28. pants

1Visbeidzot jānoskaidro, vai labums, ko no

2apstrīdētajā regulējumā paredzētās atšķirīgās attieksmes gūst

3sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām

4interesēm nodarīto zaudējumu.

5Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka sabiedrības gūtais labums

6nav lielāks par tās tiesību un interešu aizskārumu, jo

7kvalificētu juridisko palīdzību pusei civilprocesā spējot

8nodrošināt ne tikai advokāti. Tā kā pašlaik normatīvajos aktos

9neesot aizliegts ar juridiskās palīdzības sniegšanu civilprocesā

10nodarboties arī citām personām, sabiedrības ieguvums no

11apstrīdētajā normā paredzētās atšķirīgās attieksmes esot

12apšaubāms (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 19. novembra sēdes

13stenogrammu, lietas materiālu 2. sēj. 142. lpp.).

14Tomēr izvērtējamā situācijā sabiedrības gūtais labums izpaužas

15kā iepriekš norādīto leģitīmo mērķu iespējami pilnīgāka

16sasniegšana, proti, tādas juridiskās palīdzības sistēmas

17izveidošana, kas nodrošina prezumējami kvalificētu, uzticamu un

18pieejamu juridisko palīdzību ikvienai personai, kurai tā

19nepieciešama, un tādējādi aizsargā gan personu tiesības uz

20taisnīgu tiesu, gan arī citas pamattiesības. Kvalificētas

21juridiskās palīdzības izmantošana maksimāli sekmē tiesas procesa

22ekonomiju un veicina taisnīgāka rezultāta sasniegšanu. Turklāt

23personas, kurām par sliktu lieta izšķirta, tiek pasargātas no

24pienākuma segt nepamatotus vai nesamērīgus izdevumus. Šādā veidā

25tiek sekmēta tiesas procesa raitāka norise un stiprināta tiesu

26varas loma sabiedrībā, vienlaikus nodrošinot demokrātiskas valsts

27iekārtas netraucētu funkcionēšanu.

28Savukārt, izvērtējot personai radītās nelabvēlīgās sekas, ir

29svarīgi ņemt vērā to, ka persona var izvēlēties: vai nu saņemt

30juridisko palīdzību no advokāta un līdz ar to gadījumā, ja lieta

31tiek izšķirta tai par labu, saņemt attiecīgo izdevumu

32atlīdzinājumu no otras puses, vai arī saņemt juridisko palīdzību

33no personas, kura nav advokāts CPL izpratnē, un tādējādi

34atteikties no iespējas saņemt šo izdevumu atlīdzinājumu. Ja

35persona izšķiras par otro variantu, tas citastarp nozīmē arī to,

36ka iespēja atgūt izdevumus par juridisko palīdzību tai nav

37izšķirošais faktors un svarīgāki ir citi faktori, piemēram,

38uzticēšanās konkrētajam juridiskās palīdzības sniedzējam. Arī

39Pieteikuma iesniedzējas pārstāve tiesas sēdē atzina, ka sarunās

40ar viņas klientiem jautājums par juridiskās palīdzības izdevumu

41atlīdzību "bieži vien vispār pat netiek uzdots vai arī tas

42ir sekundārs" (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 19.

43novembra sēdes stenogrammu, lietas materiālu 2. sēj. 141.

44lpp.).

45Jāņem vērā arī tas, ka advokātam ir saistošas ne vien

46normatīvo aktu prasības, bet arī ētikas normas, kas ietver

47advokāta pienākumu sniegt klientam objektīvu informāciju par

48izredzēm gūt panākumus lietā, it īpaši izredzēm kasācijas

49sūdzības iesniegšanas gadījumā. Turklāt no advokāta būtu pilnīgi

50pamatoti sagaidīt to, ka viņš pārzina judikatūru un līdz ar to

51nemaldinās klientu, piemēram, iesniedzot tādu kasācijas sūdzību,

52kurai nav izredžu tikt pieņemtai. Savukārt no Latvijas Zvērinātu

53advokātu padomes ir pamatoti sagaidīt tāda mehānisma

54nodrošināšanu, ar kuru advokātu kvalifikācija tiek pastāvīgi

55celta un uzturēta nemainīgi augstā līmenī.

56Visbeidzot jāņem vērā arī tas, ka apstrīdētais regulējums

57neliedz pašai personai tiesā sevi pārstāvēt un paust juridisko

58argumentāciju vai arī saņemt juridisko palīdzību no konkrētas tai

59uzticamas personas, kura nav advokāts CPL izpratnē. Tiesības uz

60tiesas pieejamību nekādā gadījumā nenozīmē to, ka personai būtu

61jānodrošina sev nepieciešamā juridiskā palīdzība tieši ar viena

62konkrēta advokāta vai citas konkrētas personas starpniecību.

63Tiesas pieejamība būtībā tiek nodrošināta, ja personai ir

64pietiekami plašas iespējas izvēlēties juridiskās palīdzības

65sniedzēju no advokātu vidus un ja valsts ir izveidojusi tādu

66regulējumu, kas gadījumā, kad lieta izšķirta personai par labu,

67paredz ar šo palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšanu saprātīgā

68apmērā.

69Tādējādi sabiedrības ieguvums no apstrīdētās normas ir lielāks

70par indivīdam nodarīto zaudējumu.

71Līdz ar to atšķirīgā attieksme, kas

72noteikta ar apstrīdēto regulējumu, atbilst samērīguma principam.

73Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērojis

74savas rīcības brīvības robežas un apstrīdētā norma atbilst

75Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam

76teikumam.

77Nolēmumu

78daļa

79Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

80Satversmes tiesa

81nosprieda:

82atzīt Civilprocesa likuma 33. panta

83trešās daļas 1. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

84Satversmes 91. un 92. pantam.

85Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

86Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

87Tiesas sēdes priekšsēdētājs

88G.Kūtris