22. punkts

1Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

2nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa

3pārbauda, vai leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt ar citiem,

4indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu

5tikpat iedarbīgi.

6Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka alternatīvi līdzekļi

7apstrīdētajā likuma normā noteiktajam enerģijas lietotāja

8pienākumam dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā ir

9vispārīgā Civillikuma regulējuma piemērošana un sodi, kas

10piemēroti saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu

11vai Krimināllikumu. Turpretī Saeima norāda, ka neviens no

12minētajiem līdzekļiem nav piemērots un tikpat efektīvs līdzeklis

13apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

14leģitīmā mērķa sasniegšanai.

15Satversmes tiesa attiecībā uz mājsaimniecības lietotājiem jau

16atzina, ka vispārīgā Civillikuma regulējuma piemērošana nav

17alternatīvs līdzeklis ne apstrīdētajā likuma normā ietvertajam

18mājsaimniecības lietotāja pienākumam samaksāt par izlietoto

19dabasgāzi, ne pienākumam maksāt kompensāciju, jo nesasniedz

20pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē.

21Pienākumu samaksāt par izlietoto dabasgāzi apstrīdētajā likuma

22normā minētā pārkāpuma gadījumā ir nepieciešams regulēt, jo nav

23zināms faktiski izlietotās dabasgāzes daudzums. Savukārt,

24nepastāvot normatīvi noteiktam kompensācijas samaksas pienākumam,

25tiktu apdraudēta kompensācijas funkciju - pārkāpumu prevencija,

26kompensēšana un sodīšana - īstenošana (sk. Satversmes tiesas

272020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 29.1.

28punktu).

29Līdzīgi Satversmes tiesa attiecībā uz mājsaimniecības

30lietotājiem jau ir secinājusi, ka alternatīvs līdzeklis

31apstrīdētajā likuma normā ietvertajam kompensācijas maksāšanas

32pienākumam nav arī kriminālatbildības vai administratīvās

33atbildības piemērošana. Proti, kompensācija disciplinē

34mājsaimniecības lietotāju, motivējot viņu ievērot kā Ministru

35kabineta noteikumus par dabasgāzes piegādi, tā arī ar

36energoapgādes komersantu noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi.

37Tas nozīmē, ka apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums

38maksāt kompensāciju skar un nodrošina arī energoapgādes

39komersanta kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja intereses.

40Turpretī likumdevēja noteikta kriminālatbildība un administratīvā

41atbildība dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

42energoapgādes komersanta interešu aizsardzību tiešā veidā

43neveicinātu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta

44sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 29.2. punktu).

45Vispārīgā Civillikuma regulējuma piemērošanā mājsaimniecības

46lietotājam un enerģijas lietotājam, kas nav mājsaimniecības

47lietotājs, nav būtisku atšķirību. Līdzīgi gadījumos, kad

48dabasgāzes lietošanas noteikumus pārkāpis enerģijas lietotājs,

49kas nav mājsaimniecības lietotājs, - fiziskā vai juridiskā

50persona -, tam atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

51kodeksa 98.1 un 99. pantam varēja iestāties

52administratīvā atbildība tāpat kā mājsaimniecības lietotājam.

53Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

54enerģijas lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, -

55fiziskajai personai - varēja iestāties kriminālatbildība par

56Krimināllikuma 182. un 182.1 pantā paredzētajiem

57noziedzīgajiem nodarījumiem vai - juridiskajai personai - tikt

58piemēroti Krimināllikuma VIII1 nodaļā noteiktie

59piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Tātad Pieteikumu iesniedzēju

60norādīto apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību

61ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanas alternatīvo līdzekļu

62tiesiskās sekas mājsaimniecības lietotājam un enerģijas

63lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, būtiski

64neatšķiras.

65Ņemot vērā minēto, ir pamats lietā Nr. 2019-10-0103 Satversmes

66tiesas izdarītos secinājumus par apstrīdētajā likuma normā

67ietvertā mājsaimniecības lietotāja pamattiesību ierobežojuma

68nepieciešamību attiecināt arī uz enerģijas lietotāju, kas nav

69mājsaimniecības lietotājs. Tādējādi Civillikuma vispārīgā

70regulējuma piemērošana nav uzskatāma par alternatīvu apstrīdētajā

71likuma normā noteiktajam enerģijas lietotāja pienākumam samaksāt

72par izlietoto dabasgāzi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un

73kompensācijas maksāšanas pienākumam. Tāpat kriminālatbildības vai

74administratīvās atbildības piemērošana nav uzskatāma par

75alternatīvu līdzekli apstrīdētajā likuma normā noteiktajam

76enerģijas lietotāja kompensācijas maksāšanas pienākumam.

77Līdz ar to nepastāv citi,

78saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem apstrīdētajā likuma normā

79ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu

80iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.