5. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

3Satversmes 96. pantam.

4Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais

5ierobežojums uzskatāms par noteiktu ar likumu un tam esot

6saskatāmi leģitīmi mērķi - sabiedrības drošības un citu personu

7tiesību aizsardzība. Ierobežojums esot noteikts, lai novērstu

8dažādus kārtības un drošības apdraudējumus, kas varētu rasties,

9savstarpēji satiekoties divām personām, kuras izcieš sodu dažādās

10ieslodzījuma vietās.

11Vērtējot tiesību ierobežojuma nepieciešamību demokrātiskā

12sabiedrībā, esot norādāms, ka atrašanās brīvības atņemšanas

13iestādē jau pati par sevi ierobežo personas iespējas netraucēti

14baudīt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

15Tomēr nevienam ierobežojumam nevajadzētu būt stingrākam par to,

16kas ir absolūti nepieciešams tā mērķa sasniegšanai, kura labad

17attiecīgais ierobežojums ir paredzēts. Cietuma režīmā vajagot būt

18iekļautiem ieslodzījuma radīto desocializējošo seku kompensēšanas

19veidiem.

20Tiesībsargs norāda, ka izprot drošības apsvērumus, kas bija

21par pamatu apstrīdētajā normā ietvertā aizlieguma noteikšanai.

22Lai gan daļā gadījumu attiecīgās satikšanās patiešām nebūtu

23vēlamas, esot jāņem vērā tas, ka cilvēktiesību standartiem

24atbilstošā soda izpildes sistēmā personas tiesību ierobežošanai

25jābūt balstītai uz individuālu izvērtējumu.

26Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums esot nesamērīgi

27plašs, jo aizliedz arī tādas satikšanās, kas pašas par sevi

28neradītu sabiedrības drošības vai citu personu tiesību

29apdraudējumu. Ja normatīvajos aktos nav noteikta iespēja veikt

30individuālu izvērtējumu sakarā ar notiesātās personas lūgumu ļaut

31tai satikties ar citu notiesāto vai apcietināto, tad vispār

32netiekot veikta sabiedrības un konkrētā indivīda interešu

33līdzsvarošana.

34Tiesībsargs jau vairākkārt esot Saeimai paudis viedokli, ka

35apstrīdētā norma būtu izslēdzama no Kodeksa. Tāpat esot jāņem

36vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas spriedumi,

37kuros akcentēta individuāla izvērtējuma nepieciešamība.

38Individuāla izvērtējuma paredzēšana nenozīmētu to, ka notiesātais

39drīkstēs tikties ar jebkuru citu notiesāto vai apcietināto. Jau

40šobrīd Kodekss paredzot brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam

41iespēju drošības apsvērumu dēļ aizliegt notiesātajam tikties ar

42kādu konkrētu personu. Tādējādi individuāla izvērtējuma veikšana

43neuzliktu neparedzamu un nesamērīgu administratīvo slogu

44ieslodzījuma vietas administrācijai.

45Turklāt gadījumos, kad notiesātās personas sodu izcieš dažādās

46ieslodzījuma vietās, to tikšanās iespējama tikai tad, ja vienam

47no notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pēc

48visu ar šādu tikšanos saistīto risku izvērtēšanas devis atļauju

49īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu. Šāda atļauja tiekot dota,

50ņemot vērā sabiedrības drošības apdraudējuma iespējamību. Turklāt

51neesot pamata uzskatīt, ka drošības pasākumiem šādās tikšanās

52reizēs vajadzētu būt ievērojami lielākiem nekā cita veida

53tikšanās reizēs.

54Visbeidzot, iespēja sazvanīties un sarakstīties nevarot tikt

55pielīdzināta reālas tikšanās reizēm.