1Pieaicinātā persona - Ministru
2kabinets - norāda, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par
3nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no Garantiju
4fonda līdzekļiem katru gadu maksājot ikviens darba devējs.
5Darbinieku aizsardzības likumā paredzētās izmaksas no
6Garantiju fonda esot sociāla garantija par darbinieka jau
7nostrādāto laika posmu, ja darba devējs maksātnespējas situācijā
8nespēj pildīt savas saistības pret darba ņēmēju.
9Ekonomikas lejupslīde esot būtiski ietekmējusi
10tautsaimniecības stāvokli. Pasliktinoties ekonomiskajai
11situācijai, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumu apmērs,
12salīdzinot ar plānoto, esot samazinājies par 20 procentiem,
13savukārt apmierināmo prasījumu skaits - palielinājies. 2009. gadā
14bijis plānots no Garantiju fonda līdzekļiem apmierināt 1087
15darbinieku prasījumus, bet faktiski esot apmierināti 2015
16darbinieku prasījumi, tas ir, par 47 procentiem vairāk. Tādēļ,
17vērtējot apstrīdēto normu samērīgumu, nevarot tikt ignorēti
18ekonomiskie faktori.
19Apstrīdētās normas paredzot nelielu un terminētu no Garantiju
20fonda izmaksājamo līdzekļu apmēra samazinājumu. Līdz ar to
21apstrīdētās normas esot uzskatāmas par sociāli atbildīgu
22risinājumu, jo atsevišķu personu tiesiskās intereses esot
23saskaņotas ar visas sabiedrības interesēm.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓