1Tiesības uz prasījumu apmierināšanu no Garantiju
2fonda līdzekļiem atbilstoši Darbinieku aizsardzības likuma 3.
3pantam ir personām, kuras bijušas vai ir darba tiesiskajās
4attiecībās ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas
5maksātnespējas process, un attiecībā uz kurām administrators
6pieņēmis lēmumu par kreditoru prasījumu atzīšanu un iekļāvis tos
7kreditoru prasījumu reģistrā.
8Likumdevējs pēc būtības nav mainījis darbinieku aizsardzības
9sistēmu darba devēja maksātnespējas gadījumā un to personu loku,
10kurām ir tiesības uz prasījumu apmierināšanu no Garantiju fonda
11līdzekļiem, bet tikai uz laiku - no 2009. gada 10. jūlija līdz
122011. gada 31. decembrim - ierobežojis no Garantiju fonda
13apmierināmo prasījumu apmēru. Tādējādi apstrīdētais regulējums
14nepārprotami atšķir divas personu grupas, kas var īstenot savas
15tiesības uz prasījumu apmierināšanu no Garantiju fonda
16līdzekļiem:
171) personas, kuru prasījumi Maksātnespējas administrācijai
18iesniegti līdz 2009. gada 9. jūlijam;
192) personas, kuru prasījumi Maksātnespējas administrācijai
20iesniegti pēc 2009. gada 10. jūlija.
21Abās minētajās grupās ietilpst personas, kuras atbilst
22priekšnoteikumiem, lai varētu pretendēt uz prasījumu
23apmierināšanu no Garantiju fonda līdzekļiem.
24Līdz ar to abas personu grupas
25atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓