18. pants

1Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

2leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

3tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

4oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu).

5Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma veicina sabiedrības

6uzticēšanos Valsts policijas amatpersonu darbībai un valstij un

7tādējādi aizsargā demokrātisko tiesisko valsts iekārtu.

8Apstrīdētā norma esot vērsta uz citu personu tiesību un

9sabiedrības drošības aizsardzību.

10Dienesta gaitas likuma 4. pantā ir noteiktas obligātās

11prasības Valsts policijas dienestam, un viena no tām ir ietverta

12apstrīdētajā normā. Krimināllikums noteic, kāda cilvēku darbība

13vai bezdarbība ir noziedzīga. Savukārt apstrīdētajā normā

14ietvertais aizliegums nodrošina to, ka persona, kura izdarījusi

15tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai

16noņemšanas nevar dienēt Valsts policijā, kuras darbības joma ir

17saistīta ar personu tiesību un brīvību aizsardzību un sabiedrības

18drošības apdraudējumu novēršanu.

19Demokrātiskā tiesiskā valstī ir nepieciešams, lai pilsoņi

20paļautos uz to, ka valsts pārvaldē strādājošie savus amata

21pienākumus veiks tiesiski valsts un sabiedrības interesēs

22(sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 21. decembra sprieduma

23lietā Nr. 2017-03-01 16.2. punktu). Tādas personas atrašanās

24Valsts policijas dienestā, kura pati ir izdarījusi tīšu

25noziedzīgu nodarījumu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta,

26var radīt priekšstatu, ka valsts varas pārstāvji var neievērot

27normatīvajos aktos noteikto un rīkoties pretēji tām vērtībām,

28kuras aizsargāt ir šo amatpersonu pienākums. Līdz ar to

29Satversmes tiesa piekrīt Saeimas paustajam viedoklim, ka

30apstrīdētā norma veicina sabiedrības uzticēšanos demokrātiskas

31tiesiskas valsts iekārtai un amatpersonām, kas to pārstāv.

32Valsts policijas amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir

33īpašas tiesības, tostarp tiesības personu aizturēt, lietot pret

34to fizisku spēku, speciālos līdzekļus, kā arī dienesta vajadzībām

35lietot šaujamieroci. Ja sabiedrība neuzticētos Valsts policijas

36amatpersonām kā valsts varas pārstāvjiem, kuru uzdevums ir

37personu tiesību un sabiedrības drošības aizsardzība, tad tiktu

38apdraudēta šīm amatpersonām uzdoto funkciju izpilde. Līdz ar to

39Satversmes tiesa piekrīt Saeimas paustajam viedoklim, ka

40apstrīdētā norma veicina arī sabiedrības drošības aizsardzību, jo

41nepieļauj tādu personu atrašanos Valsts policijas dienestā, kuras

42pašas izdarījušas tīšus noziedzīgus nodarījumus, neatkarīgi no

43sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

44Tātad likumdevēja izraudzītais

45līdzeklis ir piemērots apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību

46ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.