7. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Cilvēktiesību

2centrs - norāda, ka apstrīdētā norma, ciktāl tā attiecas uz

3ģimenes locekļiem un personām, kuras pielīdzināmas radiniekiem

4emocionālo saišu ziņā, neatbilst Satversmes 96. pantam.

5Apstrīdētā norma paredzot absolūtu aizliegumu notiesātajiem

6satikties ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu

7citās brīvības atņemšanas iestādēs. Tomēr, ņemot vērā

8nepieciešamību saglabāt notiesātā ģimenes saites, esot būtiski

9nošķirt viņa tikšanos ar ģimenes locekļiem un tikšanos ar citām

10personām.

11Ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpilde neizbēgami esot

12saistīta ar cilvēktiesību ierobežojumiem, tomēr šie ierobežojumi

13nedrīkstētu novest pie izstumšanas no sabiedrības un ģimenes

14saišu iziršanas. Kriminālsoda izpildes mērķi - prevencija,

15resocializācija un tiesiska uzvedība pēc soda izciešanas - neesot

16sasniedzami, nenodrošinot notiesātajiem sakarus ar ģimenes

17locekļiem un ārpasauli. Turklāt ģimenes saites esot uzturamas

18neatkarīgi no tā, kur atrodas ģimenes locekļi. Pretējais nozīmētu

19ģimeņu šķirošanu, kas neatbilstot tiesiskās vienlīdzības

20principam. Ģimenes institūta aizsardzības diferencēšana atkarībā

21no ģimenes locekļu pastrādātām darbībām nozīmētu neuzticēšanos

22valsts izveidotajai penitenciārajai sistēmai. Notiesātajam

23pilnībā liedzot tikties ar kādu ģimenes locekli, viņš tiekot

24nevis sociāli reintegrēts, bet gan izolēts.

25Notiesāto tiesības satikties ar ģimenes locekļiem esot

26ietvertas virknē starptautisko cilvēktiesību dokumentu. Šajos

27dokumentos neesot tieši noteiktas vairāku notiesāto - vienas

28ģimenes locekļu - tiesības tikties, bet konceptuāli šādas

29tikšanās neatšķiroties no citām.

30Apstrīdētā norma aizliedzot individuālu izvērtējumu, kas

31varētu tikt veikts, ņemot vērā personas individuālās pazīmes,

32piespriestā soda smagumu, uzvedību ieslodzījuma vietā, ģimenes

33locekļa veselības stāvokli un citus apstākļus. Kaut arī notiesāto

34savstarpējas tikšanās ierobežojumam ir leģitīms mērķis - jaunu

35noziedzīgu nodarījumu iespējamības novēršana -, valsts tomēr

36nedrīkstot ieviest vispārējus ierobežojumus, neparedzot iespēju

37pārliecināties par to, ka attiecīgais ierobežojums katrā

38konkrētajā gadījumā ir atbilstošs un nepieciešams. Tādējādi

39notiesāto savstarpējas tikšanās ierobežojums, kaut arī tas var

40būt nepieciešams drošības labad, nevarot tikt atzīts par

41atbilstošu Satversmei tikmēr, kamēr nav pamatoti atspēkoti visi

42citi pamattiesības mazāk ierobežojoši šā mērķa sasniegšanas

43līdzekļi. Apstrīdētā norma tās imperatīvi absolūtā rakstura dēļ

44neatbilstot samērīguma principam, nenodrošinot līdzsvaru starp

45kriminālsoda piemērošanas mērķiem un ieslodzīto personu tiesībām

46uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību , turklāt negatīvi

47iespaidojot arī ieslodzīto resocializāciju.

48Secinājumu

49daļa