4. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam.

3Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves

4neaizskaramību ietverot sevī tiesības veidot un uzturēt

5attiecības ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, tostarp arī

6tad, ja persona atrodas ieslodzījumā. Tomēr šīs tiesības neesot

7absolūtas.

8Pamattiesību ierobežojums, ko rada apstrīdētā norma, esot

9noteikts ar likumu. Aplūkojot ierobežojuma leģitīmo mērķi, esot

10jāņem vērā, ka brīvības atņemšanas soda pamatuzdevums ir

11notiesāto resocializācija - tādu pasākumu kopuma īstenošana soda

12izciešanas laikā, kas veicina notiesātā spēju iekļauties

13sabiedrības noteiktajās normās un neizdarīt noziedzīgus

14nodarījumus pēc atgriešanās no soda izciešanas vietas.

15Resocializācija palīdzot saraut saikni ar noziedzīgo vidi, ar

16personām, kuras tieši vai netieši ietekmējušas noziedzīgā

17nodarījuma izdarīšanu, kā arī ar personām, kuras ietekmējušas vai

18veicinājušas antisociālas (kriminālas) personības vai dzīves

19uztveres veidošanos. Savukārt esot jāveicina sociāli pozitīva un

20resocializācijas procesam nepieciešama kontaktēšanās ar tādiem

21ģimenes locekļiem, kuriem ir pozitīva ietekme uz notiesāto.

22Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz ārvalstīs veiktiem

23pētījumiem, kuros konstatēts, ka tuva radinieka izdarītam

24noziedzīgam nodarījumam ir tieša ietekme uz personas individuālo

25noziedzīgas uzvedības risku. Šis secinājums apliecinot to, ka

26ģimenē, kurā ir vairākas ieslodzītās personas, dominē kriminālas

27vērtības un antisociāla attieksme. Tādējādi neesot atbalstāma

28ieslodzīto personu tikšanās klātienē, kas ir ciešākais

29kontaktēšanās veids, jo ieslodzītais, kurš resocializācijas gaitā

30nav panācis vērā ņemamu progresu, varot ļoti būtiski ietekmēt

31otra ieslodzītā vēlmi mainīties.