21. punkts

1Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

2apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā

3mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek

4sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 28.

5novembra sprieduma lietā Nr. 2011-02-01 15. punktu).

6Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ar civiltiesiskas sankcijas

7noteikšanu varētu sasniegt mērķi disciplinēt enerģijas lietotāju

8un novērst enerģijas lietotāja iejaukšanos dabasgāzes patēriņa

9uzskaitē, tādējādi sekmējot sabiedrības drošības aizsardzību

10(sk. pieteikumus lietas materiālu 2. sēj. 17., 87. un 123.

11lp., 3. sēj. 30. lp. un 9. sēj. 98. lp.). Savukārt Saeima

12norāda, ka tās izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā

13likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu

14sasniegšanai. Pienākums maksāt kompensāciju energoapgādes

15komersantam nodrošinot tam gan zaudējumu atlīdzināšanu saistībā

16ar faktiski izlietoto dabasgāzi, gan kompensāciju par līguma vai

17Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu (sk. Saeimas atbildes

18rakstu lietas materiālu 3. sēj. 67. lp.).

1921.1. Dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma

20gadījumā, kad enerģijas lietotājs ir prettiesiski iejaucies

21dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā, patērētās dabasgāzes

22daudzumu un energoapgādes komersanta iespējamo zaudējumu apmēru

23faktiski nav iespējams noteikt. Tas saistīts ar to, ka patērētās

24dabasgāzes daudzuma noteikšanā vienmēr jāņem vērā iespējamie

25zudumi (sk. AS "Latvijas Gāze" un Dr. habil. sc.

26ing. Egīla Dzelzīša viedokļus lietas materiālu 9. sēj. 35., 36.,

2749. un 51. lp.). Turklāt dabasgāzes skaitītāji var būt

28uzstādīti gan enerģijas lietotājam piederošā īpašumā, gan ārpus

29tā, bet iekļūt enerģijas lietotāja īpašumā energoapgādes

30komersants drīkst tikai ar enerģijas lietotāja piekrišanu (sk.

31Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas

32materiālu 3. sēj. 97. un 98. lp.).

33Enerģijas lietotājam ir pienākums nodrošināt energoapgādes

34komersanta pilnvaroto pārstāvju netraucētu piekļūšanu enerģijas

35lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām, norēķinu uzskaites

36mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem (sk.

37Noteikumu Nr. 85 67.1. un 68.1. apakšpunktu, 78. un 79.

38punktu). Tomēr sociālajā realitātē enerģijas lietotāji, kas

39pārkāpuši dabasgāzes lietošanas noteikumus, var būt ieinteresēti

40šo pienākumu nepildīt, lai varētu dabasgāzi patērēt bez maksas

41pēc iespējas ilgāk (sk. arī AS "Gaso" viedokli

42lietas materiālu 3. sēj. 153. un 154. lp.). Ja enerģijas

43lietotājs šo pienākumu nepilda, energoapgādes komersantam ir

44tiesības pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotāja

45objektam (sk. Noteikumu Nr. 85 71. punktu). Tomēr

46energoapgādes komersants šīs tiesības var izmantot tikai tad, ja

47enerģijas lietotājs tam nodrošina iespēju piekļūt noslēgierīcei,

48kuru aizverot dabasgāzes piegāde konkrētajam enerģijas lietotājam

49tiek pārtraukta, vai arī tad, ja noslēgierīce neatrodas

50attiecīgajam enerģijas lietotājam piederošā īpašumā (sk. arī

51Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas

52materiālu 3. sēj. 98. lp.).

53Apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums samaksāt par

54izlietoto dabasgāzi nodrošina energoapgādes komersantam atlīdzību

55par enerģijas lietotājam piegādāto dabasgāzi arī tad, ja tās

56faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Šāds tiesiskais

57regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu,

58drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, ļaujot energoapgādes

59komersantam par piegādāto dabasgāzi saņemto atlīdzību izmantot

60energoapgādes sistēmas - sabiedriski nozīmīga pakalpojuma

61sniegšanas priekšnoteikuma - uzturēšanai, tostarp kvalitātes un

62drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi šis pienākums ir piemērots

63līdzeklis citu enerģijas lietotāju tiesību aizsargāšanai un

64sabiedrības labklājības veicināšanai.

6521.2. Papildus pienākumam samaksāt par izlietoto

66dabasgāzi likumdevējs enerģijas lietotājam ir noteicis arī

67pienākumu samaksāt energoapgādes komersantam kompensāciju

68dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā.

69Satversmes tiesa jau atzinusi, ka kompensācija pēc tās

70juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam. Ja tiesību normā kā

71kompensācija tiek definēta konstanta summa, ko aprēķina pēc

72noteiktas formulas, tad tie nav zaudējumi, jo zaudējumi ir katra

73konkrētā pārkāpuma gadījumā individuāli vērtējams un nosakāms

74kaitējums. Pretējā gadījumā ikviena līguma slēdzēji varētu apiet

75līgumsoda apmēra ierobežojumus, lietojot jēdzienu

76"kompensācija" jēdziena "līgumsods" vietā.

77Proti, kompensācija ir līdzeklis dabasgāzes lietošanas noteikumos

78un līgumā par dabasgāzes piegādi noteikto enerģijas lietotāja

79saistību pastiprināšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20.

80marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 28.2. punktu).

81Kompensācija kā enerģijas lietotāja saistību pastiprināšanas

82līdzeklis motivē enerģijas lietotāju ievērot dabasgāzes

83lietošanas noteikumus un līgumu par dabasgāzes piegādi un sekmē

84dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu prevenciju, tādējādi

85veicinot kvalitatīvu un drošu sabiedrisko pakalpojumu

86sniegšanu.

87Kompensācijas apmēra ierobežošana Ministru kabineta noteiktajā

88kārtībā veicina enerģijas lietotāju aizsardzību tiesiskajās

89attiecībās ar monopolstāvoklī esošu energoapgādes komersantu, lai

90tas nevarētu līgumā par dabasgāzes piegādi ietvert nesamērīgus

91noteikumus. Tādējādi konkrētajā gadījumā arī apstrīdētajā likuma

92normā ietvertais enerģijas lietotāja pienākums maksāt

93kompensāciju ir piemērots līdzeklis enerģijas lietotāju tiesību

94aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai.

95Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

96līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā

97pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.