Par Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. punkta, 2000. gada 30. novembra likuma "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. panta un 2006. gada 25. maija likuma "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam

noteic, ka tā mērķis ir "nodrošināt prokuroriem

1Prokuratūras likumā noteiktās tiesības uz prokuroru izdienas

2pensiju (turpmāk - izdienas pensija) un reglamentēt kārtību, kādā

3izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta".

4Minētā likuma 5. pants

5paredz:

6"(1) Izdienas pensiju aprēķina no

7prokurora vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem

8gadiem pirms atbrīvošanas no prokurora amata.

9(2) Darba samaksā ietilpst

10amatalga, piemaksa par amata pakāpi, prēmija un citas piemaksas,

11kuras paredzētas Prokuratūras likumā."

12Savukārt Prokuratūras likuma

1352. panta pirmā daļa paredz: "Prokurora darba samaksa ietver

14mēneša amatalgu, piemaksas un prēmijas."

152.3. 2003. gada

1618. decembrī Saeima pieņēma Satversmes aizsardzības biroja

17amatpersonu izdienas pensiju likumu. Šā likuma mērķis atbilstoši

18tā 1. pantam "ir nodrošināt Satversmes aizsardzības biroja

19amatpersonu tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību,

20kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta".

21Minētā likuma 6. pants

22paredz:

23"(1) Izdienas pensiju aprēķina no

24biroja amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem

25trim gadiem pirms atbrīvošanas no darba.

26(2) Darba samaksā ietilpst

27amatalga, piemaksa par izdienas stāžu un prēmijas.

28(3) Amatpersonai, kurai saskaņā ar

29šā likuma 4. pantu nosaka izdienas stāžu palielinātā apmērā,

30darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju, iekļauj darba

31samaksu, kāda šai amatpersonai bija noteikta pirms tās

32nosūtīšanas izlūkošanas vai pretizlūkošanas veikšanai

33ārvalstīs."

342.4. 2004. gada

3517. jūnijā Saeima pieņēma Valsts un pašvaldību profesionālo

36orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku

37izdienas pensiju likumu, kas stājās spēkā 2005. gada

381. janvārī. Atbilstoši likuma 2. pantam tā mērķis ir

39"nodrošināt valsts vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru,

40koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku (turpmāk -

41persona) tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka šajās

42profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar

43profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai

44noteiktā vecuma sasniegšanas, un noteikt izdienas pensijas

45piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību".

46Minētā likuma 5. pants

47noteic:

48"(1) Izdienas pensiju aprēķina no

49mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 36 attiecīgajā

50profesijā nostrādātajiem mēnešiem. […]

51(2) […] Darba samaksa ietver darba

52algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā

53noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas."

542.5. 2006. gada

5522. jūnijā Saeima pieņēma Tiesnešu izdienas pensiju likumu,

56kas stājās spēkā 2006. gada 21. jūlijā. Atbilstoši šā

57likuma 1. pantam tā mērķis ir "nostiprināt tiesnešu

58neatkarību, garantējot likumā paredzētās viņu tiesības uz

59atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas, un

60noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta

61tiesnešu izdienas pensija".

62Minētā likuma 5. panta pirmā

63līdz piektā daļa paredz, ka tiesnesim izdienas pensiju aprēķina

64no tiesneša vidējās mēneša darba samaksas noteiktā laika posmā

65pirms viņa atbrīvošanas no amata. Atšķirībā no tā, kad tiesnesis

66atbrīvots no amata, šis laika posms ir atšķirīgs (viens līdz

67pieci gadi).

68Savukārt 5. panta sestā daļa

69paredz, ka "darba samaksā ietilpst amatalga, piemaksa par

70kvalifikācijas klasi un prēmijas".

71Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu"

72119. pantu "tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu,

73piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas".

742.6. 2006. gada

752. novembrī Saeima pieņēma Diplomātu izdienas pensiju

76likumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī. Šā

77likuma 1. pants nosaka: "Likuma mērķis ir nodrošināt

78diplomātu tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību,

79kādā tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta, lai veicinātu

80diplomātiskā un konsulārā dienesta stabilitāti un pēctecību."

81Šā likuma 6. pants

82paredz:

83"(1) Izdienas pensiju aprēķina no

84diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem

85pirms atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta

86amata.

87(2) Darba samaksā ietilpst

88mēnešalga, piemaksas un prēmijas."

89Savukārt Diplomātiskā un konsulārā

90dienesta likuma 19. panta "Darba samaksa un piemaksa par

91diplomātisko rangu" pirmā daļa noteic: "Diplomāti, diplomātiskā

92un konsulārā dienesta ierēdņi un darbinieki saņem mēnešalgu,

93pabalstus, piemaksas un prēmijas saskaņā ar Valsts civildienesta

94likumu vai Darba likumu tiktāl, ciktāl tās nenosaka šis likums.

95Diplomāti saņem piemaksu par diplomātisko rangu Ministru kabineta

96noteiktajā apmērā. Specializētajiem atašejiem piemaksu par

97piešķirto diplomātisko rangu izmaksā Saeima, attiecīgās nozares

98ministrija vai Latvijas Banka."

993. Pieteikuma iesniedzējs -

100Valsts cilvēktiesību birojs - uzskata, ka Noteikumu

101Nr. 272 3. punkts, 2000. gada 30. novembra

102likuma "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā"

un 2006. gada 25. maija likums "Grozījums

1Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (turpmāk - apstrīdētās

2normas) ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

3Satversme) 91. un 109. pantu, un lūdz apstrīdētās normas

4atzīt par spēkā neesošām ar to pieņemšanas brīdi, vienlaikus

5nosakot, ka Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. panta

6otrā daļa ir spēkā tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā līdz

7Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās dienai.

8Pieteikumā, atsaucoties uz

9Satversmes tiesas praksi, norādīts, ka no Satversmes

1091. panta izrietošais vienlīdzības princips citastarp liedz

11valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata

12pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos

13apstākļos. Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas atbilst

14Satversmes 91. pantam, nepieciešams noskaidrot:

151) kuras personas atrodas vienādos

16vai atšķirīgos apstākļos;

172) vai apstrīdētās normas paredz

18vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;

193) vai šādai attieksmei ir

20objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai pastāv leģitīms mērķis

21un vai ir ievērots samērīguma princips.

22Valsts cilvēktiesību birojs

23uzskata, ka vienādos apstākļos atrodas militārpersonas, kas saņem

24izdienas pensiju, un citas tādu personu grupas, kas saņem

25izdienas pensiju.

26Pieteikuma iesniegšanas laikā

27izdienas pensijas bija paredzētas piecām personu grupām:

28militārpersonām, prokuroriem, Satversmes aizsardzības biroja

29amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar

30speciālajām dienesta pakāpēm un valsts un pašvaldību profesionālo

31orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka

32māksliniekiem. Savukārt likumprojekti par izdienas pensijām

33tiesnešiem un diplomātiskā dienesta darbiniekiem tika izskatīti

34Saeimā.

35Valsts cilvēktiesību birojs

36uzskata, ka visas pie šīm piecām grupām piederīgās personas

37atrodas vienādos apstākļos, jo tās visas ir personas, ko

38nodarbina valsts un kam valsts, ņemot vērā attiecīgā darba

39specifiku, ir paredzējusi sociālo garantiju - izdienas pensiju.

40Izdienas pensijas katrai no šīm personu grupām regulē cits

41likums, taču tas nevarot būt pamats, lai uzskatītu, ka apstākļi

42ir atšķirīgi.

43Pieteikumā izteikts viedoklis, ka

44noteikšanai, vai minētās personu grupas atrodas vienādos

45apstākļos, jāsalīdzina piešķirto izdienas pensiju mērķi, pensiju

46noteikšanas pamatprincipi, arī konkrēto likumu uzbūve.

47Analizējot pieteikumam pievienotās

48valsts institūciju atbildes par izdienas pensiju nepieciešamību,

49Valsts cilvēktiesību birojs secina, ka atšķirīgs mērķis saskatāms

50tiesnešiem un diplomātiem piešķiramajām izdienas pensijām,

51savukārt pārējās izdienas pensijas tiek piešķirtas profesijās,

52kur darba specifika saistīta ar priekšlaicīgu darba spēju zudumu.

53Līdz ar to šīs izdienas pensijas būtu savstarpēji salīdzināmas un

54izvērtējamas atbilstoši vienlīdzības principa prasībām. Turklāt

55visas izdienas pensijas piešķir valsts, un tās tiek piešķirtas

56par darbu valsts dienestos un struktūrās.

57Salīdzinot izdienas pensiju likumu

58uzbūvi un tajos ietvertos pamatprincipus, pieteikumā secināts, ka

59visiem izdienas pensiju likumiem ir līdzīga struktūra. Kā

60pamatkritērijs izdienas pensijas piešķiršanai visām grupām tiek

61izvirzīts noteikts izdienas stāžs, bet kā papildu kritērijs, ko

62atsevišķos gadījumos neņem vērā, - vecums. Izdienas pensija visām

63grupām tiek aprēķināta kā noteikts procentuāls apmērs no

64iepriekšējā atalgojuma. Iepriekšējais atalgojums tiek skaitīts

65par noteiktu laika posmu līdz aiziešanai izdienas pensijā. Arī

66citi nosacījumi visām grupām ir līdzīgi.

67Valsts cilvēktiesību birojs

68uzskata: apstrīdētās normas izveido tādu kārtību, ka

69militārpersonām darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas

70pensiju, ietilpst tikai daļa no darba samaksas, ko saņēmusi

71persona, tas ir, tikai alga. Savukārt citas izdienas pensijas

72tiek aprēķinātas no pilnas darba samaksas, ko saņēmusi persona,

73proti, darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju,

74ietilpst amatalga, piemaksas un prēmijas. Tādējādi pret

75militārpersonām, kas saņem izdienas pensiju, noteikta atšķirīga

76attieksme būtiskos pensijas aprēķināšanas nosacījumos.

77Pieteikumā izteikts viedoklis, ka

78izdienas pensiju likumos ietverto regulējumu var dalīt divos

79blokos: 1) regulējums par tiesību uz izdienas pensiju iegūšanu;

802) regulējums par izdienas pensiju aprēķināšanu.

81Regulējums par tiesību iegūšanu

82(nepieciešamais izdienas laiks, minimālais vecums, laiks, ko

83ieskaita izdienas stāžā) pamatprincipos ir vienots, tomēr tajā

84saskatāmas vairākas atšķirības, kas saistītas ar konkrētā

85dienesta vai profesijas īpatnībām. Piemēram, attiecībā uz katru

86kultūras profesiju noteikts cits tiesību iegūšanas vecums, kas

87saistīts ar darba spēju zudumu. Savukārt militārpersonām tiesību

88iegūšanai nepieciešamais vecums nav noteikts, un tas saistīts ar

89to, ka Militārā dienesta likuma 41. pantā noteikts

90maksimālais vecums militārajā dienestā katrā konkrētajā amatā. Šo

91atšķirīgo attieksmi Valsts cilvēktiesību birojs uzskata par

92attaisnojamu, jo tai ir objektīvs un saprātīgs pamats.

93Savukārt atšķirīgajam regulējumam

94par darba samaksu, no kuras tiek aprēķināts izdienas pensijas

95apmērs, objektīvs un saprātīgs pamats neesot saskatāms. Līdz ar

96to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 91. panta

97pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam.

98Turklāt pieteikumā norādīts, ka

99apstrīdētās normas neatbilst arī Satversmes 109. pantam, jo

100samazina militārpersonām noteiktās sociālās garantijas.

101Viedoklī, ko Valsts cilvēktiesību

102birojs iesniedzis pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem,

103uzsvērts, ka "kopējais elements, kas minētās situācijas padara

104salīdzināmas, ir tas, ka šīs personas saņem viena veida sociālo

105garantiju - izdienas pensiju. Visām personām izdienas pensijas

106sasniedz to pašu mērķi un to noteikšanā paredzēti vienoti

107pamatprincipi. Vienotā sociālā garantija apvieno personas zem

108virsjēdziena - izdienas pensiju saņēmēji. Tādējādi

109militārpersonas un citi izdienas pensiju saņēmēji atrodas

110vienādos un salīdzināmos apstākļos. Uzskaitītie elementi -

111atšķirīgi darba pienākumi, atalgojuma sistēma, kā arī atšķirīgi

112darba apstākļi, specifika, atalgojums u.c. - var būt par pamatu

113atšķirīgas attieksmes attaisnojumam".

114Vērtējot apstrīdēto grozījumu

115atbilstību Satversmes 109. pantam, pieteikuma iesniedzējs

116neuzskata, ka militārpersonām būtu subjektīvas tiesības uz

117piemaksu iekļaušanu izdienas pensiju aprēķināšanas objektā. Taču

118Satversmes 109. pants un sociālo tiesību principi liedz reiz

119piešķirtās garantijas nepamatoti sašaurināt.

120Pieteikuma iesniedzējs,

121atsaucoties uz ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību

122komitejas 1990. gada vispārējo komentāru Nr. 3, izsaka

123viedokli, ka jebkuri regresīvi līdzekļi var tikt attaisnoti tikai

124tad, ja valstī pieejamie resursi ir pilnībā izlietoti.

1254. Atbildes rakstus lietā

126sniegušas institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus, -

127Saeima un Ministru kabinets.

1284.1. Saeima atbildes

129rakstā nepiekrīt pieteikuma iesniedzēja viedoklim un uzskata, ka

130apstrīdētās normas nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka

131tiesību normām.

132Saeima uzsver: lai izvērtētu

133apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91. pantā ietvertajam

134tiesiskās vienlīdzības principam, visupirms jākonstatē, kuras

135personas atrodas vienādos vai pēc noteiktiem kritērijiem

136salīdzināmos apstākļos un vai apstrīdētās normas pret šīm personu

137grupām paredz atšķirīgu attieksmi.

138Pēc Saeimas domām, pieteikuma

139iesniedzēja norādīto jautājumu nav iespējams analizēt, izvērtējot

140apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam, jo

141nevar uzskatīt, ka visas amatpersonas (piemēram, tiesneši,

142prokurori, militārpersonas un Satversmes aizsardzības biroja

143amatpersonas), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir

144tiesības pretendēt uz izdienas pensiju, atrodas vienādos un

145salīdzināmos apstākļos. Dažādām amatpersonu grupām var būt

146noteikta atšķirīga izdienas pensijas aprēķināšanas kārtība un

147objekts, kas nosaka pensijas apmēru.

148Saeima norāda, ka dažādām

149amatpersonām ir noteikts atšķirīgs vecums, kad var pieprasīt

150izdienas pensiju. Atsevišķām militārpersonām tas varot būt 35

151gadi, lai gan prokuroriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas

152amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šis vecums parasti

153esot vismaz 50 gadi. Līdz ar to šīs amatpersonas neatrodoties

154vienādos un salīdzināmos apstākļos.

155Atbildes rakstā pausts viedoklis,

156ka apstrīdētās normas nevar vērtēt kā personai Satversmes 109.

157pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Satversmes 109. pantā

158noteiktās pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu esot pakļautas

159detalizētai regulēšanai likumā. Analizējot apstrīdēto normu kā

160pamattiesību ierobežojumu, tiktu atzīts, ka no Satversmes

161109. panta tieši izrietot karavīra tiesības uz to, lai viņa

162izdienas pensijas aprēķināšanā tiktu ņemtas vērā dažādas

163piemaksas.

164Atsaucoties uz Satversmes tiesas

165spriedumu lietā Nr. 2003-14-01, Saeima uzsver, ka, konkrētā

166nozarē nodarbinātajiem paredzot izdienas pensiju, tiek pieņemts,

167ka darbspēju zudums var iestāties agrāk. Sakarā ar to izdienas

168pensijas mērķis ir nodrošināt iztikas līdzekļus personām, kuru

169darbs saistīts ar ātrāku profesionālo iemaņu zudumu, kas var

170rasties pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma

171sasniegšanas. Bez tam, ņemot vērā paaugstināto izdienas pensijas

172apmēru, kas saistīts ar tās aprēķina formulu, izdienas pensija ir

173papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos

174apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas. Izdienas pensija pēc

175būtības esot īpašs valsts atbalsts, papildu sociālā garantija,

176kas var tikt izmaksāta pēc citiem principiem nekā, piemēram,

177vecuma pensija.

178Atbildes rakstā norādīts, ka

179apstrīdētās normas būtu jāskata kopsakarā ar Militārā dienesta

180likuma 48. pantu, kas šobrīd vairs neparedz piemaksas par

181dienesta pakāpēm un izdienu.

182Saeima izsaka viedokli, ka

183izdienas pensijas apmērs esot jāskata kopsakarā ar mēnesī

184saņemamo atalgojumu vismaz divos aspektos:

1851) lai izdienas pensija būtu

186pietiekama personas vajadzību apmierināšanai;

1872) lai tā būtu samērojama ar

188dienesta atalgojumu un tādējādi motivētu karavīrus dienestu

189turpināt, nevis priekšlaicīgi atvaļināties.

190Piemaksa esot īslaicīgs maksājums,

191un, lai gan izdienas pensiju nosaka, ņemot vērā pēdējos piecos

192gados nopelnīto, izdienas pensijai esot jāatspoguļo visā dienesta

193laikā paveiktais un bijušie apstākļi.

194Atbildes rakstā apgalvots:

195apstrīdētās normas nebūt nenozīmē, ka karavīra veiktie īpašie

196uzdevumi vispār netiek ņemti vērā. Militārpersonu izdienas

197pensiju likuma 4. pantā esot ietverts īpašs regulējums,

198proti, izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmais dienesta

199laiks. Pastāvot šādam normatīvajam regulējumam, karavīra veikums

200īpašās situācijās un apstākļos tiekot ņemts vērā izdienas

201pensijas aprēķināšanā, tikai tiekot ņemts vērā citādā veidā.

2024.2. Ministru

203kabinets atbildes rakstā pauž viedokli, ka apstrīdētās normas

204atbilst Satversmes 91. un 109. pantam, un lūdz pieteikumu

205noraidīt.

206Ministru kabinets informē, ka

207Noteikumu Nr. 272 pieņemšana visupirms bijusi saistīta ar

208to, ka pieauga tādu starptautisko operāciju skaits, kurās

209piedalījās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS)

210militārpersonas. Atsevišķās starptautiskās operācijās nācies

211sūtīt militārpersonas, kurām bija lielāka militārā dienesta

212pieredze un atbilstoši arī lielāks izdienas stāžs. Tā kā

213militārpersonu atalgojums par piedalīšanos starptautiskās

214operācijās bija augsts, daudzas militārpersonas esot izmantojušas

215šos apstākļus savās personīgajās interesēs, lai - salīdzinājumā

216ar citām militārpersonām - iegūtu nesamērīgi lielas un savam

217ieguldījumam dienestā neatbilstošas izdienas pensijas.

218Vienlaikus Noteikumu Nr. 272

219pieņemšana bijusi saistīta ar 1999. gadā notikušo dienesta

220atalgojuma reformu, kuras rezultāts ir izdienas pensiju pieaugums

22165 līdz 80 procentu apmērā. Atbildes raksta iesniegšanas laikā

222vidējā militārpersonai aprēķinātā izdienas pensija esot augstāka

223nekā iekšlietu sistēmā strādājošiem aprēķinātā vidējā izdienas

224pensija, bet zemāka nekā vidējā izdienas pensija prokuratūras

225darbiniekiem.

226Atbildes rakstā izteikts

227viedoklis, ka izdienas pensiju apmēram jābūt pietiekamam, bet

228samērojamam ar dienesta atalgojumu, lai motivētu karavīrus

229dienestu turpināt, nevis priekšlaicīgi atvaļināties. Ministru

230kabinets uzsver, ka iepriekšējā regulējuma saglabāšanās ar laiku

231radītu negatīvu sociāli ekonomisko efektu - veidotos darbspējīgu,

232bet nestrādājošu cilvēku slānis. "Veidosies situācija, ka

233profesionālā dienesta kareivis pēc desmit nodienētiem gadiem

23428-30 gadu vecumā saņems izdienas pensiju (sākot no Ls 300 un

235vairāk), kas būs vienāda ar 60 gadu veca cienījama ģenerāļa

236pensiju, kurš atradies militārajā dienestā vairāk par 40 gadiem,

237vai pat to pārsniegs." Turklāt jau šobrīd jaunākajam militārajam

238pensionāram esot tikai 32 gadi - no militārā dienesta viņš esot

239atvaļinājies teicamā fiziskā formā, ar labām zināšanām un

240ievērojamu darba pieredzi.

241Atbildes rakstā norādīts, ka tās

242personu grupas, kas saņem izdienas pensijas, neatrodas

243salīdzināmos apstākļos. Valsts cilvēktiesību birojs neesot ņēmis

244vērā, ka darba specifiku, apstākļus un prasības attiecībā uz

245vispārējo fizisko un psiholoģisko sagatavotību šīm profesijām

246nevarot savstarpēji salīdzināt. Izdienas pensiju piešķiršanas

247kritēriji militārpersonām (noteiktais izdienas stāžs) krasi

248atšķiroties no pārējām personu grupām paredzētajiem kritērijiem

249(noteiktais izdienas stāžs un vecums).

250Ministru kabinets pauž viedokli,

251ka karavīriem noteikto piemaksu mērķis esot materiāli stimulēt

252karavīru veikt noteiktus uzdevumus ierobežotā laikā (piemēram,

253piedaloties starptautiskās operācijās, uzņemoties paaugstinātu

254atbildību) īpašā dienesta vietā vai īpašos apstākļos. Beidzoties

255minētajiem faktoriem, arī piemaksas netiekot maksātas.

256Turklāt pensijas aprēķinā

257neietvertās piemaksas tiekot ņemtas vērā, ieskaitot attiecīgo

258laiku izdienas stāžā dubultā vai trīskāršā apmērā.

2595. Pēc Valsts cilvēktiesību

260biroja lūguma savu viedokli par izdienas pensiju nepieciešamību

261izteica Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija,

262Ģenerālprokuratūra, Satversmes aizsardzības birojs, Tiesu

263administrācija, Ārlietu ministrija un Kultūras ministrija.

2645.1. Aizsardzības

265ministrija, atbildot uz jautājumu par militārpersonu izdienas

266pensiju nepieciešamību, norāda, ka izdienas pensijas

267atvaļinātajām militārpersonām ir sociālo garantiju sistēmas

268neatņemama sastāvdaļa. Militārais dienests esot ļoti specifisks

269un neesot salīdzināms ar citām profesijām. Militārpersonas

270atrodas dienestā visu laiku, un šā dienesta gaitu nosaka un

271regulē speciāls likums un specifiski normatīvie akti, kas nav

272attiecināmi uz civilpersonām. Aizsardzības ministrija uzskaita

273šādus apsvērumus:

274- Karavīriem dienesta pildīšanas

275laiks ir īpaši ierobežots, un dienestu turpināt līdz vecuma

276pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai praktiski nav

277iespējams.

278- Izdienas pensija nepieciešama,

279lai nodrošinātu karavīriem pēc atvaļināšanās no militārā dienesta

280iespēju integrēties civilajā dzīvē (dotu iespēju apgūt civilo

281profesiju; nodrošinātu iztikas līdzekļus, pavērtu iespēju kārtot

282sadzīves jautājumus).

283- Dienesta nosacījumi, prasības un

284apstākļi var būtiski ietekmēt karavīru turpmākās iespējas

285konkurēt darba tirgū.

286- Turklāt izdienas pensija ir

287viens no faktoriem, kas stimulē (motivē) izvēlēties militāro

288karjeru.

289- Izdienas pensija ir viens no

290faktoriem, kas kompensē ierobežojumus, kuri ir spēkā karavīru

291militārā dienesta izpildes laikā.

2925.2. Iekšlietu

293ministrija norāda, ka tās sistēmā izdienas pensijas regulē

294likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas

295darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". Minētais likums

296attiecas arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar

297speciālajām dienesta pakāpēm kopš Ieslodzījuma vietu pārvaldes

298pārejas Tieslietu ministrijas pakļautībā.

299Izdienas pensija iekšlietu sistēmā

300kalpo gan kā materiālā stāvokļa nodrošinājums, gan kā sociālā

301garantija darbiniekam, kurš noteiktu darba dzīves laika posmu

302veltījis valstij svarīgu funkciju izpildei - valsts iekšējās

303drošības sargāšanai, turklāt specifiskos, fiziski un

304psihoemocionāli sarežģītos un ne vienmēr prognozējamos dienesta

305apstākļos. Dienestā esošie darbinieki arī no darba brīvajā laikā

306varot tikt iesaistīti dabas stihiju radītu postījumu, ugunsgrēku

307un citu katastrofu seku likvidācijā vai valstij nozīmīgu

308pienākumu veikšanā, ja valsts rīcībā esošie cilvēku resursi ir

309nepietiekami. Spējas pildīt dienestu minētajos apstākļos ar

310gadiem samazinoties.

311Vienlaikus izdienas pensija ir

312viens no elementiem, kas motivē pieredzējušos darbiniekus

313turpināt dienestu iekšlietu sistēmā.

3145.3. Tiesu

315administrācija pauž viedokli, ka izdienas pensija tiesnešiem

316ir nepieciešama, lai nodrošinātu attiecīgajā Eiropas hartā minēto

317principu, proti, ka tiesnešiem, kuri nostrādājuši tiesneša amatā

318nepieciešamo laiku, maksā attiecīgu pensiju, kā arī lai

319nodrošinātu tiesnešiem pilnvērtīgas sociālās garantijas,

320iestājoties likumā noteiktajam maksimālajam tiesneša amata

321pildīšanas vecumam.

3225.4. Ārlietu ministrija

323akcentē, ka izdienas pensijas diplomātiskā dienesta darbiniekiem

324nepieciešamas, lai diplomātiem, kuri valsts interesēs īpašos

325apstākļos pildījuši noteiktas funkcijas un veltījuši savus

326pūliņus Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta attīstībai un

327sekmīgai darbībai, nodrošinātu atbilstošu sociālo garantiju.

328Izdienas pensija ir papildu

329sociālā garantija diplomātiskajā un konsulārajā dienestā

330nodarbinātajiem. Tā varētu mazināt pieredzējušu diplomātu

331aiziešanu no dienesta un piesaistīt dienestam jaunus kvalificētus

332darbiniekus.

3335.5.

334Ģenerālprokuratūra atzīmē, ka Prokuroru izdienas pensiju

335likums paredz tiesības uz izdienas pensiju strādājošiem

336prokuroriem no 50 gadu vecuma un ir vērsts uz to prokuratūras

337kadru nomaiņu, kuriem pēc 20 gadus ilga saspringta, ar pastāvīgu

338stresu, kā arī ar psiholoģiski emocionālās un fiziskās pārslodzes

339apstākļiem saistīta darba kriminālvajāšanā un citu pienākumu

340veikšanā ir mazinājušās nepieciešamās profesionālās iemaņas.

341Izdienas pensija paver šīm personām iespēju pārkvalificēties un

342izvēlēties citu profesiju.

343Izdienas pensija ir viens no

344svarīgiem faktoriem, kas prokuroru amata pienākumu izpildes laikā

345attur no nokļūšanas interešu konflikta un korumpētā stāvoklī.

346Izdienas pensija ir būtisks

347arguments tam, lai jauni un izglītoti juristi saistītu savu

348karjeru un profesionālo izaugsmi ar darbu prokuratūrā, un līdz ar

349to nodrošina maksimāli atbilstošu kadru atlasi.

350Citastarp Ģenerālprokuratūra

351atzīmē, ka prokuroru un Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošo

352izmeklētāju darbs pēc sava rakstura, sarežģītības pakāpes,

353intensitātes un psiholoģiskās slodzes ir līdzīgs.

3545.6. Satversmes aizsardzības

355birojs (turpmāk - SAB) uzsver, ka Satversmes aizsardzības

356biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā paredzētās izdienas

357pensijas nepieciešamību diktē regulāra palielināta psiholoģiska

358slodze paaugstināta riska apstākļos, kas izraisa priekšlaicīgu

359īpašo darba spēju pazemināšanos.

3605.7. Kultūras

361ministrija uzsver, ka izdienas pensiju noteikšanas

362nepieciešamība valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru,

363koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem pamatota

364Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru,

365koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju

366likuma 1. pantā. Proti, "sakarā ar to, ka šajās profesijās

367pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo

368iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma

369sasniegšanas".

370Kultūras ministrija atzīmē, ka

371minētajās profesijās darba specifika ir saistīta ar lielu

372fizisko, kā arī psihisko un nervu piepūli un atmiņas noslodzi,

373ātru reakciju pēkšņās situācijās. Lai saglabātu pienācīgu

374profesionālo līmeni un augstu māksliniecisko kvalitāti,

375māksliniekam jābūt ļoti labā fiziskajā formā (īpaši pievēršot

376uzmanību atsevišķu orgānu nevainojamai veselībai). Turklāt visu

377darbības laiku jāsaglabā augsta psiholoģiskā noturība. Likumā

378minēto profesiju pārstāvjiem nav iespējams saglabāt atbilstošu

379profesionālo līmeni līdz pensijas vecumam. Zaudējot darba devēja

380prasībām atbilstošās spējas (vidēji 38-55 gadu vecumā),

381darbinieks kļūstot sociāli neaizsargāts, jo viņa vecums,

382veselības stāvoklis un izglītības specifika apgrūtina

383pārkvalificēšanos atbilstoši darba tirgus prasībām.

384Secinājumu

385daļa

3866. Satversmes

noteic, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi

1likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez

2jebkādas diskriminācijas". Satversmes tiesa spriedumos vairākkārt

3norādījusi, ka tiesiskās vienlīdzības princips liek vienādi

4izturēties pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos

5apstākļos. Atšķirīga attieksme pret šādām personām pieļaujama

6vienīgi tad, ja tai ir saprātīgs un objektīvs pamats.

7Tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu

8attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos. Tikai

9tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv objektīvs un saprātīgs pamats,

10vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

11kas atrodas vienādos apstākļos, vai vienādu attieksmi pret

12personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos (sk., piemēram,

13Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106

14secinājumu daļas 13. punktu).

15Satversmes tiesas praksē daudzkārt

16izskatītas arī lietas par tādu normu atbilstību Satversmes

1791. pantam, kuras izdotas sociālo tiesību jomā (sk.,

18piemēram, Satversmes tiesas spriedumu lietā

19Nr. 2006-07-01). Lai arī likumdevējs saskaņā ar

20Satversmes 109. pantu bauda plašu rīcības brīvību,

21izvēloties regulējumu šajā tiesību jomā, regulējumam jāatbilst

22Satversmes 91. pantam.

23Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa,

24izskatot lietu "Steks pret Apvienoto Karalisti", kurā iesniedzēji

25citastarp sūdzējās par nevienlīdzību labklājības sistēmā, ir

26uzsvērusi, ka pabalstu vai pensiju sistēmai, ko rada valsts, ir

27jāatbilst Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

28konvencijas 14. pantam (sk.: Stec v. the United Kingdom,

29ECHR [GC], [2006], para 53).

30Lai arī "tiesiskās vienlīdzības

31princips dažādu valstu tiesību sistēmās un starptautiskās

32konvencijās ir noregulēts atšķirīgā veidā un formulējumos. [...]

33tiesiskās vienlīdzības princips kopumā - balstīts uz vienu vai

34abām tā sastāvdaļām - visās demokrātiskās un tiesiskās valstīs

35darbojas visumā līdzīgā (bet tomēr ne vienādā) apjomā" (Levits

36E. Par tiesiskās vienlīdzības principu. Latvijas Vēstnesis,

372003. gada 8. maijs, Nr. 68).

38Līdzīgi Satversmes 91. panta

39pirmajam teikumam, Vācijas Pamatlikuma 3. panta pirmā daļa

40noteic: "Visi cilvēki likuma priekšā ir vienlīdzīgi." Analizējot

41Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas praksi, vācu tiesību

42zinātnieki norādījuši, ka Vācijas Pamatlikuma 3. panta

43pirmajai daļai ir praktiska nozīme gandrīz visās dzīves jomās.

44Citastarp īpaši tiek uzsvērta šīs normas nozīme sociālajā jomā.

45Likumdevēja pūles īstenot taisnīgumu, nosakot aizvien vairāk

46speciālu regulējumu, vienlaikus bieži noved pie konflikta ar

47Pamatlikuma 3. panta pirmo daļu, uz ko atsaucas tie, kuriem

48šādi regulējumi nav noteikuši priekšrocības (sk.: Gubelt M.,

49in: von Münch/Kunig, Grundgesetz-Kommentar, Band 1, 5. Aufl.

502000, Rn. 4 zu Art. 3).

51Savukārt, izskatot lietu par Lietuvas Republikas likuma par

52speciālajām valsts pensijām Iekšlietu dienesta, Speciālās

53izmeklēšanas dienesta, Valsts drošības dienesta, aizsardzības un

54prokuratūras iestāžu amatpersonām un karavīriem, Lietuvas

55Republikas Konstitucionālā tiesa uzsvēra, ka vienlīdzības

56princips ir jāievēro gan pieņemot likumus, gan arī tos

57piemērojot. Šis princips prasa, lai homogēni fakti tiktu tiesiski

58novērtēti vienā un tai pašā veidā, un liedz patvaļīgi atšķirīgā

59veidā novērtēt faktus, kas pēc būtības ir vienādi. No otras

60puses, konstitucionālais princips - vienlīdzība likuma priekšā -

61neliedz noteikt likumā atšķirīgu tiesisku regulējumu attiecībā uz

62atsevišķām personu kategorijām, kas atrodas atšķirīgās

63situācijās. Sociālās dzīves daudzveidība var būt par pamatu

64tiesiskā regulējuma veidam un saturam (sk. Lietuvas Republikas

65Konstitucionālās tiesas 2000. gada 23. aprīļa spriedumu

66lietā Nr. 27/2000).

67(Sprieduma kļūdas

68labojums, "LV", 08.04.2008.)

69Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa secina, ka likumdevējs,

70veidojot procedūru valsts pensiju aprēķināšanai un pārrēķināšanai

71dienesta karavīriem un amatpersonām, diferencē šo procedūru,

72ņemot vērā dažādus dienesta apstākļus, formālo pensiju regulējuma

73spēkā stāšanos, ieņemamo amatu, dienesta laiku, kategoriju,

74izglītību utt. Tomēr visām minētajām personu kategorijām pensija

75tiek aprēķināta, vadoties no tā, kādu amatu karavīrs vai

76amatpersona ieņem tajā mēnesī, kad dodas pensijā. Vērā tiek ņemta

77amata alga kopā ar papildu piemaksu par pakāpi, dienesta laiks un

78kategorija. Šādā regulējumā Lietuvas Konstitucionālā tiesa nav

79saskatījusi nevienlīdzīgu attieksmi pret minētajām personām un

80atzinusi, ka apstrīdētās likuma normas atbilst Lietuvas

81Republikas Konstitūcijas 29. pantam (sk. Lietuvas

82Republikas Konstitucionālās tiesas 2000. gada

8323. aprīļa spriedumu lietā Nr. 27/2000,

84www.codices.coe.int).

85(Sprieduma kļūdas

86labojums, "LV", 08.04.2008.)

87Tādējādi gan Satversmes tiesas,

88gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas, gan citu valstu konstitucionālo

89tiesu prakse zināmos gadījumos ļauj izvērtēt to, vai dažādām

90personu grupām noteiktās sociālās garantijas atbilst tiesiskās

91vienlīdzības principam.

927. Lai izvērtētu, vai

93apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. pantam,

94nepieciešams noskaidrot:

951) kuras personas atrodas vienādos

96vai pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

972) vai apstrīdētās normas paredz

98vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;

993) vai šādai attieksmei ir

100objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai pastāv leģitīms mērķis

101un vai ir ievērots samērīguma princips.

102Valsts cilvēktiesību birojs

103uzskata, ka salīdzināmos apstākļos atrodas militārpersonas, kas

104saņem izdienas pensiju, un citas personu grupas, kas arī saņem

105izdienas pensiju.

106Savukārt pēc Saeimas domām,

107apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās vienlīdzības principam

108izvērtēt neesot iespējams, jo nevarot uzskatīt, ka visas

109amatpersonas (piemēram, tiesneši, prokurori, militārpersonas un

110SAB amatpersonas), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos

111ir tiesības pretendēt uz izdienas pensiju, atrodas vienādos un

112salīdzināmos apstākļos.

113Šāds Saeimas viedoklis nav

114pamatots, jo "divas situācijas nekad nav pilnīgi identiskas.

115Tādēļ salīdzināšanai ir jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viens

116vai vairāki kopīgi elementi ar pārbaudāmo situāciju. Kopējam

117elementam ir jāapvieno abas situācijas zem viena virsjēdziena

118(genus proximum)" (Levits E. Par tiesiskās vienlīdzības

119principu. Latvijas Vēstnesis, 2003. gada 8. maijs,

120Nr. 68).

121Ministru kabinets norāda, ka darba

122specifiku, apstākļus un prasības attiecībā uz vispārējo fizisko

123un psiholoģisko sagatavotību militārpersonām un citām profesijām,

124kuru pārstāvjiem noteiktas izdienas pensijas, nevarot savstarpēji

125salīdzināt. Šādam apgalvojumam var piekrist, tomēr tas nenozīmē,

126ka vispār nav kritēriju, pēc kuriem šīs personas iespējams

127salīdzināt.

128Piemēram, Beļģijas Arbitrāžas

129tiesa secinājusi, ka policijas reformas gaitā ir pieļauta

130nevienlīdzīga attieksme pret tiesu policijas ierēdņiem un

131municipālās policijas ierēdņiem, nosakot dažādu spēkā stāšanās

132laiku prasībai par noteiktu vecumu sasniegušo personu obligātu

133pensionēšanu. Vienlaikus tajā pašā lietā Arbitrāžas tiesa

134salīdzināja arī normas, kas noteica šajā jomā atšķirības

135attiecībā uz tiesu policijas virsniekiem un ierindas sastāvu

136(sk. Beļģijas Arbitrāžas tiesas 1999. gada 10. marta

137spriedumu lietā Nr. 31/99, www.codices.coe.int).

138Izraugoties vairākus elementus,

139kas kopīgi militārpersonām, kuras saņem izdienas pensiju, un

140kādai citai personu grupai, iespējams identificēt vairākus

141kopējus virsjēdzienus.

1427.1. Visus izdienas pensiju

143saņēmējus visupirms raksturo viens būtisks kopējs elements,

144proti, dienesta vai darba attiecības ar valsti. Raugoties no šā

145viedokļa, visas personas, kuras ir vai ir bijušas vai nu

146dienesta, vai arī darba attiecībās ar valsti, atrodas vienādos un

147salīdzināmos apstākļos. Izdienas pensijas paredzēšana vienai

148daļai no šīm personām jau pati par sevi veido atšķirīgu

149attieksmi, kam saskaņā ar Satversmes 91. pantu ir jābūt

150objektīvi pamatotai.

151Lietā, kurā bija apstrīdēta

152izdienas pensiju piešķiršanas kārtība prokuratūras darbiniekiem,

153Satversmes tiesa visupirms aplūkoja šīs pensijas būtību un

154saistību ar citu veidu pensijām. Satversmes tiesa secināja, ka

155"konkrētā nozarē nodarbinātajiem paredzot izdienas pensiju, tiek

156pieņemts, ka darbspēju zudums var iestāties agrāk. Ja attiecīgā

157nozarē strādājoša persona uzskata, ka tās darbspējas ir zudušas

158jau pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma

159sasniegšanas, tā var uzteikt darbu un pieprasīt izdienas pensiju.

160[...] Galvenais izdienas pensijas mērķis ir nodrošināt iztikas

161līdzekļus personām, kuru darbs saistīts ar ātrāku profesionālo

162iemaņu zudumu, kas var rasties pirms vecuma pensijas piešķiršanai

163noteiktā vecuma sasniegšanas. Bez tam, ņemot vērā paaugstināto

164izdienas pensijas apmēru, kas saistīts ar tās aprēķina formulu

165(sk. šā sprieduma 2.3. punktu), izdienas pensija ir

166papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos

167apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas" (Satversmes tiesas

168sprieduma lietā Nr. 2003-14-01 7. punkts).

169Savukārt Augstākās padomes

1701990. gada 29. novembrī pieņemtajā likumā "Par valsts

171pensijām" bija noteikts, ka izdienas pensiju piešķir pilsoņiem,

172kas strādā atsevišķās profesijās, darbošanās kurās pēc noteikta

173darba stāža uzkrāšanas ir saistīta ar profesionālo iemaņu zudumu

174vai sociālu bīstamību.

175No Valsts un pašvaldību

176profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka

177mākslinieku izdienas pensiju likuma 2. panta izriet, ka

178minētās izdienas pensijas nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts

179vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju,

180teātru un cirka mākslinieku tiesības uz izdienas pensiju sakarā

181ar to, ka šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs

182saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas

183piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas.

184Atbilstoši Tiesnešu izdienas

185pensiju likuma 1. pantam izdienas pensija kalpo tiesnešu

186neatkarības nostiprināšanai, garantējot likumā paredzētās viņu

187tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata

188atstāšanas.

189No Diplomātu izdienas pensiju

190likuma izriet, ka diplomātu tiesības uz izdienas pensiju

191nepieciešamas, lai veicinātu diplomātiskā un konsulārā dienesta

192stabilitāti un pēctecību.

193Militārpersonu izdienas pensiju

194likums, likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas

195sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm",

196Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju

197likums un Prokuroru izdienas pensiju likums neietver pamatojumu,

198kāpēc attiecīgajām personām valsts noteic izdienas pensiju. Tomēr

199no attiecīgo ministriju paskaidrojumiem par to, kāds ir izdienas

200pensiju mērķis, var secināt, ka izdienas pensiju noteikšana

201nepieciešama vairāku apsvērumu dēļ.

202Tā Aizsardzības ministrija norāda,

203ka karavīriem dienesta pildīšanas laiks ir īpaši ierobežots un

204dienestu nav iespējams turpināt līdz vecuma pensijas piešķiršanai

205noteiktā vecuma sasniegšanai. Izdienas pensija nodrošina

206atvaļinātajiem karavīriem iespēju integrēties civilajā dzīvē,

207proti, iespēju apgūt civilo profesiju un nodrošina viņiem iztikas

208līdzekļus, ņemot vērā to, ka dienesta nosacījumi, prasības un

209apstākļi var būtiski ietekmēt karavīru turpmākās iespējas

210konkurēt darba tirgū. Turklāt izdienas pensija ir viens no

211faktoriem, kas kompensē ierobežojumus, kuri ir spēkā karavīru

212militārā dienesta izpildes laikā.

213Apspriežot Militārpersonu izdienas

214pensiju likumu otrajā lasījumā, Saeimas deputāts Ģirts Valdis

215Kristovskis uzsvēra: "Sociālās garantijas - tas ir pats

216svarīgākais un, manuprāt, "jutīgākais" militāro cilvēku

217jautājums, jo no tā, cik šīs sociālās lietas ir sakārtotas, ir

218atkarīga viņu uzticība valstij un arī nodrošinātība priekšdienās.

219Un faktiski arī militārā specifika prasa īpaši atbildīgu pieeju

220sociālo jautājumu sakārtošanai" (6. Saeimas

2211998. gada 26. februāra sēdes stenogramma. Latvijas

222Vēstnesis, 1998. gada 3. marts,

223Nr. 55/56).

224Iekšlietu ministrija norāda, ka

225izdienas pensija iekšlietu sistēmā kalpo gan kā materiālā

226stāvokļa nodrošinājums, gan arī kā sociālā garantija darbiniekam,

227kurš noteiktu darba dzīves posmu veltījis valstij svarīgu

228funkciju izpildei - valsts iekšējās drošības sargāšanai, turklāt

229specifiskos, fiziski un psihoemocionāli sarežģītos un ne vienmēr

230prognozējamos dienesta apstākļos. Dienestā esošie darbinieki arī

231no darba brīvajā laikā var tikt iesaistīti dabas stihiju radītu

232postījumu, ugunsgrēku un citu katastrofu seku likvidācijā, vai

233valstij nozīmīgu pienākumu veikšanā, ja valsts rīcībā esošie

234cilvēku resursi ir nepietiekami. Spējas pildīt dienestu minētajos

235apstākļos ar gadiem samazinās.

236Savukārt Ģenerālprokuratūra

237uzsver, ka izdienas pensiju noteikšana ir vērsta uz to

238prokuratūras kadru nomaiņu, kuriem pēc 20 gadus ilga saspringta,

239ar pastāvīgu stresu, kā arī ar psiholoģiski emocionālās un

240fiziskās pārslodzes apstākļiem saistīta darba kriminālvajāšanā un

241citu pienākumu veikšanā ir mazinājušās nepieciešamās

242profesionālās iemaņas. Izdienas pensija paver šīm personām

243iespēju pārkvalificēties un izvēlēties citu profesiju. Vienlaikus

244izdienas pensija ir viens no būtiskiem faktoriem, kas prokuroru

245amata pienākumu izpildes laikā attur no nokļūšanas interešu

246konflikta un korumpētā stāvoklī.

247Visus minētos argumentus, kas

248pamato, kādēļ atsevišķām valsts nodarbināto personu kategorijām

249tiek noteikta sevišķa sociālā garantija - izdienas pensija,

250nosacīti var iedalīt vairākās grupās:

2511) attiecīgā dienesta vai

252profesijas īpatnības ir saistītas ar profesionālo iemaņu

253mazināšanos vai zudumu, sasniedzot noteiktu vecumu vai

254nostrādājot šajā profesijā noteiktu laiku (uzkrājot zināmu darba

255stāžu). Šis arguments attiecas uz mākslas profesiju pārstāvjiem,

256iekšlietu sistēmas darbiniekiem, militārpersonām, SAB un

257prokuratūras darbiniekiem, taču tiešā veidā nav attiecināms uz

258tiesnešiem un diplomātiskā dienesta darbiniekiem;

2592) attiecīgā persona pilda valstij

260svarīgu dienestu, kura gaita būtiski atšķiras no to personu darba

261apstākļiem, kuras strādā uz civiltiesiska līguma pamata. Dienesta

262laikā persona ir pakļauta valsts noteiktiem būtiskiem

263ierobežojumiem (dienesta gaitas reglamentiem u.c.), tās pienākums

264ir iesaistīties dienesta izpildē iepriekš neparedzētos, nereti

265bīstamos apstākļos. Izdienas pensija šajā gadījumā, no vienas

266puses, kompensē minētā dienesta laikā priekšlaicīgi zaudētās

267darba spējas, bet, no otras puses, kalpo kā kompensācija par

268dienesta laikā noteiktajiem ierobežojumiem neatkarīgi no tā, vai

269šie ierobežojumi ir vai nav radījuši priekšlaicīgu darba spēju

270samazināšanos. Šis arguments attiecas uz visiem tiem izdienas

271pensiju saņēmējiem, kas ir dienesta attiecībās ar valsti, daļēji

272arī uz tiesnešiem, taču neattiecas uz mākslas profesiju

273pārstāvjiem;

2743) izdienas pensija netieši veido

275it kā "atliktu atalgojumu" par nevainojamu dienestu ilgā laika

276periodā un sekmē attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu

277darbību, it īpaši antikorupcijas aspektā. Šis arguments attiecas

278uz visiem tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kas ir dienesta

279attiecībās ar valsti, taču nav attiecināms uz mākslas profesiju

280pārstāvjiem.

281Atšķirīgā attieksme pret personām,

282kas darbojas minētajās profesijās un pilda minēto dienestu vai

283amata pienākumus, ir attaisnojama ar leģitīmiem mērķiem, proti,

284gan ar sabiedrības interešu aizsardzību, nodrošinot attiecīgo

285dienestu darbu, gan arī ar katras attiecīgā profesijā strādājošas

286vai attiecīga amata pienākumus pildošās personas sociālo interešu

287aizsardzību.

288Izstrādājot izdienas pensiju

289saņemšanas nosacījumus, katrā konkrētā gadījumā likumdevējam

290jāpārliecinās, vai priekšrocības, ko valsts noteikusi izdienas

291pensijas saņēmējam, bet nav noteikusi citām pašas nodarbinātajām

292personām, ir samērīgas.

2937.2. Apkopojot

294iepriekšminētos argumentus par to, ar kādu mērķi katra izdienas

295pensija noteikta, visas izdienas pensijas var nosacīti iedalīt

296trijās grupās:

2971) izdienas pensija, kas noteikta

298galvenokārt ar mērķi kompensēt darba spēju priekšlaicīgu

299zaudējumu profesijā, proti, izdienas pensija māksliniekiem;

3002) izdienas pensijas, kas

301noteiktas galvenokārt ar mērķi kompensēt dienesta laikā noteiktos

302papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu

303un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši antikorupcijas

304aspektā, taču nav saistītas ar nepieciešamību attiecīgajām

305personām priekšlaicīgi pensionēties, proti, izdienas pensijas

306tiesnešiem un diplomātiem;

3073) izdienas pensijas, kas

308noteiktas ar visiem trim iepriekšminētajiem mērķiem, proti,

309izdienas pensijas militārpersonām, SAB darbiniekiem, iekšlietu

310sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un

311prokuroriem.

312Nenoliedzot iespēju pēc noteiktiem

313kritērijiem salīdzināt visas personas, kas saņem izdienas

314pensijas, Satversmes tiesa secina, ka visupirms vienādos un pēc

315noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas tās

316personas, kuras saņem pēdējā grupā minētās izdienas pensijas,

317proti,

3181) militārpersonas; 2) SAB darbinieki;

3193) iekšlietu sistēmas darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm

320un 4) prokurori.

321Kopējais elements, kas minētās

322situācijas padara salīdzināmas, ir tas, ka visas šīs personas ir

323nodarbinājusi noteikta veida valsts institūcija un sakarā ar šo

324darbu vai dienestu personas saņem viena veida sociālo garantiju -

325izdienas pensiju, kas noteikta, lai sasniegtu vienus un tos pašus

326mērķus.

327Kā tas jau iztirzāts iepriekš

328(sk. šā sprieduma 7. punktu), līdzīgas personu kategorijas

329Lietuvas Republikā saņem izdienas pensiju viena likuma ietvaros

330un pēc vienotiem kritērijiem.

331Latvijas likumdevējs gan katrai no

332šīm personu grupām izdienas pensiju noteicis ar atsevišķu likumu,

333bet faktiski jau pats ir norādījis uz šo pensiju līdzību un

334savstarpējo saistību.

335Valsts drošības iestāžu likuma

paredz, ka "valsts drošības iestāžu amatpersonām

1izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem

2aktiem, kas regulē aizsardzības un iekšlietu iestāžu, kā arī

3Satversmes aizsardzības biroja darbinieku izdienas pensijas".

4Satversmes aizsardzības biroja

5amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. pants paredz, ka

6izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, citastarp

7ieskaita laiku, ko biroja amatpersona nodienējusi Latvijas

8Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, obligātā

9aktīvā militārā dienesta laiku un profesionālā militārā dienesta

10laiku Latvijas Republikas NBS sastāvā, laiku, kas nostrādāts

11Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos.

12Likuma "Par izdienas pensijām

13Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām

14dienesta pakāpēm" 3. pants paredz, ka izdienas stāžā, kas

15dod tiesības uz minēto izdienas pensiju, citastarp ierēķina arī

16obligātā militārā dienesta laiku, ierindas dienesta laiku

17Zemessardzē un aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības

18ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās (bijušajās)

19militārajās struktūrvienībās, laiku, kas pirms iestāšanās

20Iekšlietu ministrijas dienestā nostrādāts prokuratūrā.

21Arī Militārpersonu izdienas

22pensiju likuma 3. pants paredz izdienas stāžā, kas dod

23tiesības uz izdienas pensiju, ieskaitīt gan dienesta laiku

24Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmā, gan arī

25prokuratūrā nostrādāto laiku.

26Turklāt Militārā dienesta likuma

2748. panta otrā daļa paredz, ka karavīram izdienas stāžā

28citastarp ieskaita dienesta laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas,

29valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām

30dienesta pakāpēm.

31Arī Saeimas Sociālo un darba lietu

32komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, ziņojot par

33Militārpersonu izdienas pensiju likuma projektu pirmajā lasījumā

341998. gada 15. janvāra Saeimas sēdē, norādīja uz šā

35likuma līdzību ar likumprojektu par izdienas pensijām

36attiecīgajiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Viņa teica: "Es

37domāju, ka par šo jautājumu pietiekami daudz jau ir runāts un

38spriests, tās ir speciālās pensijas militārpersonām. Šodien no

39rīta mēs jau atbalstījām tādas pašas pensijas iekšlietu

40darbiniekiem, tādēļ es negribētu kavēt jūsu uzmanību un aicinu

41jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā"

42(6. Saeimas 1998. gada 15. janvāra sēdes

43stenogramma. Latvijas Vēstnesis, 1998. gada

4420. janvāris, Nr. 13/14).

45Tādējādi militārpersonas un citi

46šajā sprieduma punktā minēto izdienas pensiju saņēmēji atrodas

47vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

48apstākļos.

497.3. Vienlaikus jāņem vērā,

50ka zināmos gadījumos iespējams un pat nepieciešams salīdzināt arī

51atsevišķas personas, kas pilda vienu un to pašu dienestu.

52Piemēram, gadījumā, kad atsevišķi nosacījumi attiektos tikai uz

53viena dzimuma personām vai būtu noteikti sakarā ar piederību pie

54kādas konkrētas politiskās partijas vai tautības u.c.

55Visas personas, kas pilda militāro

56dienestu, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

57salīdzināmos apstākļos. Atšķirīga attieksme pret atsevišķām

58personām, tostarp nosakot atalgojuma vai izdienas pensijas

59apmēru, pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl tā izriet no pildāmā

60dienesta specifikas un citiem objektīviem apstākļiem.

61Tāpat zināmos gadījumos iespējams

62salīdzināt arī atsevišķas personas, kas pilda pēc satura līdzīgas

63funkcijas, atrodoties dažādos dienestos. Piemēram,

64Ģenerālprokuratūra atzīst, ka "prokuroru un Iekšlietu ministrijas

65sistēmā strādājošo izmeklētāju darbs pēc sava rakstura,

66sarežģītības pakāpes, intensitātes un psiholoģiskās slodzes ir

67līdzīgs". Pēc satura līdzīgas funkcijas veic iekšlietu sistēmas

68darbinieki, apsargājot diplomātiskās pārstāvniecības un speciālos

69objektus, un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests,

70gādājot par augstu Latvijas valsts amatpersonu personisko

71drošību.

728. Salīdzinot minēto

73izdienas pensiju likumu uzbūvi un tajos ietvertos pamatprincipus,

74pamatots ir pieteikuma iesniedzēja secinājums, ka visiem izdienas

75pensiju likumiem ir līdzīga struktūra. Kā pamatkritērijs izdienas

76pensijas piešķiršanai visām grupām tiek izvirzīts noteikts

77izdienas stāžs, bet kā papildu kritērijs, ko atsevišķos gadījumos

78neņem vērā, - vecums. Izdienas pensija visām grupām tiek

79aprēķināta kā noteikts procentuāls apmērs no iepriekšējā

80atalgojuma. Iepriekšējais atalgojums tiek skaitīts par noteiktu

81laika posmu līdz aiziešanai izdienas pensijā. Arī citi nosacījumi

82visām grupām ir līdzīgi.

83Atšķirīgi nosacījumi savukārt

84paredzēti tā atalgojuma apmēram, no kura izdienas pensija tiek

85aprēķināta.

86Iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar

87speciālajām dienesta pakāpēm, SAB un prokuratūras darbiniekiem

88likumos noteiktais atalgojums un atalgojums, no kura tiek

89aprēķināta izdienas pensija, ir vienāds (sk. šā sprieduma

901. punktu).

91Piemēram, likuma "Par izdienas

92pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar

93speciālajām dienesta pakāpēm" 4. panta pirmā daļa paredz, ka

94"izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba

95samaksas (turpmāk - darba samaksa) par pēdējiem pieciem gadiem

96pirms atbrīvošanas no dienesta".

97Savukārt atbilstoši tā paša panta

98otrajai daļai, darba samaksā, no kuras tiek aprēķināta izdienas

99pensija, ietilpst amatalga, prēmija, piemaksa par speciālo

100dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un citas piemaksas, kuru

101veidus nosaka Ministru kabinets.

102Arī Iekšlietu ministrijas sistēmas

103iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

104speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma

10532. panta pirmā daļa paredz, ka amatpersona saņem darba

106samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas.

107Turpretī militārpersonām izdienas

108pensija tiek aprēķināta tikai no atalgojuma daļas, proti, tajā

109netiek ietvertas attiecīgajai militārpersonai noteiktās

110piemaksas. Tādējādi pret militārpersonām ir noteikta atšķirīga

111attieksme - saskaņā ar apstrīdētajām normām izdienas pensija tiek

112aprēķināta tikai no atalgojuma daļas. Proti, tajā netiek

113ietvertas attiecīgajai militārpersonai noteiktās piemaksas.

1148.1. Nav pamatots Saeimas

115viedoklis, ka piemaksas ir īslaicīgs maksājums, bet izdienas

116pensijai jāatspoguļo visā dienesta laikā paveiktais un bijušie

117apstākļi.

118Šādam viedoklim var piekrist tikai

119tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viena veida piemaksu, proti, par

120piedalīšanos starptautiskās operācijās. Tomēr arī šajā gadījumā

121jāņem vērā, ka šīs piemaksas vairs būtiski neietekmē

122militārpersonu pensiju, jo Militārpersonu izdienas pensiju likuma

1235. panta trešā daļa paredz, ka "militārpersonai, kura

124dienesta laikā ir piedalījusies šā likuma 4.panta pirmās daļas

1251.punktā minētajās starptautiskajās operācijās, aprēķinot

126izdienas pensiju, par šo operāciju izpildes laiku ņem vērā šā

127panta otrajā daļā noteikto dienesta atalgojumu, kas

128militārpersonas amatam bija noteikts tās pamatdienesta vietā

129Latvijā pirms nosūtīšanas minēto starptautisko operāciju

130veikšanai".

131Atbildes rakstos gan Saeima, gan

132Ministru kabinets galvenokārt iztirzā minētās piemaksas par

133piedalīšanos starptautiskajās operācijās, taču neņem vērā, ka

134militārpersonām noteikta arī virkne citu būtisku piemaksu,

135piemēram, piemaksas saņem nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas

136un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālisti;

137sapieri, kas veic atmīnēšanas darbus; ūdenslīdēji; jūras kuģa vai

138gaisa kuģa glābšanas komandas (apkalpes) locekļi; Saeimas un

139Valsts prezidenta drošības dienesta karavīri, kuri veic

140amatpersonu personīgo apsardzi; karavīri, kuri pavada vai pārvadā

141bīstamas kravas.

142Piemaksas noteiktas arī karavīriem

143par dienestu specifiskos (apgrūtinošos) apstākļos. Piemēram,

144šādas piemaksas saņem karavīrs vai kadets, kurš dienesta

145pienākumus pilda uz kuģa jūrā; gaisa kuģa apkalpes loceklis;

146speciālo uzdevumu vienības karavīrs; instruktoru sastāva

147karavīrs, kurš lauka apstākļos apmāca citus karavīrus, militārās

148policijas karavīrs, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic

149izmeklēšanu vai operatīvās darbības.

150Tāpat piemaksas noteiktas arī

151karavīriem par specifisku, NBS īpaši nepieciešamu izglītību un

152dienestu šai izglītībai atbilstošā amatā (piemēram, informācijas

153tehnoloģiju vai sakaru sistēmas projekta vadītājs, informācijas

154tehnoloģiju vai sakaru speciālists), kā arī karavīriem par

155paaugstinātu atbildību, kas saistīta ar pakļautībā esošā

156personālsastāva vadību.

157Šīs piemaksas atspoguļo attiecīgās

158personas dienesta būtiskas iezīmes. Neņemot tās vērā, pret

159personām tiek pieļauta atšķirīga attieksme visupirms

160salīdzinājumā ar citiem militārā dienesta karavīriem, kuri šādas

161piemaksas nesaņem, jo pilda dienestu mazāk intensīvos un

162saspringtos apstākļos, bet ir tiesīgi pretendēt uz tāda paša

163lieluma izdienas pensiju.

164Atšķirīga attieksme konstatējama

165arī salīdzinot militārpersonas un citu dienestu, piemēram,

166iekšlietu sistēmas, darbiniekus ar speciālajām dienesta pakāpēm,

167kuriem līdzīgas piemaksas tiek ņemtas vērā, aprēķinot izdienas

168pensiju. Tā atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada

16931. oktobra noteikumiem Nr. 904 "Noteikumi par

170Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

171pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba

172samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām

173dienesta pakāpēm" piemaksas iekšlietu sistēmā citastarp

174noteiktas, piemēram, par dienesta pienākumu pildīšanu uz kuģa;

175par dienesta pienākumu pildīšanu uz gaisa kuģa; valsts policijas

176amatpersonām, kuras apsargā vēstniecības un speciālos objektus;

177par amata pienākumu pildīšanu informācijas tehnoloģiju un sakaru

178jomā.

1798.2. Saeima pauž viedokli,

180ka atšķirīgā attieksme pret militārpersonām ir attaisnojama ar

181to, ka noteikts atšķirīgs vecums, kad var pieprasīt izdienas

182pensiju. Atsevišķām militārpersonām tas varot būt 35 gadi, lai

183gan prokuroriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar

184speciālajām dienesta pakāpēm šis vecums parasti esot vismaz 50

185gadi. Līdz ar to šīs amatpersonas neatrodoties vienādos un

186salīdzināmos apstākļos.

187Tomēr jāņem vērā, ka

188militārpersonām tiesību iegūšanai uz izdienas pensiju

189nepieciešamais vecums nav noteikts, jo Militārā dienesta likuma

19041. pantā ir noteikts maksimālais vecums militārajā dienestā

191katrā konkrētajā amatā. Leitnantam profesionālajā aktīvajā

192dienestā tas ir 35 gadi, citām militārpersonām - 45 līdz 60

193gadi.

194Vecums, kurā persona pensionējas,

195varētu attaisnot atšķirības pensijas apmērā, ciktāl var pieņemt,

196ka, pensionējoties, piemēram, 35 gadu vecumā, personai ir

197iespējas apgūt citu profesiju. Izdienas pensijas mērķis šajā

198gadījumā visupirms ir nodrošināt personai atbalstu

199pārkvalificēšanās periodā, savukārt, personai, kura pensionējas

200īsi pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas, izdienas

201pensijai jānodrošina pienācīga iztika, jo varbūtība, ka persona

202šajā vecumā pārkvalificēsies, ir minimāla. Tomēr apstrīdētā norma

203neparedz diferencētu attieksmi pret personām, kas pensionējas

204tādā pašā vecumā kā prokuratūras darbinieki vai attiecīgie

205iekšlietu iestāžu darbinieki, un personām, kas pensionējas agrāk.

206Līdz ar to attiecīgās piemaksas netiek ņemtas vērā arī tām

207militārpersonām, kas ir nodienējušas līdz vecumam, kurā parasti

208pensionējas prokuratūras darbinieki vai iekšlietu iestāžu

209darbinieki.

2109. Izskatīšanai Saeimā

211iesniegto Noteikumu Nr. 272 anotācijā norādīts, ka tie

212nepieciešami "sakarā ar to, ka pēdējā gada laikā ievērojami ir

213paplašinājušies starptautisko operāciju veidi, kuros aktīvu

214dalību ņem Latvijas militārpersonas, arvien biežāk rodas

215neordināras situācijas izdienas pensiju piešķiršanas praksē no

216aktīvā dienesta atvaļinātajām militārpersonām, kuras dienesta

217laikā ir piedalījušās tajās.

218Šo neordināro situāciju būtība ir

219tāda, ka uz atsevišķām starptautiskajām operācijām, ņemot vērā

220piedalīšanās nosacījumus, nākas nosūtīt militārpersonas, kurām ir

221lielāka militārā dienesta pieredze un atbilstoši arī lielāks

222izdienas stāžs. Bieži vien šīm militārpersonām izdienas stāžs ir

22320 un vairāk gadu. Ņemot vērā to, ka militārpersonu atalgojums

224par piedalīšanos starptautiskajās operācijās, atkarībā no

225dienesta pakāpes un amata, ir augsts - 750-950 latu mēnesī,

226daudzas militārpersonas šos apstākļus var izmantot savās

227personīgajās interesēs, lai, salīdzinot ar citām militārpersonām,

228iegūtu nesamērīgi lielas un viņu ieguldījumam dienestā

229neatbilstošas izdienas pensijas. Tādi gadījumi praksē jau ir

230bijuši, kad militārpersona, kura ir ieguvusi izdienas stāžu, kas

231nepieciešams izdienas pensijas piešķiršanai, nākošajā dienā pēc

232atgriešanās no starptautiskajām operācijām, lai iegūtu lielāku

233pensiju, iesniedz iesniegumu par atvaļināšanos no dienesta.

234Izmantojot minēto situāciju, militārpersonai ir iespēja, atkarībā

235no dienesta pakāpes un amata, iegūt: virsdienesta karavīriem

236(instruktoriem) - virs Ls 300; virsniekiem - virs Ls 400 lielu

237pensiju.

238Aizsardzības ministrija uzskata,

239ka tāda situācija, kad militārpersona īsā dienesta periodā (6

240mēneši) var iegūt iespēju saņemt viņas ieguldījumam dienestā

241faktiski neatbilstoši lielu pensiju, nav normāla un neatbilst

242valsts interesēm. Tāda situācija izsauc arī dažādas domstarpības

243un neapmierinātību militārpersonu vidū. To arī var saprast, jo

244militārpersonām, kas piedalās starptautiskās operācijās,

245Militārpersonu izdienas pensiju likuma 4. panta pirmajā daļā

246ir noteiktas arī citas privilēģijas - viena dienesta diena

247izdienas stāžā tiek ieskaitīta paaugstinātā apmērā, kas dod

248iespēju agrāk aiziet pensijā, kā arī pensijas apmēra pieaugumu"

249(7. Saeimas likumprojekta Nr. 651 "Grozījumi

250Militārpersonu izdienas pensiju likumā" anotācija:

251www.saeima.lv).

252Arī atbildes rakstos Saeima un

253Ministru kabinets uzsver tikai pamatojumu tam, kāpēc, aprēķinot

254izdienas pensiju, nebūtu jāņem vērā par piedalīšanos

255starptautiskajās operācijās noteiktās piemaksas.

256Pamatojums atšķirīgajai attieksmei

257attiecībā uz visām citām uzskaitītajām piemaksām nedz anotācijā,

258nedz atbildes rakstos nav saskatāms.

259Līdz ar to apstrīdētajās normās

260noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav saprātīga un objektīva

261pamata un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

26291. pantam.

26310. Satversmes tiesa

264vairākkārt norādījusi, ka no Satversmes 1. panta - kurš

265atzīstams par vienu no Latvijas Republikas kā demokrātiskas un

266tiesiskas valsts stūrakmeņiem - izriet virkne tiesiskas valsts

267principu, tostarp tiesiskās paļāvības princips. Satversmes 1.

268pants neliedz likumdevējam izdarīt pastāvošajā tiesiskajā

269regulējumā tādus grozījumus, kuri atbilst Satversmei. Tomēr

270demokrātiskā un tiesiskā valstī tiesiskās paļāvības princips

271prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, tiktu paredzēta saudzējoša

272pāreja uz jauno regulējumu (sk. Satversmes tiesas

2732003. gada 25. marta sprieduma lietā

274Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu, 2005. gada

2758. marta sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 18. punktu).

276Pieņemot Militārpersonu izdienas

277pensiju likumu, tika noteikts, ka personas saņems tādas izdienas

278pensijas, kuras tiks aprēķinātas, ņemot vērā pilnu personas

279atalgojumu (ieskaitot piemaksas) par pēdējiem pieciem dienesta

280gadiem. Tādējādi tās militārpersonas, kurām jau bija atbilstošs

281izdienas stāžs, laikā pēc likuma spēkā stāšanās bija tiesīgas

282paļauties, ka viss to atalgojums pilnā apmērā tiks ņemts vērā,

283nosakot izdienas pensiju. Atsevišķos gadījumos šie Militārpersonu

284izdienas pensijai paredzētie noteikumi varēja būt svarīgi, lai

285persona, it īpaši finansiāli sarežģītajos apstākļos pirms

286atalgojuma reformas, tomēr turpinātu pildīt dienestu vai būtu

287gatava uzņemties papildu pienākumus.

288Ministru kabinets Noteikumos

289Nr. 272 neparedz nekādu pāreju uz jauno regulējumu. Šādu

290pāreju neparedz arī attiecīgie grozījumi Militārpersonu izdienas

291pensiju likumā. Piemēram, bija iespējams noteikt, ka, aprēķinot

292izdienas pensiju par laiku no Militārpersonu izdienas pensiju

293likuma spēkā stāšanās dienas līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā

294stāšanās dienai, atalgojumā tiek ņemtas vērā arī attiecīgās

295piemaksas.

296Nedz Ministru kabinets, nedz

297Saeima, pieņemot apstrīdētās normas, šādu vai līdzīgu saudzējošu

298pāreju neparedzēja. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst

299Satversmes 1. pantam.

30011. Konstatējot apstrīdēto

301normu neatbilstību kaut vienam Satversmes pantam, tās atzīstamas

302par prettiesiskām un spēkā neesošām. Līdz ar to vairs nav

303nepieciešams vērtēt minēto normu atbilstību Satversmes

304109. pantam.

30512. Nosakot brīdi, ar kuru

306apstrīdētās normas zaudē spēku, tiesa ņem vērā to, ka laikā,

307kamēr apstrīdētās normas bija spēkā, militārpersonu atalgojuma

308sistēma ir mainījusies, tāpēc nav saprātīgi noteikt, ka

309Militārpersonu izdienas pensiju likuma 5. pants šobrīd būtu

310spēkā tādā redakcijā, kādā tas bija spēkā pirms Noteikumu

311Nr. 272 izdošanas.

312Vienlaikus jāņem vērā, ka

313militārpersonām pensijas tiek maksātas no attiecīgajai

314ministrijai valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

315Militārpersonu izdienas pensijām izmaksājamo finanšu līdzekļu

316strauja palielināšana, savlaicīgi neparedzot grozījumus valsts

317budžeta likumā, varētu būtiski ietekmēt atalgojuma izmaksu

318dienošajām militārpersonām, kā arī apgrūtināt ministrijas

319funkciju veikšanu, tādējādi aizskarot būtiskas valsts

320intereses.

321Līdz ar to likumdevējam ir

322nepieciešams laiks normatīvā regulējuma pilnveidošanai, kā arī

323attiecīgu izmaiņu izdarīšanai valsts budžetā.

324Vienlaikus Satversmes tiesa

325uzskata, ka ir jāaizsargā to atvaļināto militārpersonu tiesības,

326kuras laikā no Militārpersonu izdienas pensiju likuma spēkā

327stāšanās dienas līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās dienai

328- 2000. gada 19. augustam - nolēma turpināt militāro

329dienestu, paļaujoties uz to, ka par šo laiku izdienas pensija

330tiks aprēķināta no pilna atalgojuma. Lai nodrošinātu šo personu

331tiesību aizsardzību un dotu tām iespēju saņemt atbilstoši

332aprēķinātu izdienas pensiju, apstrīdētās normas atzīstamas par

333spēku zaudējušām no izdošanas brīža attiecībā uz tām

334atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju,

335tiek ņemts vērā laiks līdz Noteikumu Nr. 272 spēkā stāšanās

336brīdim, un attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu par šo

337laiku.

33813. Ja tas ir nepieciešams

339un iespējams, Satversmes tiesa sava sprieduma nolēmumu daļā var

340atzīt, ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar

341tādu apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

342neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk.

343Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

34425. punktu).

345Nolēmumu

346daļa

347Pamatojoties uz

348Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

349Satversmes

350tiesa

351nosprieda:

3521. Atzīt Ministru kabineta

3532000. gada 15. augusta noteikumu Nr. 272

354"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā"

3553. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma

356"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. pantu

357un 2006. gada 25. maija likumu "Grozījums

358Militārpersonu izdienas pensiju likumā" par neatbilstošiem

359Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošiem

360no 2007. gada 1. jūnija.

3612. Attiecībā uz tām

362atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju,

363tika ņemts vērā laiks līdz 2000. gada 19. augustam, un

364attiecībā uz izdienas pensijas aprēķinu par šo laiku atzīt

365Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumu

366Nr. 272 "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā"

3673. punktu, 2000. gada 30. novembra likuma

368"Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" 3. pantu

369un 2006. gada 25. maija likumu "Grozījums

370Militārpersonu izdienas pensiju likumā" par neatbilstošiem

371Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam un spēkā

372neesošiem no to pieņemšanas dienas. Militārpersonu izdienas

373pensiju likuma 5. panta otrā daļa šajā gadījumā ir spēkā

374tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā līdz Noteikumu Nr. 272

375spēkā stāšanās dienai.

376Spriedums ir galīgs un

377nepārsūdzams.

378Spriedums stājas spēkā tā

379publicēšanas dienā.

380Tiesas sēdes priekšsēdētājs

381A.Endziņš