša panta

98otrajai daļai, darba samaksā, no kuras tiek aprēķināta izdienas

99pensija, ietilpst amatalga, prēmija, piemaksa par speciālo

100dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru

101veidus nosaka Ministru kabinets.

102Arī Iekšlietu ministrijas sistēmas

103iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

104speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma

10532. panta pirmā daļa paredz, ka amatpersona saņem darba

106samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas.

107Turpretī militārpersonām izdienas

108pensija tiek aprēķināta tikai no atalgojuma daļas, proti, tajā

109netiek ietvertas attiecīgajai militārpersonai noteiktās

110piemaksas. Tādējādi pret militārpersonām ir noteikta atšķirīga

111attieksme - saskaņā ar apstrīdētajām normām izdienas pensija tiek

112aprēķināta tikai no atalgojuma daļas. Proti, tajā netiek

113ietvertas attiecīgajai militārpersonai noteiktās piemaksas.

1148.1. Nav pamatots Saeimas

115viedoklis, ka piemaksas ir īslaicīgs maksājums, bet izdienas

116pensijai jāatspoguļo visā dienesta laikā paveiktais un bijušie

117apstākļi.

118Šādam viedoklim var piekrist tikai

119tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viena veida piemaksu, proti, par

120piedalīšanos starptautiskās operācijās. Tomēr arī šajā gadījumā

121jāņem vērā, ka šīs piemaksas vairs būtiski neietekmē

122militārpersonu pensiju, jo Militārpersonu izdienas pensiju likuma

1235. panta trešā daļa paredz, ka "militārpersonai, kura

124dienesta laikā ir piedalījusies šā likuma 4.panta pirmās daļas

1251.punktā minētajās starptautiskajās operācijās, aprēķinot

126izdienas pensiju, par šo operāciju izpildes laiku ņem vērā šā

127panta otrajā daļā noteikto dienesta atalgojumu, kas

128militārpersonas amatam bija noteikts tās pamatdienesta vietā

129Latvijā pirms nosūtīšanas minēto starptautisko operāciju

130veikšanai".

131Atbildes rakstos gan Saeima, gan

132Ministru kabinets galvenokārt iztirzā minētās piemaksas par

133piedalīšanos starptautiskajās operācijās, taču neņem vērā, ka

134militārpersonām noteikta arī virkne citu būtisku piemaksu,

135piemēram, piemaksas saņem nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas

136un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālisti;

137sapieri, kas veic atmīnēšanas darbus; ūdenslīdēji; jūras kuģa vai

138gaisa kuģa glābšanas komandas (apkalpes) locekļi; Saeimas un

139Valsts prezidenta drošības dienesta karavīri, kuri veic

140amatpersonu personīgo apsardzi; karavīri, kuri pavada vai pārvadā

141bīstamas kravas.

142Piemaksas noteiktas arī karavīriem

143par dienestu specifiskos (apgrūtinošos) apstākļos. Piemēram,

144šādas piemaksas saņem karavīrs vai kadets, kurš dienesta

145pienākumus pilda uz kuģa jūrā; gaisa kuģa apkalpes loceklis;

146speciālo uzdevumu vienības karavīrs; instruktoru sastāva

147karavīrs, kurš lauka apstākļos apmāca citus karavīrus, militārās

148policijas karavīrs, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic

149izmeklēšanu vai operatīvās darbības.

150Tāpat piemaksas noteiktas arī

151karavīriem par specifisku, NBS īpaši nepieciešamu izglītību un

152dienestu šai izglītībai atbilstošā amatā (piemēram, informācijas

153tehnoloģiju vai sakaru sistēmas projekta vadītājs, informācijas

154tehnoloģiju vai sakaru speciālists), kā arī karavīriem par

155paaugstinātu atbildību, kas saistīta ar pakļautībā esošā

156personālsastāva vadību.

157Šīs piemaksas atspoguļo attiecīgās

158personas dienesta būtiskas iezīmes. Neņemot tās vērā, pret

159personām tiek pieļauta atšķirīga attieksme visupirms

160salīdzinājumā ar citiem militārā dienesta karavīriem, kuri šādas

161piemaksas nesaņem, jo pilda dienestu mazāk intensīvos un

162saspringtos apstākļos, bet ir tiesīgi pretendēt uz tāda paša

163lieluma izdienas pensiju.

164Atšķirīga attieksme konstatējama

165arī salīdzinot militārpersonas un citu dienestu, piemēram,

166iekšlietu sistēmas, darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm,

167kuriem līdzīgas piemaksas tiek ņemtas vērā, aprēķinot izdienas

168pensiju. Tā atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada

16931. oktobra noteikumiem Nr. 904 "Noteikumi par

170Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

171pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba

172samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām

173dienesta pakāpēm" piemaksas iekšlietu sistēmā citastarp

174noteiktas, piemēram, par dienesta pienākumu pildīšanu uz kuģa;

175par dienesta pienākumu pildīšanu uz gaisa kuģa; valsts policijas

176amatpersonām, kuras apsargā vēstniecības un speciālos objektus;

177par amata pienākumu pildīšanu informācijas tehnoloģiju un sakaru

178jomā.

1798.2. Saeima pauž viedokli,

180ka atšķirīgā attieksme pret militārpersonām ir attaisnojama ar

181to, ka noteikts atšķirīgs vecums, kad var pieprasīt izdienas

182pensiju. Atsevišķām militārpersonām tas varot būt 35 gadi, lai

183gan prokuroriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar

184speciālajām dienesta pakāpēm šis vecums parasti esot vismaz 50

185gadi. Līdz ar to šīs amatpersonas neatrodoties vienādos un

186salīdzināmos apstākļos.

187Tomēr jāņem vērā, ka

188militārpersonām tiesību iegūšanai uz izdienas pensiju

189nepieciešamais vecums nav noteikts, jo Militārā dienesta likuma

19041. pantā ir noteikts maksimālais vecums militārajā dienestā

191katrā konkrētajā amatā. Leitnantam profesionālajā aktīvajā

192dienestā tas ir 35 gadi, citām militārpersonām - 45 līdz 60

193gadi.

194Vecums, kurā persona pensionējas,

195varētu attaisnot atšķirības pensijas apmērā, ciktāl var pieņemt,

196ka, pensionējoties, piemēram, 35 gadu vecumā, personai ir

197iespējas apgūt citu profesiju. Izdienas pensijas mērķis šajā

198gadījumā visupirms ir nodrošināt personai atbalstu

199pārkvalificēšanās periodā, savukārt, personai, kura pensionējas

200īsi pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, izdienas

201pensijai jānodrošina pienācīga iztika, jo varbūtība, ka persona

202šajā vecumā pārkvalificēsies, ir minimāla. Tomēr apstrīdētā norma

203neparedz diferencētu attieksmi pret personām, kas pensionējas

204tādā pašā vecumā kā prokuratūras darbinieki vai attiecīgie

205iekšlietu iestāžu darbinieki, un personām, kas pensionējas agrāk.

206Līdz ar to attiecīgās piemaksas netiek ņemtas vērā arī tām

207militārpersonām, kas ir nodienējušas līdz vecumam, kurā parasti

208pensionējas prokuratūras darbinieki vai iekšlietu iestāžu

209darbinieki.

2109. Izskatīšanai Saeimā

211iesniegto Noteikumu Nr. 272 anotācijā norādīts, ka tie

212nepieciešami "sakarā ar to, ka pēdējā gada laikā ievērojami ir

213paplašinājušies starptautisko operāciju veidi, kuros aktīvu

214dalību ņem Latvijas militārpersonas, arvien biežāk rodas

215neordināras situācijas izdienas pensiju piešķiršanas praksē no

216aktīvā dienesta atvaļinātajām militārpersonām, kuras dienesta

217laikā ir piedalījušās tajās.

218Šo neordināro situāciju būtība ir

219tāda, ka uz atsevišķām starptautiskajām operācijām, ņemot vērā

220piedalīšanās nosacījumus, nākas nosūtīt militārpersonas, kurām ir

221lielāka militārā dienesta pieredze un atbilstoši arī lielāks

222izdienas stāžs. Bieži vien šīm militārpersonām izdienas stāžs ir

22320 un vairāk gadu. Ņemot vērā to, ka militārpersonu atalgojums

224par piedalīšanos starptautiskajās operācijās, atkarībā no

225dienesta pakāpes un amata, ir augsts - 750-950 latu mēnesī,

226daudzas militārpersonas šos apstākļus var izmantot savās

227personīgajās interesēs, lai, salīdzinot ar citām militārpersonām,

228iegūtu nesamērīgi lielas un viņu ieguldījumam dienestā

229neatbilstošas izdienas pensijas. Tādi gadījumi praksē jau ir

230bijuši, kad militārpersona, kura ir ieguvusi izdienas stāžu, kas

231nepieciešams izdienas pensijas piešķiršanai, nākošajā dienā pēc

232atgriešanās no starptautiskajām operācijām, lai iegūtu lielāku

233pensiju, iesniedz iesniegumu par atvaļināšanos no dienesta.

234Izmantojot minēto situāciju, militārpersonai ir iespēja, atkarībā

235no dienesta pakāpes un amata, iegūt: virsdienesta karavīriem

236(instruktoriem) - virs Ls 300; virsniekiem - virs Ls 400 lielu

237pensiju.

238Aizsardzības ministrija uzskata,

239ka tāda situācija, kad militārpersona īsā dienesta periodā (6

240mēneši) var iegūt iespēju saņemt viņas ieguldījumam dienestā

241faktiski neatbilstoši lielu pensiju, nav normāla un neatbilst

242valsts interesēm. Tāda situācija izsauc arī dažādas domstarpības

243un neapmierinātību militārpersonu vidū. To arī var saprast, jo

244militārpersonām, kas piedalās starptautiskās operācijās,

245Militārpersonu izdienas pensiju likuma 4. panta pirmajā daļā

246ir noteiktas arī citas privilēģijas - viena dienesta diena

247izdienas stāžā tiek ieskaitīta paaugstinātā apmērā, kas dod

248iespēju agrāk aiziet pensijā, kā arī pensijas apmēra pieaugumu"

249(7. Saeimas likumprojekta Nr. 651 "Grozījumi

250Militārpersonu izdienas pensiju likumā" anotācija:

251www.saeima.lv).

252Arī atbildes rakstos Saeima un

253Ministru kabinets uzsver tikai pamatojumu tam, kāpēc, aprēķinot

254izdienas pensiju, nebūtu jāņem vērā par piedalīšanos

255starptautiskajās operācijās noteiktās piemaksas.

256Pamatojums atšķirīgajai attieksmei

257attiecībā uz visām citām uzskaitītajām piemaksām nedz anotācijā,

258nedz atbildes rakstos nav saskatāms.

259Līdz ar to apstrīdētajās normās

260noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav saprātīga un objektīva

261pamata un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

26291. pantam.

26310. Satversmes tiesa

264vairākkārt norādījusi, ka no Satversmes 1. panta - kurš

265atzīstams par vienu no Latvijas Republikas kā demokrātiskas un

266tiesiskas valsts stūrakmeņiem - izriet virkne tiesiskas valsts

267principu, tostarp tiesiskās paļāvības princips. Satversmes 1.

268pants neliedz likumdevējam izdarīt pastāvošajā tiesiskajā

269regulējumā tādus grozījumus, kuri atbilst Satversmei. Tomēr

270demokrātiskā un tiesiskā valstī tiesiskās paļāvības princips

271prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, tiktu paredzēta saudzējoša

272pāreja uz jauno regulējumu (sk. Satversmes tiesas

2732003. gada 25. marta sprieduma lietā

274Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu, 2005. gada

2758. marta sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 18. punktu).

276Pieņemot Militārpersonu izdienas

277pensiju likumu, tika noteikts, ka personas saņems tādas izdienas

278pensijas, kuras tiks aprēķinātas, ņemot vērā pilnu personas

279atalgojumu (ieskaitot piemaksas) par pēdējiem pieciem dienesta

280gadiem. Tādējādi tās militārpersonas, kurām jau bija atbilstošs

281izdienas stāžs, laikā pēc likuma spēkā stāšanās bija tiesīgas

282paļauties, ka viss to atalgojums pilnā apmērā tiks ņemts vērā,

283nosakot izdienas pensiju. Atsevišķos gadījumos šie Militārpersonu

284izdienas pensijai paredzētie noteikumi varēja būt svarīgi, lai

285persona, it īpaši finansiāli sarežģītajos apstākļos pirms

286atalgojuma reformas, tomēr turpinātu pildīt dienestu vai būtu

287gatava uzņemties papildu pienākumus.

288Ministru kabinets Noteikumos

289Nr. 272 neparedz nekādu pāreju uz jauno regulējumu. Šādu

290pāreju neparedz arī attiecīgie grozījumi Militārpersonu izdienas

291pensiju likumā. Piemēram, bija iespējams noteikt, ka, aprēķinot

292izdienas pensiju par laiku no Militārpersonu izdienas pensiju

293likuma spēkā stāšanās dienas līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā

294stāšanās dienai, atalgojumā tiek ņemtas vērā arī attiecīgās

295piemaksas.

296Nedz Ministru kabinets, nedz

297Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, šādu vai līdzīgu saudzējošu

298pāreju neparedzēja. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst

299Satversmes 1. pantam.

30011. Konstatējot apstrīdēto

301normu neatbilstību kaut vienam Satversmes pantam, tās atzīstamas

302par prettiesiskām un spēkā neesošām. Līdz ar to vairs nav

303nepieciešams vērtēt minēto normu atbilstību Satversmes

304109. pantam.

30512. Nosakot brīdi, ar kuru

306apstrīdētās normas zaudē spēku, tiesa ņem vērā to, ka laikā,

307kamēr apstrīdētās normas bija spēkā, militārpersonu atalgojuma

308sistēma ir mainījusies, tāpēc nav saprātīgi noteikt, ka

309Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. pants šobrīd būtu

310spēkā tādā redakcijā, kādā tas bija spēkā pirms Noteikumu

311Nr. 272 izdošanas.

312Vienlaikus jāņem vērā, ka

313militārpersonām pensijas tiek maksātas no attiecīgajai

314ministrijai valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

315Militārpersonu izdienas pensijām izmaksājamo finanšu līdzekļu

316strauja palielināšana, savlaicīgi neparedzot grozījumus valsts

317budžeta likumā, varētu būtiski ietekmēt atalgojuma izmaksu

318dienošajām militārpersonām, kā arī apgrūtināt ministrijas

319funkciju veikšanu, tādējādi aizskarot būtiskas valsts

320intereses.

321Līdz ar to likumdevējam ir

322nepieciešams laiks normatīvā regulējuma pilnveidošanai, kā arī

323attiecīgu izmaiņu izdarīšanai valsts budžetā.

324Vienlaikus Satversmes tiesa

325uzskata, ka ir jāaizsargā to atvaļināto militārpersonu tiesības,

326kuras laikā no Militārpersonu izdienas pensiju likuma spēkā

327stāšanās dienas līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās dienai

328- 2000. gada 19. augustam - nolēma turpināt militāro

329dienestu, paļaujoties uz to, ka par šo laiku izdienas pensija

330tiks aprēķināta no pilna atalgojuma. Lai nodrošinātu šo personu

331tiesību aizsardzību un dotu tām iespēju saņemt atbilstoši

332aprēķinātu izdienas pensiju, apstrīdētās normas atzīstamas par

333spēku zaudējušām no izdošanas brīža attiecībā uz tām

334atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju,

335tiek ņemts vērā laiks līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās

336brīdim, un attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu par šo

337laiku.

33813. Ja tas ir nepieciešams

339un iespējams, Satversmes tiesa sava sprieduma nolēmumu daļā var

340atzīt, ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar

341tādu apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

342neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk.

343Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

34425. punktu).

345Nolēmumu

346daļa

347Pamatojoties uz

348Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

349Satversmes

350tiesa

351nosprieda:

3521. Atzīt Ministru kabineta

3532000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272

354"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā"

3553. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma

356"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. pantu

357un 2006. gada 25. maija likumu "Grozījums

358Militārpersonu izdienas pensiju likumā" par neatbilstošiem

359Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošiem

360no 2007. gada 1. jūnija.

3612. Attiecībā uz tām

362atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju,

363tika ņemts vērā laiks līdz 2000. gada 19. augustam, un

364attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu par šo laiku atzīt

365Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu

366Nr. 272 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā"

3673. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma

368"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. pantu

369un 2006. gada 25. maija likumu "Grozījums

370Militārpersonu izdienas pensiju likumā" par neatbilstošiem

371Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam un spēkā

372neesošiem no to pieņemšanas dienas. Militārpersonu izdienas

373pensiju likuma 5. panta otrā daļa šajā gadījumā ir spēkā

374tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā līdz Noteikumu Nr. 272

375spēkā stāšanās dienai.

376Spriedums ir galīgs un

377nepārsūdzams.

378Spriedums stājas spēkā tā

379publicēšanas dienā.

380Tiesas sēdes priekšsēdētājs

381A.Endziņš