1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -
2Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes
396. pantam.
4Kodeksa 45. panta pirmā, otrā un trešā daļa paredzot
5ieslodzītajiem divu veidu satikšanās ar radiniekiem un citām
6personām - īslaicīgas un ilglaicīgas satikšanās. Pirmās veicinot
7sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu, bet otrās -
8radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu. Apstrīdētā norma
9aizliedzot notiesātajam tikties ar apcietinātām personām un
10personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.
11Tā neparedzot citādu regulējumu gadījumos, kad vienlaikus dažādās
12brīvības atņemšanas iestādēs sodu izcieš notiesātās personas,
13kuras savā starpā ir radinieki. Tādējādi apstrīdētā norma
14Pieteikuma iesniedzējam ierobežojot Satversmes 96. pantā
15ietvertās tiesības. Taču brīvības atņemšana jau automātiski sevī
16ietverot noteiktus pamattiesību ierobežojumus.
17Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais
18pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Tāpat šim
19ierobežojumam esot leģitīms mērķis - sabiedrības drošības un citu
20personu tiesību aizsardzība. Apstrīdētā norma esot cieši saistīta
21arī ar notiesāto personu resocializāciju, jo notiesāto
22savstarpējas satikšanās aizliegums soda izciešanas laikā kalpojot
23tieši resocializācijas atbalstam. Lai resocializācijas norise
24būtu pēc iespējas veiksmīgāka, soda izpildes laikā esot svarīgi
25novērst vai mazināt noziedzīgas uzvedības riskus. Notiesāto
26savstarpējas satikšanās aizliegums soda izciešanas laikā palīdzot
27notiesātajam saraut saikni ar noziedzīgo vidi un personām, kuras
28iepriekš ir ietekmējušas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu vai
29veicinājušas antisociālas personības veidošanos.
30Antisociālu sabiedrības pārstāvju savstarpēja kontaktēšanās
31paaugstinot recidīva risku pēc soda izciešanas un neveicinot
32personas labošanos, kā arī varot apdraudēt kārtību ieslodzījuma
33vietās. Tādēļ drošības un kārtības uzturēšanai brīvības
34atņemšanas iestādēs tiekot veikta notiesāto klasifikācija.
35Tādējādi netiekot pieļauta nevēlama biedrošanās, kā arī tādas
36informācijas - piemēram, informācijas par situāciju dažādās
37brīvības atņemšanas iestādēs vai plāniem izdarīt soda izpildes
38režīma pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus - aprite starp
39notiesātajiem, kura varētu apdraudēt cietuma iekšējo kārtību un
40sabiedrības drošību kopumā.
41Ja vairāki vienas ģimenes pārstāvji izcieš sodu brīvības
42atņemšanas iestādēs, šādu ģimeni varot uzskatīt par tādu, kas
43turas pie antisociālām un apšaubāmām vērtībām. Šādi radinieki,
44iespējams, arī kopīgi veikuši noziedzīgus nodarījumus. Tādēļ šādu
45notiesāto savstarpējie kontakti neesot vēlami, jo neveicinot
46notiesātā resocializāciju un varot apdraudēt gan brīvības
47atņemšanas iestādes iekšējo kārtību, gan sabiedrību kopumā. Tas
48attiecoties arī uz notiesāto tikšanos ar apcietinātajiem, kas
49atrodas izmeklēšanas cietumos.
50Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot piemērots
51leģitīmā mērķa sasniegšanai. Leģitīmo mērķi neesot iespējams
52sasniegt ar individuāla izvērtējuma palīdzību. Atļauja
53notiesātajiem satikties ar apcietinātajiem un notiesātajiem, kuri
54atrodas citās ieslodzījuma vietās, varot radīt tādu situāciju, ka
55satiekas divas personas, kas notiesātas vai tiek turētas aizdomās
56par viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tāpat, ja šāda
57atļauja tiktu paredzēta, būtu jālemj par to, kā šādas satikšanās
58varētu organizēt. Ļaujot ieslodzītajiem patstāvīgi nokļūt no
59vienas ieslodzījuma vietas citā, tiktu apdraudēta sabiedrības
60drošība, turklāt neesot skaidrs, par kādiem līdzekļiem tiktu
61segti notiesātā pārvietošanās izdevumi. Ja tiktu nodrošināta
62konvojēšana, tas uzliktu papildu slogu Valsts policijai un
63ieslodzījuma vietām. Abi risinājumi prasītu nesamērīgi lielu
64ieguldījumu no valsts.
65Visbeidzot esot jāņem vērā tas, ka notiesātie savā starpā var
66sazināties, nosūtot un saņemot vēstules, kā arī sazvanoties.
67Atsevišķu kategoriju notiesātajiem jau šobrīd esot iespēja
68sazināties, izmantojot videozvana iespējas.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓