26. pants

1Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

2leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

3tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

4oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 13. punktu).

5Aplūkojamā gadījumā ar apstrīdēto regulējumu noteiktās

6atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis tiek sasniegts tad, ja

7civilprocesa ietvaros šis regulējums ir piemērots risinājums

8kvalificētas juridiskās palīdzības sistēmas izveidošanai un ja

9personām objektīvi ir nodrošinātas iespējas saņemt juridisko

10palīdzību no advokāta CPL izpratnē.

1126.1. Izpildot savu pienākumu noteikt kārtību, kādā

12personām tiek garantētas tiesības uz kvalificētu juridisko

13palīdzību, likumdevējs Latvijā izveidojis advokatūru kā sistēmu,

14kuras ietvaros tiek izvirzītas stingras prasības jaunu biedru

15uzņemšanai tajā un kurā funkcionē kontroles mehānisms, ar kuru

16tiek uzraudzīta advokāta profesionālā darbība, ētikas prasību

17ievērošana, kvalifikācijas uzturēšana un paaugstināšana, kā arī

18regulēti konkrēti ar advokāta sniegto juridisko palīdzību

19saistīti jautājumi.

20Šajā ziņā jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar situāciju 2003.

21gadā, kad Satversmes tiesa norādīja uz advokatūras darbības

22nepilnībām, advokatūras organizācijā ir veikti būtiski

23uzlabojumi, proti: 1) ir atcelts ierobežojums attiecībā uz

24advokātu skaitu. Pašlaik nekāds maksimums nav noteikts un jebkura

25persona, kas atbilst Advokatūras likuma prasībām un nokārtojusi

26zvērināta advokāta eksāmenu, tiek uzņemta zvērinātu advokātu

27skaitā; 2) ir nostiprināta zvērinātu advokātu un zvērinātu

28advokātu palīgu profesionālā atbildība par savu darbību,

29citastarp izveidojot mehānismu fakultatīvai profesionālās

30darbības apdrošināšanai, kā arī paredzot advokāta pienākumu

31informēt klientu par to, ka viņa profesionālā darbība nav

32apdrošināta; 3) ir nostiprināta advokātu disciplināratbildība,

33proti, izveidota disciplinārlietu komisija, kurā tiek izskatīti

34jautājumi par pārkāpumiem advokātu profesionālajā darbībā; 4) ir

35izveidots mehānisms advokātu ētikas prasību ievērošanas

36uzraudzībai, proti, 2007. gadā izveidota Latvijas Zvērinātu

37advokātu padomes Ētikas komisija, kas kontrolē ētikas normu

38ievērošanu; 5) Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir izveidojusi

39mehānismu advokātu kvalifikācijas celšanai, kura ietvaros

40zvērinātiem advokātiem ir noteikts pienākums celt savu

41profesionālo kvalifikāciju.

42Turklāt, izvērtējot apstrīdētās normas piemērotību leģitīmā

43mērķa sasniegšanai, ir jāņem vērā gan likumā "Par

44reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas

45atzīšanu" noteiktais, gan Latvijas starptautiskās

46saistības.

47Proti, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvija ir

48apliecinājusi: ja personai Latvijā piešķirts advokāta nosaukums,

49tad šīs personas profesionālā darbība ir pielīdzināma tādai citās

50Eiropas Savienības dalībvalstīs reglamentētai profesionālajai

51darbībai vai reglamentētu profesionālo darbību kopumam, kuru

52uzsākšanai un veikšanai attiecīgās valsts tiesību aktos

53izvirzītas atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasības.

54Saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un

55profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 30. pantu advokāts

56Latvijā ir reglamentēta profesija. Viens no minētā likuma mērķiem

57ir nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām

58kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar

59sabiedrības interešu aizsardzību. Savukārt šā likuma 34. panta

60pirmās daļas 3. punktā paredzēts, ka speciālo profesionālās

61kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro advokāta prakses tiesību

62atzīšanā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts vēlas

63praktizēt (citastarp sniegt juridisko palīdzību civilprocesā)

64Latvijā ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu.

65Tādējādi advokāta profesija ir reglamentēta profesija ne tikai

66Latvijā un advokāta statuss, kas piešķirts Latvijā, ļauj personai

67praktizēt arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (sk.

68http://ec.europa.eu/internal_market/ qualifications/

69index_en.htm, aplūkots 2014. gada 23. janvārī).

70Līdz ar to apstrīdētais regulējums uzlūkojams kā daļa no

71vienota tiesiskā regulējuma, kas vērsts uz tādas sistēmas

72ieviešanu un uzturēšanu, kuras ietvaros personām tiek

73nodrošinātas Satversmes 92. pantā nostiprinātās

74pamattiesības.

7526.2. Attiecībā uz personu objektīvām iespējām saņemt

76juridisko palīdzību no advokāta galvenokārt jāņem vērā advokāta

77palīdzības pieejamības kvantitatīvais un finansiālais

78aspekts.

79Pirmkārt, salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem, kad

80Satversmes tiesa secināja, ka Latvijā advokātu skaits ir

81nepietiekams, tas ir pieaudzis, turpretim iedzīvotāju skaits -

82samazinājies. 2003. gadā Latvijā bija 599 zvērināti advokāti

83(sk. Satversmes tiesas 2003. gada 6. oktobra sprieduma lietā

84Nr. 2003-08-01 4. punktu), bet pašlaik ir 1236 zvērināti

85advokāti un 14 citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas

86ieguvuši advokāta statusu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,

87bet praktizē Latvijā (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 12.

88novembra sēdes stenogrammu, lietas materiālu 2. sēj. 68.

89lpp.). Tātad advokātu skaits ir vairāk nekā divkāršojies, un

90to sniegtā palīdzība kvantitatīvi kļuvusi pieejamāka.

91Otrkārt, attiecībā uz iespēju saņemt juridisko palīdzību no

92advokāta būtisks ir arī finansiālais aspekts. Tiesībsargs

93apgalvo, ka citu personu, nevis advokātu sniegtu juridisko

94palīdzību civilprocesā biežāk izmantojot personas ar mazākiem

95ienākumiem, jo advokātu sniegtā palīdzība esot dārgāka, bet ar to

96saistīto izdevumu atlīdzinājumu iespējams prasīt tikai tad, ja

97panākts pozitīvs rezultāts (sk. Tiesībsarga rakstveida

98viedokli, lietas materiālu 1. sēj. 116. lpp.). Tomēr

99Tiesībsargs šo apgalvojumu nav pamatojis ar konkrētiem

100faktiem.

101Tieši personām ar mazākiem ienākumiem vajadzētu būt

102ieinteresētām saņemt kvalificētu juridisko palīdzību, jo tas ne

103vien pasargātu šīs personas no nesaprātīgiem izdevumiem, bet arī

104garantētu, ka tiesas procesa rezultātā to finansiālais stāvoklis

105nepasliktināsies. Turklāt jāņem vērā, ka atšķirībā no situācijas

1062003. gadā personai, kuras finansiālās iespējas ir ierobežotas,

107respektīvi, trūcīgai vai maznodrošinātai personai, iespēju saņemt

108kvalificētu juridisko palīdzību garantē 2005. gadā pieņemtais

109Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums.

110Savukārt no paskaidrojumiem, ko Pieteikuma iesniedzējas

111pārstāve sniedza tiesas sēdē, izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja

112izvēlējusies saņemt pakalpojumus no konkrētās personas, kura nav

113advokāts CPL izpratnē, nevis tādēļ, ka šīs personas sniegtā

114juridiskā palīdzība pati par sevi būtu lētāka vai kvalificētāka,

115bet gan tādēļ, ka šī persona jau iepriekš bija ieguvusi

116Pieteikuma iesniedzējas uzticību. Taču šāda situācija drīzāk

117vērtējama kā izņēmuma gadījums.

118Tātad, ja personas tomēr izvēlas saņemt juridisko palīdzību no

119tādiem šīs palīdzības sniedzējiem, kuri nav advokāti CPL

120izpratnē, tas nebūt nenozīmē, ka apstrīdētais regulējums kopumā

121nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

12226.3. No lietas materiāliem izriet, ka juridiskās

123palīdzības pieejamību būtiski ietekmē ar šo palīdzību saistīto

124izmaksu pamatotība.

125Saeimas apgalvojums, ka advokātiem noteiktas "zināmas

126takses" (sk. Saeimas atbildes rakstu, lietas materiālu 1.

127sēj. 51. lpp.), tikai daļēji atspoguļo patieso situāciju.

128Tomēr šajā ziņā vērā ņemams Advokatūras likuma 57. pantā

129noteiktais, ka zvērinātiem advokātiem, uzņemoties vest lietu,

130rakstveidā jāvienojas ar klientu, tostarp arī par atlīdzības

131apmēru. Turklāt advokāta klientam vai personai, pret kuru tiek

132vērsta ar advokāta palīdzību saistīto izdevumu piedziņa, vienmēr

133pastāv iespēja vērsties Latvijas Zvērinātu advokātu padomē ar

134lūgumu izvērtēt konkrēta advokāta prasītās atlīdzības

135pamatotību.

136Savukārt attiecībā uz citiem juridiskās palīdzības sniedzējiem

137šāda efektīva mehānisma nav. Tāpēc arī attiecīgo izdevumu

138pamatotība kopumā ir pārliecinošāka tajos gadījumos, kad

139juridisko palīdzību sniegusi persona, kura ir advokāts CPL

140izpratnē.

141Līdz ar to apstrīdētais regulējums

142ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.