Par 2022. gada 22. septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam

1Saeima 1999. gada 9. decembrī pieņēma Dzīvnieku

2aizsardzības likumu, kas stājās spēkā 2000. gada 1. janvārī. Šā

3likuma 13. pants redakcijā, kas stājās spēkā 2010. gada 4. maijā,

4noteic, ka savvaļas sugas dzīvnieku turēt ierobežotā platībā

5dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai citos lauksaimnieciskos

6nolūkos atļauts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7Saeima 2022. gada 22. septembrī pieņēma likumu "Grozījumi

8Dzīvnieku aizsardzības likumā", kas stājās spēkā 2022. gada

917. oktobrī (turpmāk - Likums).

10Ar Likuma 2. pantu Dzīvnieku aizsardzības likums papildināts

11ar 13.1 pantu šādā redakcijā: "Lauksaimniecības

12dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai

13turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu

14ieguve."

15Ar Likuma 3. pantu Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas

16noteikumi papildināti ar 22. punktu, nosakot, ka šā likuma

1713.1 pants stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.

1Satversmes tiesā tika ierosinātas trīs lietas par

2Likuma 2. un 3. panta (turpmāk kopā - apstrīdētās normas)

3satversmību:

41) 2023. gada 23. martā pēc sabiedrības ar ierobežotu

5atbildību "BALTIC DEVON MINK" pieteikuma tika

6ierosināta lieta Nr. 2023-09-01 "Par 2022. gada 22.

7septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības

8likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas

9Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam

10teikumam";

112) 2023. gada 6. aprīlī pēc Nīderlandē reģistrēta komersanta

12Van Ansem Participaties B. V. pieteikuma tika ierosināta

13lieta Nr. 2023-11-0106 "Par 2022. gada 22. septembra likuma

14"Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3.

15panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105.

16panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas

17Savienības darbību 49. pantam";

183) 2023. gada 9. maijā pēc SIA "GAUJA AB" pieteikuma

19tika ierosināta lieta Nr. 2023-14-01 "Par 2022. gada 22.

20septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības

21likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas

22Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam

23teikumam".

24Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu šīs

25lietas tika apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr.

262023-09-0106 tika piešķirts nosaukums "Par 2022. gada 22.

27septembra likuma "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības

28likumā" 2. un 3. panta atbilstību Latvijas Republikas

29Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un

30Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam".

1Pieteikumu iesniedzēji - sabiedrība ar

2ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK", SIA

3"GAUJA AB" un Nīderlandē reģistrētais komersants Van

4Ansem Participaties B. V. (turpmāk kopā - Pieteikumu

5iesniedzēji) - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Latvijas

6Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. pantam un 105.

7panta pirmajai un trešajai daļai. Nīderlandē reģistrētais

8komersants Van Ansem Participaties B. V. uzskata, ka

9apstrīdētās normas neatbilst arī Līguma par Eiropas Savienības

10darbību (turpmāk - LESD) 49. pantam.

11Kopš 2008. gada sabiedrība ar ierobežotu atbildību

12"BALTIC DEVON MINK" Latvijā tur un audzē

13lauksaimniecības dzīvniekus - ūdeles - kažokādu ieguvei.

14Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

31. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD

449. pantam.

5Likumprojekts Saeimā esot izskatīts aptuveni astoņu mēnešu

6laikā un pieņemts trijos lasījumos. Pirms katra lasījuma

7atbildīgā komisija rīkojusi sēdes, kurās piedalījušies arī

8ministriju pārstāvji, nozares pārstāvji, Latvijas Pašvaldību

9savienības pārstāvji un ar dzīvnieku aizsardzību saistīto

10nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms apstrīdēto

11normu pieņemšanas esot uzklausītas ieinteresētās institūcijas un

12personas.

13Nozari pārstāvošā biedrība "Latvijas Zvēraudzētāju

14asociācija" esot uzklausīta visās atbildīgās komisijas

15sēdēs, un jau pirmajā sēdē tai uzdots jautājums par to, cik ilgs

16pārejas periods būtu uzskatāms par samērīgu. Biedrības pārstāvis

17esot norādījis, ka nozarei nav viedokļa par pārejas perioda

18ilgumu, jo tā nepiekrīt apstrīdēto normu pieņemšanai pēc būtības,

19bet, ja attiecīgais ierobežojums tomēr tiks noteikts, nozares

20pārstāvji vēlētos, lai par to tiktu noteikta maksimāli iespējamā

21kompensācija - 24 miljoni euro. Uzklausot institūcijas un

22ieinteresētās personas, atbildīgās komisijas deputāti nolēmuši,

23ka pārejas periods tiks noteikts, ņemot vērā ūdeļu dzīvildzi,

24audzēšanas un kaušanas ciklu. Apstrīdēto normu pieņemšanas

25process kopumā liecinot, ka likumdevējs ir apzinājis Latvijā

26esošo situāciju un sabiedrības nostāju, kā arī citu valstu

27praksi. Esot vērtētas alternatīvas iespējas un risinājumi

28saudzīgas pārejas nodrošināšanai, detalizēti izdiskutēti visi

29iesniegtie priekšlikumi, nodrošināta ieinteresēto institūciju un

30personu līdzdalība un viedokļu uzklausīšana atbildīgās komisijas

31sēdēs.

32Primārais, īpaši svarīgais apstrīdētajās normās ietvertā

33pamattiesību ierobežojuma mērķis esot novērst neētisku,

34cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām neatbilstošu

35izturēšanos pret kažokzvēriem, kā arī novērst ciešanas un nāvi,

36kam tie tiek pakļauti vienīgi kažokādu ieguves dēļ. Šis mērķis

37atbilstot Satversmes 116. pantā nostiprinātajam mērķim -

38sabiedrības tikumības aizsardzība. Ar tikumību esot saprotams

39sabiedrības vairākuma priekšstats par to, kāda uzvedība

40demokrātiskā tiesiskā valstī ir akceptējama un sekmē harmonisku

41sabiedrības funkcionēšanu. Tikumība aptverot sabiedrībā valdošās

42sociālās un ētiskās normas un priekšstatus par to, kas ir laba un

43pareiza uzvedība un rīcība. Tikumība aptverot arī tādas laika

44gaitā nemainīgas, universālas kategorijas kā labsirdība un

45iecietība.

46Laika gaitā esot mainījusies sabiedrības izpratne par

47dzīvnieku aizsardzības nozīmi, par cieņpilnu un ētisku attieksmi

48pret dzīvniekiem, kā arī par dzīvnieku kā subjektu morālo un

49juridisko statusu. Mūsdienās dzīvnieki esot atzīti par

50justspējīgām būtnēm. Tāpēc uz dzīvniekiem vajagot raudzīties

51nevis tikai kā uz īpašuma tiesību objektiem, bet arī kā uz

52subjektiem ar morālu statusu. Spēja just nozīmējot arī spēju

53ciest. Būtiska esot cilvēkam raksturīgā līdzjūtība un empātija

54pret dzīvām būtnēm, tostarp dzīvniekiem.

55Atzīstot dzīvnieku spēju just un ciest, esot secināms, ka

56savvaļas dzīvnieku turēšana sprostos un nogalināšana vienīgi

57kažokādu ieguves dēļ ir cietsirdīga izturēšanās. Dzīve sprostā

58neatbilstot savvaļas dzīvnieka dabiskajam dzīvesveidam un

59uzvedībai. Šāda dzīve radot lielu stresu, kura dēļ attīstoties

60dažādas veselības un uzvedības anomālijas. Par cietsirdīgu esot

61uzskatāms gan pats nogalināšanas fakts, gan nogalināšanas

62apstākļi - ūdeļu nosmacēšana gāzes kamerās, lapsu un jenotsuņu

63nosišana ar elektrošoku.

64Sabiedrības viedoklis par dzīvnieku labturību un nogalināšanu

65kažokādu ieguves dēļ gan esot noskaidrots vairākos

66socioloģiskajos pētījumos, gan arī pausts Saeimai adresētajā

67tiešsaistes petīcijā un piketos. Latvijas sabiedrības viedoklis

68atbilstot vispārējai Eiropā dominējošajai tendencei. Vairākās

69valstīs esot aizliegts audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu

70ieguvei, daļā valstu esot noteikts aizliegums attiecībā uz

71konkrētām dzīvnieku sugām vai arī kažokzvēru labturības prasības

72esot tik striktas un sarežģīti izpildāmas, ka pielīdzināmas

73aizliegumam, un tādēļ uzņēmējdarbība šajā nozarē faktiski vairs

74netiekot turpināta. Vairākās valstīs attiecīgi likumprojekti esot

75sagatavošanas stadijā vai vēl tiekot izskatīti parlamentā.

76Turklāt esot savākts rekordliels parakstu skaits Eiropas

77Savienības pilsoņu iniciatīvas "Eiropa bez kažokādām"

78atbalstīšanai. Šo jautājumu vērtēšot Eiropas Komisija.

79Ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem un no tās

80izrietošais aizliegums tos audzēt, turēt un nogalināt

81cietsirdīgos apstākļos vienīgi luksusa preces - kažokādu -

82ieguves dēļ 21. gadsimtā kļūstot par Eiropas un arī Latvijas

83sabiedrības vairākuma atzītu vērtību un ētikas priekšrakstu.

84Mūsdienu sabiedrībā neesot akceptējama cietsirdīga izturēšanās

85pret dzīvniekiem un to nogalināšana triviālu iemeslu dēļ. Šādas

86prakses turpināšana apdraudētu sabiedrības vairākuma vērtību -

87ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem.

88Vairāki apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

89ierobežojuma aspekti esot saistīti ar šā ierobežojuma leģitīmo

90mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība. Proti, ar šo

91ierobežojumu tiekot aizsargātas citu cilvēku tiesības uz

92labvēlīgu vidi, novēršot zvēraudzēšanas un dzīvnieku

93nogalināšanas rezultātā radīto vides piesārņojumu, veicinot

94bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, kā arī samazinot

95siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu

96risku. Vides piesārņojumu it sevišķi izjūtot kažokzvēru audzētavu

97apkaimju iedzīvotāji. Tāpat esot jāņem vērā, ka Amerikas ūdeles -

98un Latvijā galvenokārt tieši tās tiekot audzētas kažokādu ieguvei

99- ir invazīva suga. To audzēšana un turēšana varot novest pie

100citu dzīvnieku sugu izsīkšanas vai izmiršanas.

101Tāpat ar apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu tiekot

102aizsargātas citu cilvēku tiesības uz veselību, mazinot Slimību

103profilakses un kontroles centra konstatēto Covid-19 infekcijas

104izplatību kažokzvēru audzētavās esošo dzīvnieku un strādājošo

105cilvēku vidū, kā arī citu zoonožu (infekcijas slimības, ar kurām

106slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki) izplatību. Esot konstatēts, ka

107kažokzvēru audzētavās turēto dzīvnieku populācijā cirkulē

108SARS-CoV-2 vīruss un notiek tā transmisija no cilvēkiem uz

109dzīvniekiem un otrādi. Tādējādi varot attīstīties jauni vīrusa

110paveidi, pret kuriem vakcīnas nav pietiekami efektīvas, un

111sākties jauni infekcijas uzliesmojumi cilvēku vidū. Tiekot

112novērsti arī patērētāju un kažokzvēru audzētavu darbinieku

113veselības apdraudējumi, kas saistīti ar toksisku ķimikāliju

114izmantošanu kažokādu apstrādes procesā.

115Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

116noteikts arī tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības labklājību. Proti,

117apstrīdētās normas veicinot tādas sabiedrības veidošanos, kuras

118locekļi cieņpilni izturas pret dzīvniekiem. Turpinot cietsirdīgu

119izturēšanos pret dzīvniekiem un to nogalināšanu triviālu iemeslu

120dēļ, tiktu apdraudētas sabiedrībai nozīmīgas vērtības un līdz ar

121to sabiedrībai tiktu liegts funkcionēt harmoniski. Saeima uzsver

122arī sabiedrības labklājības un ilgtspējīgas attīstības principu

123tiešo saistību. Sabiedrības ilgtspējība nozīmējot labklājības,

124vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību.

125Sabiedrības labklājības aizsardzība aptverot arī rūpes par

126apkārtējo vidi un dabu, tātad arī par dzīvniekiem un to dzīves

127apstākļiem.

128Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums neesot absolūts, jo

129attiecoties uz visām personām neatkarīgi no to individuālajām

130pazīmēm. Apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikumu iesniedzēju

131tiesības veikt komercdarbību tikai konkrētā, šaurā nozarē. Tās

132paredzot arī individuālu apstākļu vērtēšanu, lai nošķirtu dažādus

133ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu saistītas komercdarbības

134veidus atkarībā no tās mērķa, un attiecoties tikai uz tādu

135dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, kuras vienīgais vai galvenais

136mērķis ir kažokādu ieguve.

137Pretēji Pieteikumu iesniedzēju norādītajam atbildīgās

138komisijas sēdēs esot vērtēts tas, vai cietsirdīgu izturēšanos

139pret dzīvniekiem ir iespējams novērst, pastiprinot dzīvnieku

140labturības prasības. Tomēr esot secināts, ka ar šo līdzekli nav

141iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus, it

142īpaši mērķi principiāli atteikties no dzīvnieku nogalināšanas un

143novērst cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Videonovērošanas

144ieviešana arī nebūtu efektīvs līdzeklis, jo kažokzvēru audzētavās

145turēto dzīvnieku skaits esot pārāk liels.

146Pat tad, ja noteiktās kažokzvēru labturības prasības tiktu

147ievērotas, sprosti, kuros savvaļas dzīvnieki tiek turēti,

148neatbilstot to dabiskās dzīves apstākļiem. Labturība kažokzvēru

149audzētavās vispār neesot iespējama. Turklāt labturības prasības

150pašas par sevi nenozīmējot ētisku un cieņpilnu attieksmi pret

151dzīvniekiem. Dzīvnieku nogalināšanu un ciešanas varot novērst

152vienīgi ar apstrīdētajās normās ietverto aizliegumu turpināt

153dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei.

154Par alternatīvu līdzekli nevarot tikt uzskatīta aizlieguma

155neesība.

156Attiecībā uz Covid-19 izplatības riska novēršanu iespējama

157alternatīva varētu būt bijusi visu dzīvnieku izkaušana.

158Apstrīdētajās normās esot paredzēts saudzīgāks regulējums un

159saprātīgs pārejas periods. Tas fakts, ka Pieteikumu iesniedzēji

160ir saņēmuši atļauju piesārņojošu darbību veikšanai, jau pats par

161sevi nozīmējot to, ka tiek radīts vides piesārņojums. Ar

162apstrīdētajām normām tiekot nodrošinātas personu tiesības dzīvot

163labvēlīgā vidē, kā arī veicināta klimata pārmaiņu riska

164mazināšana un labvēlīgas vides saglabāšana nākamajām paaudzēm.

165Apstrīdētās normas veicinot arī valsts ilgtspējīgu attīstību, jo

166ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītie jautājumi

167esot būtisks ilgtspējības aspekts.

168Saeima norāda, ka iepretim ētiska un morāla rakstura

169apsvērumiem attiecībā uz dzīvniekiem neesot konstatējams nekāds

170īpašs labums, ko sabiedrībai un valstij dotu kažokādu ieguve un

171ražošana. Šīs nozares ietekme uz tautsaimniecību neesot liela,

172tai neesot augstas pievienotās vērtības, un tā neveicinot valsts

173kopējās tautsaimniecības attīstību. Pasaulē pieprasījums pēc

174kažokādām mazinoties. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

175esot norādījusi, ka vairs nekreditēšot ar zvēraudzēšanu saistītus

176projektus, un līdzīgu nostāju paudušas arī citas bankas,

177piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā. Turklāt mūsdienās esot

178pieejams ļoti plašs siltu apģērbu ražošanai izmantojamu

179alternatīvu materiālu klāsts. Bez tam valstīm esot pienākums

180preventīvi novērst dzīvnieku slimības un nekavējoties ieviest

181Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamos pasākumus.

182Ar apstrīdētajām normām tiekot kontrolēta īpašuma izmantošana,

183liedzot to turpmāk izmantot komercdarbības veikšanai konkrētā

184nozarē. Pretēji pieteikumos apgalvotajam apstrīdētās normas

185neparedzot īpašuma piespiedu atsavināšanu, kā arī neliedzot

186Pieteikumu iesniedzējiem valdīt un lietot tiem piederošo

187īpašumu.

188Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips neizslēdzot to, ka

189indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā.

190Likumprojekts, kas paredzēja aizliegumu audzēt un turēt

191dzīvniekus kažokādu ieguvei, Saeimai esot iesniegts vairāk nekā

192pēc sešiem gadiem kopš 2015. gada, kad analoga kolektīvā

193iniciatīva par šāda aizlieguma ieviešanu tika izskatīta un

194noraidīta. Vajagot ņemt vērā to, ka 2020. gadā situācija būtiski

195mainījās saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Attiecīgajā

196laika posmā esot pieaugusi arī sabiedrības neapmierinātība ar

197cietsirdīgu izturēšanos pret kažokzvēriem to audzētavās. Tādējādi

198Pieteikumu iesniedzējiem jau vajadzējis būt zināmam priekšstatam

199par to pārstāvētajā nozarē iespējamiem sarežģījumiem. Priekšstats

200par turpmāko notikumu attīstību varējis izrietēt arī no citās

201Eiropas valstīs noteiktā kažokādu ražošanas aizlieguma. Tādējādi

202Pieteikumu iesniedzēji neesot varējuši pamatoti un saprātīgi

203paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz

204zvēraudzēšanu Latvijā netiks mainīts.

205Saprātīgs pārejas periods un pienācīga kompensācija esot divi

206alternatīvi mehānismi, kas varot nodrošināt saudzējošu pāreju uz

207jauno tiesisko regulējumu. Likumdevējs savas rīcības brīvības

208ietvaros esot izraudzījies un noteicis saprātīgu pārejas periodu,

209lai Pieteikumu iesniedzēji varētu realizēt dzīvniekus kažokādu

210ieguvei, atpelnīt savas investīcijas, samazināt potenciālos

211zaudējumus un sagatavoties uzņēmējdarbības pārorientācijai vai

212likvidācijai. Likumdevējs esot apzināti izšķīries par optimālo

213risinājumu un izraudzījies tikai pārejas periodu. Analizējot citu

214valstu praksi, esot ņemts vērā tas, ka dažādās valstīs kažokādu

215ražošanas industrijas mērogs un ieguldījums tautsaimniecībā ir

216ļoti atšķirīgs, kā arī tas, ka kompensācijas izmaksātas tikai

217tur, kur vispār nav noteikts pārejas periods vai arī tas ir

218ārkārtīgi īss. Citās Eiropas valstīs, kur tāpat kā Latvijā

219nolemts nemaksāt kompensācijas, bet paredzēt pārejas periodu, tas

220esot noteikts piecu līdz 10 gadu robežās. Esot vērtēti arī citu

221nozaru likumos noteiktie pārejas periodi, piemēram, sakarā ar

222Rīgā esošo azartspēļu vietu likvidēšanu.

223Pēc Saeimas ieskata, piecus gadus ilgā pārejas periodā

224komersanti varot pilnībā realizēt visus tiem piederošos

225kažokzvērus. Pieteikumu iesniedzēju viedoklis par nepieciešamību

226kompensēt katra dzīvnieka vērtību neesot pamatots, jo līdz 2027.

227gada 31. decembrim iegūto kažokādu apstrāde, eksports un

228tirdzniecība, tātad arī iespēja gūt peļņu Latvijā nav liegta.

229Piecu gadu laikā esot iespējams pārorientēt uzņēmējdarbību.

230Turklāt dzīvnieku audzēšana un turēšana neesot aizliegta tad, ja

231kažokādu ieguve ir tikai pakārtots, nevis vienīgais vai galvenais

232saimnieciskās darbības mērķis. Pieci gadi esot pietiekams termiņš

233arī tam, lai visi kažokzvēru audzētavu darbinieki varētu atrast

234jaunu darbavietu.

235Saeima norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pasākumi, kas

236vērsti uz to, lai ierobežotu vai padarītu mazāk pievilcīgu ar

237LESD noteikto pamatbrīvību īstenošanu, var būt pieļaujami, ja tie

238atbilst samērīguma prasībām un ir piemērojami nediskriminējošā

239veidā. Viens no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma

240leģitīmajiem mērķiem esot citu cilvēku veselības aizsardzība. Šis

241mērķis ietilpstot LESD 52. pantā minēto mērķu lokā. Ierobežojums

242kalpojot arī citu sabiedrības interešu - dzīvnieku, apkārtējās

243vides un patērētāju - aizsardzībai.

244LESD 8.-13. pantā ietverto pamatmērķu vidū esot arī vides

245aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, dzīvnieku labturība

246jeb labklājība un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa

247paaugstināšana. Visi šie mērķi atspoguļojot nozīmīgas Eiropas

248Savienības vērtības. Dzīvnieku, vides un patērētāju tiesību

249aizsardzība kalpojot LESD 52. pantā tieši neierakstītu, taču

250Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atzītu leģitīmu mērķu

251sasniegšanai.

252Likumprojekts esot nosūtīts Eiropas Komisijai, jo paredzējis

253aizliegt noteikta produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai

254izmantošanu. Nekādi iebildumi, atzinumi vai komentāri par

255likumprojektu neesot saņemti. Šis apstāklis apliecinot apstrīdēto

256normu saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un atbilstību

257Eiropas Savienības tiesībām.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un

3105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49.

4pantam.

5Likumprojekts Saeimā esot skatīts ilgāk nekā gadu. Tas esot

6apspriests kopumā piecās atbildīgās komisijas sēdēs, kurās

7piedalījušās un uzklausītas ieinteresētās personas un institūciju

8pārstāvji, kas vēlējās paust savu viedokli. Tāpat esot notikušas

9diskusijas gan par pārejas perioda ilgumu, gan par kompensāciju

10izmaksām un ārvalstu praksi attiecībā uz kažokzvēru audzēšanas un

11turēšanas aizliegumu. Esot apspriestas arī tiesiskā regulējuma

12alternatīvas, piemēram, iespēja ieviest videonovērošanu.

13Ar apstrīdētajām normām noteiktajam ierobežojumam esot

14leģitīmi mērķi - sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzība

15un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Viens no svarīgākajiem

16apstrīdēto normu mērķiem esot valsts ilgtspējīga attīstība,

17respektīvi, sabiedrības labklājības, dzīvnieku un apkārtējās

18vides aizsardzības, kā arī ekonomikas integrēta un līdzsvarota

19attīstība ilgtermiņā. Ilgtspējīga attīstība esot nesaraujami

20saistīta ar sabiedrības labklājību, kā arī līdzsvarotu un

21atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas ietverot arī cilvēku

22dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības labklājības

23nodrošināšanu. Sabiedrības labklājība neesot iedomājama bez

24ilgtspējīgas attīstības politikas un tai atbilstošiem likumdevēja

25pieņemtiem lēmumiem.

26Ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma mērķi nevarot

27aplūkot atrauti no Eiropā un visā pasaulē arvien skaidrāk

28izteiktās tendences attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu un

29turēšanu. Šobrīd Eiropas Komisijā esot iesniegta Eiropas pilsoņu

30iniciatīva "Eiropa bez kažokādām" un saņemti 1 502 319

31apstiprināti paziņojumi par atbalstu tai. Kažokzvēru audzēšana

32esot aizliegta 19 Eiropas valstīs, tostarp 14 Eiropas Savienības

33dalībvalstīs. Citās valstīs stingro labturības likumu vai

34konkrētu sugu dzīvnieku audzēšanas un turēšanas aizlieguma dēļ

35esot slēgtas visas kažokzvēru fermas.

36Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētajās normās

37ietvertais ierobežojums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu humānu

38attieksmi pret dzīvniekiem, kā arī ilgtspējīgu un demokrātisku

39valsts attīstību. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā

40esot norādīts, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu

41sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats

42par sevi ir vērtība. Cilvēkam esot morāls pienākums cienīt

43jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni

44un tos aizsargāt. Nevienam neesot atļauts bez pamatota iemesla

45nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi

46kaitēt.

47Nepastāvot citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem

48pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt tikpat

49iedarbīgi un efektīvi. Nebūtu pamatoti par alternatīviem

50pasākumiem uzskatīt jaunu labturības prasību ieviešanu vai spēkā

51esošo prasību uzlabošanu. Ar labturības prasību izmaiņām nevarot

52nedz mazināt iesprostojumā turēto savvaļas dzīvnieku ciešanas,

53nedz arī novērst to nonāvēšanu, līdz ar to nevarot tikt

54nodrošināta arī sabiedrības tikumības aizsardzība. Turklāt

55dzīvnieku ciešanas esot neizbēgams kažokzvēru audzēšanas un

56turēšanas aspekts, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu

57rentabls. Šo atziņu apstiprinot tas, ka labturības prasību

58paaugstināšanas dēļ, piemēram, Vācijā attiecīgā uzņēmējdarbība

59jau ir izbeigta.

60Komersantiem neesot pamatotu tiesību paļauties uz to, ka

61jebkādas komercdarbības regulējums laika gaitā, mainoties

62faktiskajai situācijai, nevarētu tikt grozīts. Lai arī 2015. gadā

63Saeima pieņēma lēmumu, kas konceptuāli atšķiras no tā, ko nosaka

64apstrīdētās normas, Pieteikumu iesniedzēji, pēc Tieslietu

65ministrijas ieskata, tomēr neesot varējuši paļauties uz to, ka

66gadu gaitā situācija paliks nemainīga un likumdevējs nekad

67nepieņems citādu lēmumu. Kaut arī normatīvais regulējums tika

68grozīts tikai Covid-19 pandēmijas laikā un attiecīgo grozījumu

69mērķis bija cits, vajagot ņemt vērā kopējās tendences attiecībā

70uz kažokzvēru audzēšanu un turēšanu gan Latvijā, gan visā Eiropā.

71Tādējādi Pieteikumu iesniedzēju paļaušanās uz savas darbības

72nozares nemainīgumu neesot pamatota.

73Tieslietu ministrija apliecina, ka likumdevējs ir vērtējis,

74cik ilgs pārejas periods būtu nepieciešams, lai pēc iespējas

75mazinātu apstrīdēto normu negatīvo ietekmi uz Pieteikumu

76iesniedzējiem, un secinājis: lai varētu atzīt, ka ir nodrošināta

77tiesiskās paļāvības aizsardzības principam atbilstoša un

78saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, pietiekams ir

79piecu gadu pārejas periods.

80Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums liekot šķēršļus

81tiem citu dalībvalstu uzņēmējiem, kuri veic ar kažokzvēru

82audzēšanu un turēšanu saistītu uzņēmējdarbību Latvijā. Šis

83aizliegums varot ierobežot attiecīgo personu uzņēmējdarbības

84brīvību un varot tikt atzīts par ierobežojumu LESD 49. panta

85izpratnē.

86Tomēr uzņēmējdarbības brīvība neesot absolūta un varot tikt

87ierobežota LESD 52. pantā noteikto leģitīmo mērķu dēļ, kā arī

88tādu iemeslu dēļ, kuri gan tiešā veidā LESD nav norādīti, bet ir

89atzīti par pamatotiem Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā,

90proti, tā saucamo vispārējo interešu apsvērumu dēļ. Konkrētajā

91gadījumā ierobežojums kalpojot vairākiem leģitīmiem mērķiem, kas

92būtu pamatoti atzīstami par vispārējo interešu apsvērumiem, un

93tie esot šādi: sabiedrības tikumības aizsardzība, nodrošinot

94ētisku un cieņpilnu attieksmi pret dzīvniekiem un novēršot

95cietsirdīgu apiešanos ar kažokzvēriem, kā arī sabiedrības

96veselības, vides un dzīvnieku aizsardzība.

97Kažokzvēru audzēšanas un turēšanas jomā dalībvalstu iestādēm

98esot piešķirta plaša rīcības brīvība, lai tās noteiktu stingrākas

99prasības, kas vajadzīgas sabiedrības tikumības, veselības un

100vides aizsardzībai, un tostarp pat aizliegtu kažokzvēru audzēšanu

101un turēšanu, ciktāl šāds ierobežojums ir piemērots un samērīgs.

102Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, attiecīgais ierobežojums ir

103samērīgs.

1Pieaicinātā persona - Veselības ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un

3105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49.

4pantam.

5Veselības ministrija, atsaucoties uz Slimību profilakses un

6kontroles centra sniegto informāciju, norāda, ka tobrīd, kad tā

7iesniegusi savu viedokli, pasaulē esot ziņots par to, ka

8kažokzvēru populācijā var izplatīties ne tikai SARS-CoV-2 vīrusa

9celms, bet arī citas infekcijas slimības, tostarp putnu gripa,

10kas jau konstatēta Somijā 10 kažokzvēru fermās, kur tiek audzētas

11un turētas sudrablapsas un ūdeles. Ūdeles esot pret visiem gripas

12vīrusiem, kā arī pret koronavīrusiem jutīga suga. Šo dzīvnieku

13populācijās iepriekš esot atklāti cūku, putnu un sezonālās gripas

14vīrusi. Kopš 2020. gada ūdeļu novietnēs esot konstatēti vairāki

15SARS-CoV-2 introducēšanas gadījumi.

16Ar gripas vīrusu inficētām ūdelēm varot būt tādi klīniski

17simptomi, kas izraisa nāvi, taču tās varot būt inficētas arī

18asimptomātiski un tas apgrūtinot savlaicīgu infekcijas izplatības

19konstatēšanu un kontroles pasākumu veikšanu. Tā kā vīrusi

20izplatoties dzīvnieku populācijā, esot iespējama to evolūcija,

21mutācijas un tāda gripas vīrusa veidošanās, pret kuru cilvēku

22populācijai nav imunitātes un kuram piemīt spēja pāriet no

23dzīvnieka uz cilvēku, pārvarot sugu barjeru. Pašlaik ūdeļu vai

24citu kažokzvēru audzēšanas sektorā netiekot veikti gripas vīrusu

25uzraudzības vai profilakses pasākumi, tādējādi varot palikt

26nepamanīta vīrusa ievazāšana, kā arī pārnešana no un uz

27darbiniekiem.

28Iepriekš minētās zoonozes - gan Covid-19, gan putnu gripa -

29apdraudot sabiedrības veselību un varot izraisīt starptautiska

30mēroga ārkārtas situāciju tad, ja būs izveidojušies jauni vīrusu

31celmi ar paaugstinātu klīnisko un epidemioloģisko bīstamību.

32Kažokzvēru fermās veiktie uzraudzības un kontroles pasākumi ne

33vienmēr esot pietiekami efektīvi, lai laikus konstatētu vīrusu

34ievazāšanos un cirkulāciju un veiktu nepieciešamos pasākumus

35mutāciju novēršanai un darbinieku aizsardzībai pret

36inficēšanos.

1Pieaicinātā persona - Zemkopības

2ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā

4arī LESD 49. pantam.

5Likumdevējs, grozot tiesisko regulējumu, esot noteicis

6atbilstošu periodu pārejai uz jaunu tiesisko regulējumu.

7Apstrīdētajās normās noteiktais to spēkā stāšanās termiņš - 2028.

8gada 1. janvāris - esot vērsts uz tiesiskās stabilitātes

9nodrošināšanu, saglabājot saprātīgu līdzsvaru starp Pieteikumu

10iesniedzēju tiesiskās paļāvības un sabiedrības interešu

11aizsardzību.

12Pēc Zemkopības ministrijas ieskata, nosakot laika ziņā

13attālinātu aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu

14ieguvei, neesot nepieciešams paredzēt atlīdzinājumu, kas

15kompensētu šajā nozarē saimniecisko darbību veicošajiem

16uzņēmumiem radušos zaudējumus. Termiņš, kas pārsniedz piecus

17gadus kopš apstrīdēto normu pieņemšanas, esot pietiekami ilgs,

18lai kažokzvēru audzētāji varētu rast tādus risinājumus un īstenot

19tādus pasākumus, kas pēc iespējas mazinātu vai pat novērstu

20negatīvās ekonomiskās sekas, kas tiem izriet no aizlieguma audzēt

21un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Piecu gadu laikā nozare

22varot tikt pārorientēta un varot tikt atgūti finanšu resursi, kas

23ieguldīti vaislas dzīvnieku atražošanā.

24Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums

25neesot uzskatāms par tādu, kas Pieteikumu iesniedzējiem pilnībā

26aizliegtu turpināt komercdarbību. Kažokādu ieguve esot tikai

27viens no dzīvnieku audzēšanas un turēšanas mērķiem, turklāt iegūt

28kažokādas neesot aizliegts tādā gadījumā, ja dzīvnieku turēšanas

29un audzēšanas pamatmērķis ir, piemēram, pārtikas ieguve. Tāpat

30personai neesot liegts izvēlēties citu komercdarbības veidu un

31nodarboties ar to savā nekustamajā īpašumā.

32Komerciālos nolūkos audzēti un turēti lauksaimniecības

33dzīvnieki tiekot uzskatīti par jutīgām būtnēm tādā nozīmē, ka tie

34ir spējīgi piedzīvot prieku un ciešanas. Kažokzvēru audzētavās

35dzīvnieki tiekot turēti stiepļu sprostos, un tādējādi nevarot

36tikt apmierinātas tādas šo dzīvnieku etoloģiskās vajadzības kā,

37piemēram, ūdelēm būtiskā iespēja peldēt.

38Apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai panāktu līdzsvaru starp

39dzīvnieku audzēšanu kā ekonomisku darbību un sabiedrības

40interesēm novērst neētisku un sabiedrības vērtībām neatbilstošu

41izturēšanos pret dzīvniekiem, kā arī mazināt piesārņojuma

42problēmas, tostarp zvēraudzētavu tuvumā valdošo nepatīkamo smaku,

43kas ievērojami traucē, piemēram, tūrisma attīstībai un negatīvi

44ietekmē vietējo iedzīvotāju investīciju iespējas. Apstrīdētajās

45normās noteiktais pamattiesību ierobežojums skarot atsevišķus

46komersantus, bet ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un

47intereses attiecoties uz daudz plašāku personu loku un labumu no

48šā ierobežojuma gūstot visa sabiedrība.

49Galvenās ar kažokādu ražošanas nozari saistītās problēmas esot

50ūdens piesārņošana ar slāpekli un fosforu, ekskrementu smaka,

51nogalināto dzīvnieku ķermeņu radītais bīstamais piesārņojums,

52palielinātais risks, ka vietējie iedzīvotāji var inficēties ar

53vīrusu, baktēriju, sēnīšu vai parazītu izraisītām zoonozēm, kā

54arī ar lielo enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu

55izdalīšanos saistītais vides piesārņojums. Ne tikai videi, bet

56arī pašiem kažokādu nēsātājiem kaitīgas esot daudzās kažokādu

57apstrādē izmantotās ķimikālijas, tostarp virsmaktīvās vielas,

58taukvielas, minerālsāļi, šķīdinātāji, skābes, formaldehīds, no

59akmeņogļu darvas iegūtas vielas, tanīni, biocīdi, fungicīdi,

60krāsvielas, balinātāji un citas vielas.

61Kažokādu ražošanas process esot līdz pat 28 reizēm kaitīgāks

62videi nekā jebkuru citu tekstilmateriālu ražošanas process, jo

63piesārņojot gan zemi, gan gaisu, gan ūdeni. Viena kilograma ūdeļu

64kažokādas saražošana atstājot uz klimatu piecas reizes spēcīgāku

65ietekmi nekā otra šajā ziņā ietekmīgākā tekstilmateriāla - vilnas

66- saražošana tādā pašā apjomā. Tas esot saistīts gan ar lielo

67zvēraudzētavās patērēto barības apjomu, gan amonjaka emisiju no

68ūdeļu mēsliem.

69Zemkopības ministrija norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā

70ierobežojuma leģitīmais mērķis ir novērst neētisku un sabiedrības

71vērtībām neatbilstošu izturēšanos pret dzīvniekiem. Eiropas

72Savienībā arvien lielāka uzmanība tiekot pievērsta dzīvnieku

73aizsardzības un labturības jautājumiem. Dzīvnieku audzēšana un

74turēšana kažokādu ieguvei esot aizliegta jau 17 Eiropas

75Savienības dalībvalstīs, trijās dalībvalstīs noteikts daļējs

76aizliegums un vēl trijās uzsāktas parlamentāras diskusijas par

77aizlieguma noteikšanu. Aicinājums Eiropas Savienībā noteikt

78vienotu kažokzvēru audzēšanas un turēšanas aizliegumu esot pausts

79Eiropas pilsoņu iniciatīvā "Eiropa bez kažokādām".

80Tā kā apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma mērķis esot

81izbeigt dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguves dēļ

82kā neētisku, cietsirdīgu un izzūdošu uzņēmējdarbības veidu,

83labturības nosacījumu pastiprināšana neesot tikpat iedarbīga kā

84apstrīdētās normas un neļaujot ierobežojuma leģitīmos mērķus

85sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti ar

86apstrīdētajām normām. Aizliegums audzēt un turēt dzīvniekus

87kažokādu ieguvei esot vienīgais efektīvais līdzeklis, kas ļaujot

88sasniegt apstrīdēto normu leģitīmo mērķi nepieciešamajā

89kvalitātē, jo arī stingrāku labturības prasību ieviešana

90nenovērstu kažokzvēru turpmāku nogalināšanu. Turklāt Covid-19

91infekcijas izplatības laikā vienā no kažokzvēru audzētavām

92konstatēts, ka veiktie drošības pasākumi nav bijuši efektīvi.

93Apstrīdētajās normās neesot paredzēta atšķirīga attieksme, kas

94būtu balstīta uz citas valsts pilsonību vai reģistrāciju citā

95Eiropas Savienības dalībvalstī vai arī vērsta pret uzņēmumiem,

96kuru kapitāls ir saistīts ar citās Eiropas Savienības

97dalībvalstīs dibinātiem uzņēmumiem. Tādējādi nevienam no

98Pieteikumu iesniedzējiem neesot aizskartas LESD 49. pantā

99paredzētās tiesības. Šo tiesību aizskārums neesot saskatāms, jo

100visas prasības esot attiecinātas vienādi uz visiem

101subjektiem.

102Esot jāņem vērā arī tas, ka apstrīdēto normu mērķis atbilst

103LESD 13. pantā noteiktajai prasībai veltīt pienācīgu uzmanību

104dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturībai. Tā kā šī tiesību norma dod

105dalībvalstīm iespēju pieņemt papildu noteikumus ar mērķi

106paplašināt dzīvnieku aizsardzību, dalībvalstis varot izbeigt

107cietsirdīgu izturēšanos pret kažokzvēriem, kas izpaužas kā to

108audzēšana un turēšana sprostos un sekojoša nogalināšana vienīgi

109kažokādu ieguves nolūkā.

1Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija -

2norāda, ka pēdējos gados kažokzvēru audzēšanas nozarē samazinās

3gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaits.

4Lauksaimniecības nozarē "citu dzīvnieku audzēšana"

52021. gadā darbojušies 154 uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 20,3

6miljoni euro. Šajā nozarē nodarbināti 378 strādājošie, kas

7veidojuši 0,65 procentus no kopējā lauksaimniecībā strādājošo

8skaita un 0,04 procentus no kopējā Latvijā strādājošo skaita.

9Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā reģistrēto kažokzvēru

10skaits 2023. gadā sasniedzis 229,2 tūkstošus un bijis par gandrīz

1175 procentiem mazāks nekā 2013. gadā. Pēdējos gados caurmērā 99

12procenti no visiem kažokzvēriem bijušas ūdeles. Reģistrēto

13kažokzvēru audzētavu (saimniecību) skaits 2023. gadā sasniedzis

1431 un bijis par 33 procentiem mazāks nekā 2013. gadā.

15Ar kažokzvēru audzēšanu esot saistītas atsevišķas nelielas

16apstrādes rūpniecības nozares, tādas kā kažokādas izstrādājumu

17ražošana un ādu miecēšana un apstrāde, kažokādu apstrāde un

18krāsošana. Abās minētajās nozarēs kopumā 2021. gadā darbojušies

1917 uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu aptuveni 140 tūkstoši

20euro, un tajos bijuši nodarbināti 22 strādājošie. Saskaņā

21ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šo nozaru īpatsvars

22Latvijas apstrādes rūpniecībā kopumā veidojis 0,001 procentu pēc

23apgrozījuma un 0,02 procentus pēc nodarbināto skaita.

24Ņemot vērā ar kažokzvēru audzēšanu tieši un pakārtoti saistīto

25nozaru uzņēmumu darbības rādītājus par pēdējiem trim gadiem,

26Ekonomikas ministrija uzskata, ka kažokzvēru audzēšanas nozares

27pienesums Latvijas ekonomikai ir ļoti mazs. Tas nozīmējot to, ka

28līdz šim pieņemtie lēmumi par nozares darbības ierobežošanu un

29normatīvajos aktos ieviestās izmaiņas faktiski neietekmē kopējo

30ekonomikas attīstību.

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - norāda, ka dzīvnieku

3nogalināšana kažokādu ieguvei un dzīvniekiem sagādātās ciešanas

4neatbilst mūsdienu sabiedrības prasībām un nav savienojamas ar

5ētikas normām. Vairāk nekā puse jeb 63 procenti Latvijas

6iedzīvotāju neatbalstot dzīvnieku audzēšanu un turēšanu kažokādu

7ieguvei - to apliecinot 2021. gada vasarā sabiedriskās domas

8pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Kažokādu

9industrija un zvēraudzēšana esot pilnībā vai daļēji aizliegta jau

1016 Eiropas valstīs. Dažu gadu laikā zvēraudzēšanas aizliegumam

11pievienojušās Igaunija, Francija, Čehija, Norvēģija, Beļģija,

12Luksemburga un Slovākija. Aktīva sabiedriskā diskusija par

13zvēraudzēšanas aizliegumu risinoties Lietuvā, Polijā, Bulgārijā,

14Īrijā un citās valstīs.

15Turklāt esot jāņem vērā tas, ka kažokādu ieguvei tiek audzēti

16Latvijas dabai neraksturīgi savvaļas sugu dzīvnieki, galvenokārt

17Amerikas ūdele, kas Latvijā ir invazīva suga. Šī suga Latvijas

18teritorijā neesot mērķtiecīgi introducēta, un tās populācija

19savvaļā esot veidojusies no īpatņiem, kas izbēguši no kažokzvēru

20audzētavām. Amerikas ūdeles esot suga, kuras dēļ Latvijā izzūdot

21Eiropas ūdeles un kura līdztekus ar citu invazīvo sugu -

22jenotsuni - atstājusi būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas

23ornitofaunu, īpaši uz zemes ligzdojošo putnu sugām. Amerikas

24ūdele kaitējot bioloģiskajai daudzveidībai, nogalinot savvaļas

25putnus, postot to ligzdas un nogalinot mazuļus. Invazīvas

26svešzemju sugas varot radīt arī būtiski kaitīgu ietekmi uz

27cilvēka veselību un ekonomiku.

28Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda,

29ka Eiropas Komisija 2021. gada 30. jūnijā paudusi apņemšanos līdz

302027. gadam pilnībā aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu

31sprostos. Plānotais aizliegums ik gadu varētu skart vairāk nekā

32300 miljonus dējējvistu, sivēnmāšu, teļu, trušu, zosu un citu

33lauksaimniecības dzīvnieku. Līdz ar to attiecīgais regulējums

34varētu būt vēl plašāks un tikt attiecināts ne tikai uz kažokzvēru

35audzēšanu.

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka ar apstrīdētajām normām noteiktais Pieteikumu iesniedzēju

3tiesību uz īpašumu ierobežojums ir attaisnojams un samērīgs.

4Apstrīdētās normas neaizliedzot saimnieciskās darbības

5īstenošanu attiecīgajā jomā tad, ja kažokzvēru audzēšanas un

6turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks nav kažokādu ieguve.

7Tātad pirms apstrīdēto normu pieņemšanas esot izvērtēti

8individuālie apstākļi un iespējamie izņēmuma gadījumi, kad

9saimnieciskā darbība attiecīgajā jomā varētu tikt turpināta. Līdz

10ar to neesot pamata atzīt, ka apstrīdētajās normās ietvertais

11aizliegums būtu absolūts.

12Atbildīga un humāna izturēšanās pret dzīvniekiem esot ietverta

13vides aizsardzības un ilgtspējības principā kā aizsargājama

14vispārcilvēciska vērtība. Saeimas norādītie apstrīdētajās normās

15ietvertā ierobežojuma mērķi esot leģitīmi. Primārs un īpaši

16svarīgs ar apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu

17sasniedzamais mērķis esot kažokzvēru dzīvības aizsardzība tajos

18gadījumos, kad dzīvnieki tiek audzēti un turēti tikai un vienīgi

19kažokādu ieguves dēļ. Šis mērķis mūsdienu sabiedrībā un

20apstākļos, kad ar tehnoloģiju palīdzību var tikt ražoti

21praktiskajā ziņā atbilstoši virsapģērbi, esot saskanīgs ar

22konstitucionālajām vērtībām - vispārcilvēcību, ilgtspējību,

23tikumību un sabiedrības labklājību. Tādējādi apstrīdētajās normās

24ietvertā ierobežojuma leģitīmie mērķi esot sabiedrības

25labklājības un tikumības aizsardzība.

26Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums esot piemērots

27leģitīmo mērķu sasniegšanai un vienīgais veids, kādā šos

28leģitīmos mērķus var sasniegt. Proti, neesot alternatīvu

29līdzekļu, ar kuriem varētu nodrošināt kažokzvēru tiesības uz

30dzīvību.

31Likumdevējs esot izšķīries par noteiktu pārejas periodu kā

32mehānismu, kas kompensēs apstrīdētajās normās ietverto tiesību uz

33īpašumu ierobežojumu un tiesiskās paļāvības aizskārumu. Atbildīgā

34komisija gan būtu varējusi noskaidrot katras no kopumā astoņām

35kažokzvēru audzētavām viedokli un iegūt vismaz aptuvenu

36ekonomisko zaudējumu aprēķinu, kā arī apzināt dažādus viedokļus

37par vēlamo saudzīga pārejas perioda termiņu. Tomēr nozares

38pārstāvju uzklausīšana atbildīgās komisijas sēdē un tās

39rakstveida viedokļa vērtēšana atbilstot procesuālās efektivitātes

40principam komisiju darba sēžu organizēšanā.

41Tas, ka trūkst tīri matemātisku un ekonomisku aprēķinu par

42uzņēmēju zaudējumiem un iespējām atgūt investīcijas apstrīdētajās

43normās noteiktajā periodā, gan radot bažas par piecu gadu pārejas

44perioda atbilstību. Taču atzīmējams, ka arī nozares pārstāvji nav

45pamatojuši savas iebildes ar ekonomiskiem aprēķiniem, kas

46pierādītu to, ka pieci gadi ir pārāk īss laiks, lai kažokzvēru

47audzētava varētu izbeigt vai pārorientēt savu uzņēmējdarbību

48vispār bez zaudējumiem vai bez komercdarbības riskiem

49atbilstošiem zaudējumiem. Šādu zaudējumu aprēķinu neesot snieguši

50arī Pieteikumu iesniedzēji. Tā kā nav tiešu pierādījumu tam, ka

51pieci gadi ir absolūti nepietiekams pārejas periods, tiesībsargs

52nevarot piekrist Pieteikumu iesniedzēju apgalvojumam, ka šis

53periods nav samērīgs.

1Pieaicinātā persona - Valsts vides

2dienests - norāda, ka kažokzvēru audzētavas tiek klasificētas

3kā C kategorijas piesārņojošas darbības veicējas. Saskaņā ar

4likuma "Par piesārņojumu" 19. panta pirmo daļu un 23.

5pantu C kategorijas piesārņojošas darbības esot vismazāk bīstamās

6no visām valsts uzraudzītajām darbībām, tomēr tās esot

7reģistrējamas Valsts vides dienestā un veicamas, ievērojot vides

8aizsardzības normatīvos aktus.

9Galvenie kažokzvēru audzētavu radītie vides riski esot

10saistīti ar kūtsmēslu un ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu.

11Kažokzvēru audzētavās vajagot būt nodrošinātai kūtsmēslu

12savākšanai un uzglabāšanai uz ūdensnecaurlaidīga seguma, lai

13nepieļautu šķidrmēslu un vircas iesūkšanos gruntī, gruntsūdeņos

14un tiešu noteci virszemes ūdeņos. Savukārt ražošanas notekūdeņi,

15kas parasti satur novietņu tīrīšanā izmantotās ķīmiskās vielas un

16barības vielu paliekas, esot attīrāmi vai uzkrājami un vēlāk

17nogādājami cita operatora uzturētās notekūdeņu attīrīšanas

18iekārtās.

19Kūtsmēslu un vircas vai neattīrītu notekūdeņu nokļūšana

20virszemes ūdeņos esot ļoti bīstama, jo pasliktinot ūdens

21ekoloģisko kvalitāti, samazinot dzīvajiem organismiem

22nepieciešamo skābekļa daudzumu, novedot pie ūdensobjektu

23aizaugšanas, pastiprinātas nogulumu veidošanās, potenciāli

24toksisko zilaļģu masveida savairošanās, kā arī padarot

25ūdensobjektus nelietojamus ne lopu dzirdināšanai, ne rekreācijai.

26Kūtsmēslu apsaimniekošana un kažokzvēru audzēšana varot būt

27saistīta arī ar traucējošām smakām, kurām ir lokāla ietekme uz

28blakus esošajiem īpašumiem.

29Kažokzvēru audzēšanas ietekme uz vidi esot līdzīga citu

30dzīvnieku novietņu radītajai ietekmei. Specifisks ar kažokzvēru

31audzētavām saistītais risks esot tas, ka savvaļā var izkļūt

32Latvijas dabai neraksturīgu dzīvnieku sugu īpatņi. Invazīvo

33svešzemju sugu radītais bioloģiskās daudzveidības apdraudējums

34varot izpausties dažādi, tostarp kā konkurence par resursiem,

35slimību pārnēsāšana, vietējo sugu izspiešana un to populāciju

36samazināšanās.

1Pieaicinātā persona - biedrība

2"Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"

3(turpmāk - LTRK) - norāda, ka lēmumam liegt komercdarbību

4atsevišķā nozarē jābūt izsvērtam un pamatotam. Likumdevējs,

5pieņemot apstrīdētās normas, neesot pietiekami izanalizējis to

6paredzamo ietekmi uz tautsaimniecību, tostarp uz kažokzvēru

7audzētavu darbinieku iespējām atrast jaunu darbavietu un

8komersantu iespējām, mainot savu saimnieciskās darbības veidu,

9atrast tam piemērotus darbiniekus.

10Likumprojekta izstrādes gaitā neesot notikušas konsultācijas

11ar visām iesaistītajām pusēm, proti, likumprojekta izstrādātāji

12neesot konsultējušies ar nozari pārstāvošajām organizācijām un

13uzņēmumiem, un normatīvo aktu grozījumu izstrādes procesā neesot

14iesaistītas visas ieinteresētās puses. Turklāt citas Eiropas

15Savienības dalībvalstis, nosakot komercdarbības aizliegumu, esot

16paredzējušas plašus kompensācijas mehānismus zaudēto ienākumu un

17ar uzņēmējdarbības izbeigšanu saistīto zaudējumu segšanai.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Zvēraudzētāju asociācija" (turpmāk - asociācija) -

3norāda, ka atbildīgā komisija pirms apstrīdēto normu pieņemšanas

4neesot to lūgusi komentēt jebkādus apstākļus vai sniegt atbildes

5vai informāciju uz specifiskiem jautājumiem saistībā ar plānoto

6regulējumu. Asociācija pēc savas iniciatīvas esot informējusi

7atbildīgo komisiju par kažokzvēru audzēšanas nozari un tās

8eksporta un citiem finanšu datiem, ietekmi uz Latvijas ekonomiku

9un sabiedrības labklājību. Par asociācijas sniegto informāciju

10atbildīgās komisijas sēdēs neesot notikušas nekādas diskusijas un

11deputāti neesot uzdevuši nekādus jautājumus. Tāpat asociācija

12atbildīgajai komisijai iesniegusi arī apkopojumu par kažokzvēru

13audzēšanas aizliegšanas praksi citās Eiropas Savienības

14dalībvalstīs.

15Likumdevējs esot kļūdījies, sverot dzīvnieku aizsardzības

16intereses un tiesības un uzņēmējdarbības brīvību LESD 13. un 49.

17panta un Hartas 16. un 17. panta izpratnē. Citās valstīs, kur ar

18kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozares nākotni saistītie

19jautājumi ir aktuāli, likumdevējs esot nonācis pie tāda

20risinājuma, kas būtiski atšķiroties no apstrīdētajām normām.

21Proti, citās valstīs, kur noteikts piecus gadus ilgs vai vēl

22īsāks pārejas periods, esot ieviesti plaši kompensācijas

23mehānismi.

24Savukārt Slovēnijas, Igaunijas un Slovākijas regulējums

25Latvijas situācijai nevarot tikt piemērots, jo šajās valstīs

26kažokzvēru audzēšana un turēšana nebūtu uzskatāma par

27lauksaimniecības nozari un faktiskā situācija aizlieguma

28noteikšanas brīdī bijusi pavisam citāda nekā Latvijā. Minētajās

29valstīs ūdeļu audzētavas jau bijušas tukšas vai aizvērtas vai

30vispār bijusi tikai viena ūdeļu audzētava.

31Apstrīdētās normas nenodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp LESD

3249. pantā ietverto uzņēmējdarbības brīvību un 13. pantā ietverto

33dalībvalstu pienākumu aizsargāt dzīvnieku labturības intereses,

34jo ar šīm normām esot pilnībā izslēgta LESD 49. pantā ietverto

35brīvību būtība. Kažokzvēru audzētāju kā nozares intereses tad, ja

36kažokzvēru audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei vairs netiek

37turpināta, varot tikt ievērotas tikai tur, kur noteikts ilgāks,

38t. i., par pieciem gadiem ilgāks aizlieguma spēkā stāšanās

39periods vai arī noteikts piecu gadu pārejas periods, bet

40vienlaikus arī atbilstīga kompensācija.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Dzīvnieku

2brīvība" - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā

4arī LESD 49. pantam.

520. gadsimtā dzīvnieku aizsardzība esot tik ļoti iesakņojusies

6sabiedrības uzskatos un uzvedībā, ka sabiedrības tikumība bez tās

7vairs neesot iedomājama. Cilvēces ētiskais pienākums esot

8nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs

9īpatnis pats par sevi esot vērtība. Cilvēkam esot morāls

10pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar

11iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam neesot atļauts bez

12pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, sagādāt

13ciešanas vai citādi kaitēt.

14Aizliegums audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei esot

15pamatots ar apsvērumu, ka zvēraudzēšana ir neētiska, cietsirdīga

16un pretrunā ar sabiedrības vērtībām. Pretrunā ar sabiedrības

17vairākuma vērtībām tā nonākot tādējādi, ka apvienojot cietsirdību

18pret dzīvniekiem ar triviālu iemeslu, kura dēļ tie tiek pakļauti

19ciešanām. Mūsdienās esot pieejamas daudzas funkcionālas un

20estētiskas kažokādu alternatīvas.

21Savvaļas dzīvnieku vajadzības kažokzvēru audzētavās nevarot

22tikt apmierinātas. Sprostu sistēmas šaurība un monotonums esot

23smaga dzīvnieku labturības problēma. Kažokzvēru audzētavās ūdeles

24visu savu mūžu pavadot stiepļu sprostos, kuru standarta izmērs

25esot 90 x 30 x 45 centimetri. Dabā ūdeles esot savrupi,

26teritoriāli dzīvnieki, turpretī kažokzvēru audzētavās tās

27spiestas dzīvot ļoti tuvu cita pie citas un nespējot izvairīties

28no sociāliem kontaktiem. Sprostos ūdelēm neesot iespēju uzvesties

29dabiski - skriet, peldēt vai medīt. Savukārt lapsas sprostos

30tiekot turētas pa vienai, tādējādi liedzot tām dabisko sociālo

31uzvedību. Lapsām esot liegta iespēja skriet, rakt, rotaļāties un

32pētīt. Tās tiekot turētas 0,8-1,2 kvadrātmetrus lielos stiepļu

33sprostos. Gan lapsas, gan ūdeles pastāvīgi cietīšot no

34kanibālisma, pašsakropļošanās, savstarpējas plēšanās un

35stereotipiskas uzvedības dēļ, kamēr vien tiks turētas mazos,

36slikti iekārtotos sprostos ar stiepļu grīdu.

37Arī veids, kādā ūdeles tiek nogalinātas kažokādu ieguves dēļ,

38esot cietsirdīgs. Vajagot ņemt vērā to, ka ūdeles spēj ilgstoši

39aizturēt elpu un palikt pie apziņas pat tad, kad tiek smacētas.

40Dažkārt pēc neveiksmīgiem nosmacēšanas mēģinājumiem kažokzvēru

41audzētāji ūdeles gluži vienkārši nositot.

422015. gadā Saeima nolēmusi neatbalstīt pilsoņu iniciatīvu, kas

43aicināja aizliegt dzīvnieku audzēšanu un turēšanu kažokādu

44ieguvei, taču šā jautājuma nonākšana likumdevēja redzeslokā jau

45pati par sevi esot bijusi signāls tam, ka Latvijas sabiedrībā

46kažokzvēru audzēšana tiek atzīta par ētiski problemātisku jomu.

47Turpmākajos gados dzīvnieku aizsardzība pakāpeniski attīstījusies

48un guvusi aizvien lielāku sabiedrības atbalstu. Tā, piemēram,

492017. gada vidū Latvijā tikusi aizliegta savvaļas sugu dzīvnieku

50izmantošana cirkā un atrakcijās.

51Līdz likumprojekta iesniegšanai Saeimā petīciju zvēraudzēšanas

52aizlieguma atbalstam parakstījuši vairāk nekā 40 000 cilvēku.

532018. gadā zvēraudzēšanas aizlieguma piekritēju gājiens pulcējis

54aptuveni 800 cilvēku. Par zvēraudzēšanas aizliegumu kopīgā video

552022. gadā iestājušies sabiedrībā pazīstami cilvēki. Piecdesmit

56divas dažādu jomu nevalstiskās organizācijas ar atklātu vēstuli

57vērsušās pie Saeimas, aicinot aizliegt zvēraudzēšanu Latvijā.

58Sociālajās aptaujās lapsu, ūdeļu un šinšillu audzēšanu,

59turēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei atbalstot aizvien

60sarūkošs sabiedrības mazākums. Turklāt Latvijas sabiedrība visas

61Eiropas Savienības līmenī esot visaktīvāk iestājusies par

62kažokzvēru audzēšanas un turēšanas un kažokādu tirdzniecības

63aizliegumu. Eiropas pilsoņu iniciatīvu "Eiropa bez

64kažokādām" parakstījuši 64 162 Latvijas pilsoņi jeb vairāk

65par 3,5 procentiem no visiem Eiropas Savienības pilsoņiem.

66Latvijas sabiedrības līdzdalība šāda veida iniciatīvās gan pašu

67mājās, gan uz citu Eiropas Savienības valstu fona esot

68izcila.

69Iepriekš minētais pierādot to, ka kažokzvēru audzēšana un

70turēšana ir pretrunā ar Latvijas sabiedrības ētiskajām vērtībām.

71Dzīvnieku labturība esot leģitīms mērķis sabiedrības morāli

72apdraudošas prakses ierobežošanai.

73Kažokzvēru audzēšanas un turēšanas aizliegums nodrošinot arī

74sabiedrības tiesības uz veselības aizsardzību un tiesības uz

75dzīvi labvēlīgā vidē. Kažokzvēru audzētavas esot potenciāli

76zoonožu perēkļi. Tieši tās īpaši smagi skārusi Covid-19

77pandēmija. Arī zinātnieki pauduši viedokli, ka tieši ūdeļu fermas

78drīzāk nekā citu sugu dzīvnieku fermas var kļūt par turpmāk

79iespējamu slimību uzliesmojumu un pandēmiju attīstības riska

80avotu.

81Kažokzvēru audzēšana un turēšana nelabvēlīgi ietekmējot

82bioloģisko daudzveidību, vides kvalitāti un klimatu. Latvijā esot

83daudz liecību par to, ka no kažokzvēru audzētavām izbēgušas

84ūdeles nogalina mājdzīvniekus, ūdensputnus un citu sugu

85dzīvniekus. Ar kažokādu industriju nesaraujami saistītā atkritumu

86uzglabāšana un apstrāde bieži radot būtisku ūdens piesārņojumu.

87Nitrāti, fosfāti un citas videi un veselībai bīstamas ķīmiskās

88vielas iesūcoties zemē, ar lietus ūdeni tiekot ieskalotas

89gruntsūdeņos un tādējādi piesārņojot ūdenskrātuves. Šīs ķīmiskās

90vielas piesārņojot ne tikai ūdeņus, bet arī augsni un gaisu,

91tādēļ kažokzvēru audzētavu tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem

92nākoties samierināties ar pastāvīgu kodīgu smaku. Kažokādu

93ražošana esot divas līdz 28 reizes kaitīgāka videi nekā citu

94tekstilmateriālu izstrāde. Piemēram, viena kilograma ūdeļu

95kažokādas saražošanai esot piecas reizes lielāka ietekme uz

96klimatu nekā otra šajā ziņā ietekmīgākā tekstilmateriāla - vilnas

97- saražošanai tādā pašā apjomā.

98Ar apstrīdētajām normām noteiktajam aizliegumam neesot bijis

99mērķa arī turpmāk atļaut dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un

100nogalināšanu, bet pastiprināt to labturības prasības. Gluži

101pretēji - šā aizlieguma mērķis bijis izbeigt dzīvnieku

102izmantošanas veidu, kas neatbilst sabiedrības ētiskajām vērtībām

103un pakļauj dzīvniekus ciešanām triviālu mērķu vārdā. Turklāt

104būtiski kažokzvēru labturības pilnveidojumi esot faktiski

105neiespējami vai vismaz nerentabli, jo labturības problēmu pamatā

106esot savvaļas sugu dzīvnieku turēšana sprostos, kur tie nevar

107apmierināt savas fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības.

108Valstīs, kur kažokzvēru audzētājiem ir noteikts pienākums

109nodrošināt dzīvnieku fizioloģiskajām un uzvedības vajadzībām

110atbilstošus apstākļus, tie lielākoties jau izbeiguši šo

111saimniecisko darbību, jo attiecīgo prasību izpilde to padarot

112nerentablu. Tātad jēgpilnas labturības prasību pastiprināšanas

113ietekme uz nozari faktiski neatšķiroties no aizlieguma

114ietekmes.

115Dzīvnieku labturību nevarētu uzlabot arī ar tādu līdzekli kā

116videonovērošana, jo tas nesasniegtu apstrīdētajās normās ietvertā

117aizlieguma leģitīmos mērķus. Tāpat neesot pārliecības par

118attiecīgās uzraudzības efektivitāti un to, vai katrā pārkāpuma

119gadījumā tiks piemērots atbilstošs sods.

120Latvija esot kļuvusi par divdesmito Eiropas valsti, kur

121kažokzvēru audzēšana un turēšana ir aizliegta. Dažās valstīs šāds

122aizliegums esot noteikts uzreiz vai arī paredzot ļoti īsu pārejas

123termiņu un izmaksājot kažokzvēru audzētājiem kompensācijas. Citās

124valstīs par kompensācijas mehānismu esot uzskatīts pārejas

125periods. Vēl dažas valstis izvēlējušās gan pārejas perioda

126noteikšanu, gan kompensāciju izmaksu. Dažās valstīs aizlieguma

127noteikšanas brīdī kažokzvēru audzētavas faktiski jau bijušas

128tukšas, taču daudzās citās vēl turpinājušas darbību.

129Kažokzvēru audzētāju pamattiesību ierobežojums esot ņemts vērā

130un tiem esot noteikts piecus gadus ilgs pārejas periods, kurā tie

131varot pārorientēt savu biznesu un iegūt papildu līdzekļus citu

132biznesa ieceru īstenošanai. Šāds pārejas periods esot uzskatāms

133par saudzējošu līdzekli.

134Secinājumu

135daļa

1Pieteikumu iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu vērtēt

2vairāku tiesību normu atbilstību vairākām Satversmes normām.

3Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B.

1Saskaņā ar Satversmes 105. panta pirmo teikumu

2ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Šā panta trešais teikums nosaka:

3"Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar

4likumu."

5Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta

6izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras

7tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var

8rīkoties pēc savas gribas. Arī personas ekonomiskās intereses,

9kas saistītas ar komercdarbības veikšanu, var ietilpt Satversmes

10105. panta tvērumā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014.

11gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 10.1. punktu un

122018. gada 23. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

132017-20-0103 16.1. punktu).

14Satversmes tiesa uzsvērusi: lai šādas ekonomiskās intereses

15tiktu atzītas par tiesību uz īpašumu objektu, tām jābūt saistītām

16ar konkrēta veida komercdarbību, kuru persona līdz šim veikusi

17(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. decembra sprieduma lietā

18Nr. 2022-28-03 12. punktu). Citiem vārdiem, tiesību uz

19īpašumu ierobežojumam jāizpaužas tādējādi, ka tiek negatīvi

20ietekmētas kādas tiesības, kas komersantam jau reiz bijušas

21noteiktas. Tas nozīmē, ka Satversmes 105. pants aizsargā tiesības

22nodarboties ar jau uzsāktu komercdarbību. Valsts iejaukšanās

23komercdarbības veikšanā ierobežo tiesības uz īpašumu (sk.

24Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā

25Nr. 2020-33-01 26. un 27. 2. punktu).

26Tādējādi tiesības nodarboties ar jau uzsāktu komercdarbību

27ietilpst Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā

28ietverto tiesību uz īpašumu tvērumā.

2916.1. Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka citstarp

30LESD 49. pants nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu

31brīvību veikt uzņēmējdarbību un tādējādi aizsargā Eiropas

32Savienības dalībvalstu iedzīvotājus un juridiskās personas, kas

33vēlas īstenot savu ekonomisko aktivitāti citā dalībvalstī (sk.

34Eiropas Savienības Tiesas 1986. gada 28. janvāra sprieduma lietā

35C‑270/83 "Komisija pret Franciju" 14. punktu; sk. arī:

36Kellerbauer M., Klamert M., Tomkin J. (Eds.) The EU Treaties and

37the Charter of Fundamendal Rights. The Commentary. Oxford: Oxford

38University Press, 2019, p. 658).

39Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punktu

40Eiropas Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas

41izklāstīti Hartā. Tai ir tāds pats spēks kā Līgumam par Eiropas

42Savienību un LESD. Hartas 16. pants paredz darījumdarbības

43brīvību, kas aizsargā brīvību veikt ekonomisku vai komerciālu

44darbību (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 30. jūnija

45sprieduma lietā C‑134/16 "Lidl" 28. punktu).

46Hartas 16. pants ir saistīts ar LESD 49. pantā paredzēto

47uzņēmējdarbības brīvību. Ja valsts tiesiskais regulējums rada

48uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu LESD 49. panta izpratnē,

49tad ar to tiek radīts arī Hartas 16. pantā iedibinātās

50darījumdarbības brīvības ierobežojums (sal. sk. Eiropas

51Savienības Tiesas 2017. gada 20. decembra sprieduma lietā

52C‑322/16 "Global Starnet" 50. punktu, 2019. gada 8.

53maija sprieduma lietā C-230/18 "PI" 65. punktu un

542022. gada 7. septembra sprieduma lietā C-391/20

55"Cilevičs u. c." 56. punktu).

56Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka no saistībām, ko Latvija

57uzņēmusies līdz ar dalību Eiropas Savienībā, izriet, ka

58Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības ir konkretizējamas

59kopsakarā ar Hartas 16. pantā ietverto darījumdarbības brīvību un

60LESD 49. pantā ietverto uzņēmējdarbības brīvību (sk.

61Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr.

622020-33-01 27.2. punktu).

63Tādējādi Satversmes tiesa vērtējumu par apstrīdēto normu

64atbilstību LESD 49. pantam sniegs, vērtējot šo normu atbilstību

65Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam kopsakarā ar

66Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības

67principu.

6816.2. Darījumdarbības brīvības mērķis ir nodrošināt, ka

69ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības veikt

70uzņēmējdarbību bez diskriminācijas vai nesamērīgiem

71ierobežojumiem (sk.: European Union Agency for Fundamental

72Rights. Freedom to conduct business: exploring the dimensions of

73a fundamental rights, p. 21. Pieejams: fra.europa.eu).

74Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru par

75brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu ir jāuzskata visi

76pasākumi, kas aizliedz, traucē vai padara mazāk pievilcīgu šīs

77brīvības izmantošanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada

787. septembra sprieduma lietā C-391/20 "Cilevičs u. c."

7961. punktu).

80No lietas materiāliem izriet, ka sabiedrība ar ierobežotu

81atbildību "BALTIC DEVON MINK" kopš 2008. gada Latvijā

82tur un audzē lauksaimniecības dzīvniekus - ūdeles - kažokādu

83ieguvei. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem

84Participaties B. V. ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību

85"BALTIC DEVON MINK" vienīgais dalībnieks un kopš 2010.

86gada ar minētās sabiedrības starpniecību Latvijā tur un audzē

87lauksaimniecības dzīvniekus - ūdeles - kažokādu ieguvei. SIA

88"GAUJA AB" Latvijā kopš 1996. gada tur un audzē

89lauksaimniecības dzīvniekus - ūdeles un lapsas - kažokādu

90ieguvei.

91Tātad kažokzvēru audzēšana un turēšana ietilpst Pieteikumu

92iesniedzēju komercdarbībā, kuru tie veic joprojām. Nīderlandē

93reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B. V. šo

94komercdarbību veic ar Latvijā dibināta meitas uzņēmuma

95starpniecību. Tādējādi Pieteikumu iesniedzēju ekonomiskās

96intereses, kas saistītas ar noteikta veida komercdarbību,

97ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.

98Apstrīdētās normas noteic, ka ūdeļu un lapsu audzēšana un

99turēšana kažokādu ieguvei Latvijā tiks aizliegta no 2028. gada 1.

100janvāra. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka jau šobrīd esot jāveic

101noteiktas darbības, lai sagatavotos brīdim, kad aizliegums audzēt

102un turēt lapsas un ūdeles kažokādu ieguvei stāsies spēkā.

103Tādējādi apstrīdētās normas ietekmē Pieteikumu iesniedzēju

104tiesības turpināt noteikta veida komercdarbību. Turklāt attiecībā

105uz Nīderlandē reģistrēto komersantu Van Ansem Participaties B.

1Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajās

2normās ietvertais aizliegums veikt noteikta veida komercdarbību

3ir absolūts. Proti, apstrīdēto normu dēļ tiekot aizliegta

4lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana kažokādu

5ieguvei. Šāds aizliegums attiecoties uz ikvienu personu, kas veic

6šāda veida komercdarbību, un nepieļaujot izņēmumus.

7Saeima šādam uzskatam nepiekrīt un norāda, ka aizliegums

8audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja šīs audzēšanas

9vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve,

10liedz izlietot tiesības uz īpašumu visām personām neatkarīgi no

11to individuālajām pazīmēm. Tas neesot vērsts uz kādu konkrētu

12personu grupu, jo vienlaikus ar to nepastāvot iespēja, ka citas

13personas ārpus šīs grupas drīkstētu attiecīgā veida komercdarbību

14īstenot. Apstrīdētās normas arī neaizliedzot Pieteikumu

15iesniedzējiem vispār veikt komercdarbību Latvijā.

16Vērtējot, vai apstrīdētajā normā ir ietverts absolūts personas

17pamattiesību ierobežojums, ir jāņem vērā, pirmkārt, vai tas

18attiecas vai neattiecas uz visām pie noteiktas grupas piederošām

19personām, proti, vai tas paredz individuālu katra konkrētā

20gadījuma vērtējumu un tādējādi pieļauj izņēmumus, un, otrkārt,

21vai tas ir noteikts uz zināmu laiku vai uz mūžu (sk.

22Satversmes tiesas 2021. gada 28. janvāra sprieduma lietā Nr.

232020-29-01 23. punktu).

24Satversmes tiesas judikatūrā par absolūtiem aizliegumiem

25atzīti tādi personas pamattiesību ierobežojumi, kas bijuši

26saistīti ar pašas personas pagātnē veiktu rīcību, kuras dēļ šai

27personai iestājušās nelabvēlīgas sekas visa mūža garumā.

28Attiecībā uz šādiem ierobežojumiem likumdevējs izslēdzis

29prezumpciju, ka persona dzīves laikā spēj mainīties (sk.,

30piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma

31lietā Nr. 2017-07-01 12.3. punktu un 2019. gada 5. decembra

32sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 19.2. punktu).

33Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums audzēt un turēt

34lauksaimniecības dzīvniekus, ja šo darbību vienīgais vai

35galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, atšķirībā no Satversmes

36tiesas judikatūrā iepriekš atzītā ir saistīts nevis ar personas

37pagātnē veiktu rīcību, bet gan ar personas izraudzīto

38komercdarbības veidu, ko likumdevējs uzskata par neatbilstošu

39mūsdienu sabiedrības vērtībām.

40Tādējādi apstrīdētajās normās

41noteiktais ierobežojums nav uzskatāms par absolūtu

42aizliegumu.

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

2visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

3kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt

4noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

5likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 15.

6februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106 17. punktu).

718.1. Likums tika pieņemts 2022. gada 22. septembrī.

8Tas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 191A

9tika izsludināts 2022. gada 3. oktobrī un stājās spēkā 2022. gada

1017. oktobrī.

11Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas

12ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī

13noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

14prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka

15apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai

16Pieteikumu iesniedzēji varētu izprast no tām izrietošo tiesību un

17pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas.

1818.2. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

19normu pieņemšanā neesot ievērots labas likumdošanas princips, jo

20likumdevējs neesot vērtējis to tiesību uz īpašumu ierobežojuma

21leģitīmos mērķus un iespējamās alternatīvas - stingrāku

22labturības prasību, piemēram, videonovērošanas, ieviešanu, garāka

23pārejas perioda vai kompensāciju noteikšanu komersantiem.

24No likumprojekta izstrādes materiāliem izriet, ka likumdevējs

25ir apsvēris mērķus, kurus tas vēlējies sasniegt ar apstrīdētajās

26normās ietverto aizliegumu. Tāpat likumdevējs ir vērtējis

27apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma alternatīvas. Proti,

28atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta sēdē tika izskatīts

29Zemkopības ministrijas priekšlikums noteikt obligātu pienākumu

30veikt kažokzvēru mītņu un sprostu videonovērošanu. Tāpat,

31piemēram, no atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta un 24.

32aprīļa sēžu audioierakstiem izriet, ka likumdevējs ir vērtējis

33pirms aizlieguma spēkā stāšanās nepieciešamā pārejas perioda

34garumu un iespējamās kompensācijas komersantiem, uz kuriem šis

35aizliegums attiektos.

36Tas, vai minētās vērtēšanas rezultātā Pieteikumu iesniedzējiem

37ir radīts Satversmes 105. pantam un LESD 49. pantam neatbilstošs

38tiesību ierobežojums, proti, vai ar apstrīdētajām normām

39radītajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, un tas,

40vai likumdevēja rīcībā bija mazāk ierobežojoši līdzekļi,

41noskaidrojams, vērtējot apstrīdēto normu ietekmi pēc būtības.

4218.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka labas

43likumdošanas princips neesot ievērots arī tādējādi, ka

44ieinteresēto personu iespējas izteikties par apstrīdētajām normām

45bijušas ierobežotas. Sākotnēji konsultācijas ar apstrīdēto normu

46adresātiem vispār neesot veiktas.

47Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši labas likumdošanas

48principam demokrātiskā tiesiskā valstī ir jānodrošina, ka

49tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti

50visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti

51uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko regulējumu

52(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

532018-11-01 18.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma lietā

54Nr. 2021-24-03 24.1. punktu).

55No likumprojekta izstrādes materiāliem izriet, ka atbildīgās

56komisijas sēdēs savu viedokli pauda Saeimas deputāti, Zemkopības

57ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

58ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas

59pārstāvji, nozares pārstāvji, piemēram, asociācijas,

60Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un sabiedrības

61ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" pārstāvji.

62Tāpat viedokli sniedza Pašvaldību savienības pārstāvji un

63pārstāvji no dzīvnieku aizsardzības organizācijām - biedrības

64"Dzīvnieku brīvība", nodibinājuma

65"dzivniekupolicija.lv" un Pasaules Dabas fonda.

66Tādējādi likumprojekta, tostarp tam iesniegto priekšlikumu,

67apspriešanā piedalījās un tika uzklausīti gan deputāti, gan

68kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozares pārstāvji un

69atbildīgās institūcijas, gan arī dzīvnieku tiesību aizsardzības

70organizāciju pārstāvji.

71Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka apstrīdētās

72normas tika apspriestas atbilstoši labas likumdošanas principa

73izvirzītajām prasībām.

7418.4. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem

75Participaties B. V. uzskata, ka likumdevējs labas

76likumdošanas principu neesot ievērojis arī tāpēc, ka tas neesot

77vērtējis apstrīdēto normu atbilstību Eiropas Savienības

78tiesībām.

79No lietas materiāliem secināms: likumdevējs ir konstatējis, ka

80ar apstrīdētajām normām noteiktais aizliegums audzēt un turēt

81dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai

82galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ietekmē arī jomu, ko regulē

83Eiropas Savienības tiesības. Par to liecina fakts, ka

84likumprojekta pieņemšana tika atlikta un tas tika nosūtīts

85Eiropas Komisijai informācijai. Tādējādi likumdevējs ir ņēmis

86vērā Eiropas Savienības tiesību aspektus. Tas, vai apstrīdētās

87normas atbilst LESD 49. pantam, vērtējams, pārbaudot pamattiesību

88ierobežojuma atbilstību pēc būtības.

89Līdz ar to apstrīdētajās normās

90ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

91kārtībā pieņemtu tiesību normu.

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22.

5novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu).

6Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

7ierobežojums noteikts, lai: 1) novērstu dzīvnieku turēšanu,

8audzēšanu un nogalināšanu vienīgi kažokādu ieguves dēļ kā

9neētisku, cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām

10neatbilstošu komercdarbības veidu; 2) mazinātu Covid-19

11infekcijas izplatību kažokzvēru un līdz ar to cilvēku vidū, kā

12arī citu zoonožu izplatības risku; 3) novērstu ar kažokzvēru

13audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu saistīto vides piesārņojumu;

144) samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata

15pārmaiņu riskus; 5) veicinātu bioloģiskās daudzveidības

16saglabāšanu; 6) novērstu patērētāju un kažokzvēru audzētavu

17darbinieku veselības apdraudējumus, ņemot vērā to, ka kažokādas

18tiek apstrādātas ar toksiskām ķimikālijām; 7) veicinātu valsts

19ilgtspējīgu attīstību. Visi šie mērķi atbilstot Satversmes 116.

20pantā ietvertajiem leģitīmajiem mērķiem - sabiedrības tikumības,

21citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.

22Savukārt Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka no apstrīdētajām

23normām izrietošā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot aizsargāt

24dzīvniekus un šāds mērķis neatbilstot nevienam no Satversmes 116.

25pantā ietvertajiem leģitīmajiem mērķiem.

26Tā kā izskatāmajā lietā vērtējama apstrīdēto normu atbilstība

27arī LESD 49. pantam, ir būtiski ņemt vērā, ka LESD 49. pantā

28paredzētās uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumus var attaisnot,

29vai nu pamatojoties uz LESD 52. pantā paredzētajām atkāpēm

30("sabiedriskā kārtība, valsts drošība vai veselības

31aizsardzība"), ja dalībvalsts ieviestais pasākums ir

32diskriminējošs, vai arī - gadījumā, ja tas nav diskriminējošs -

33pamatojoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā

34attīstīto jēdzienu "vispārējo interešu apsvērums"

35(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 28. janvāra

36sprieduma lietā C‑375/14 "Laezza" 31. punktu).

37Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši un arī Satversmes tiesa

38nekonstatē, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

39ierobežojums būtu diskriminējošs.

4019.1. Saeima uzsver, ka primārais apstrīdētajās normās

41ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis ir novērst dzīvnieku

42audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu vienīgi kažokādu ieguves dēļ

43kā neētisku, cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām

44neatbilstošu komercdarbības veidu. Šis mērķis atbilstot

45Satversmes 116. pantā nostiprinātajam leģitīmajam mērķim -

46sabiedrības tikumības aizsardzība.

4719.1.1. Kā norādīts Eiropas lauksaimniecībā izmantojamo

48dzīvnieku aizsardzības konvencijas pastāvīgās komitejas 1999.

49gada 22. jūnija rekomendācijas attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu

502. panta 1. punktā, dabā ūdeles ir savrupi un teritoriāli

51dzīvnieki, kas daļu savas dzīves laika pavada ūdenī medījot, daļu

52staigājot, skrienot un rāpjoties. Šīs rekomendācijas 2. panta 3.

53un 4. punktā norādīts, ka lapsas dabā ik dienu pārvietojas vismaz

54sešus kilometrus, ka tās skrien, rok un peld. Sarkano un arktisko

55lapsu sociālā uzvedība ir mainīga - tās var dzīvot gan vienatnē,

56gan baros.

57Savukārt biedrības "Dzīvnieku brīvība" pētījumos

58atspoguļots, ka kažokzvēru audzētavās ūdeles un lapsas tiek

59turētas šauros sprostos, kur tās nevar apmierināt savas

60pamatvajadzības un dabisko uzvedību. Tāpat šajos pētījumos

61uzmanība pievērsta smagi ievainotiem un slimiem dzīvniekiem, kā

62arī mokošajai ūdeļu un lapsu nonāvēšanai (sk., piemēram,

63biedrības "Dzīvnieku brīvība" 2021. gada pētījumu

64"Dzimis zvēraudzētavā" un 2018. gada pētījumu

65"Trīs nedēļas zvēraudzētavā". Pieejami:

66dzivniekubriviba.lv).

67No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka ar tikumību

68saprotams sabiedrības vairākuma priekšstats par to, kāda uzvedība

69demokrātiskā tiesiskā valstī nav akceptējama un apdraud

70harmonisku sabiedrības funkcionēšanu (sk. Satversmes tiesas

712017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 16.2.

72punktu).

73Tikumība aptver sabiedrībā valdošās sociālās, ētiskās un

74morāles normas, par kuru nepieciešamību sabiedrības harmoniskai

75funkcionēšanai ir konsenss. Dzīvnieku aizsardzības likuma

76preambulā likumdevējs formulējis nostāju, ka ikviens dzīvnieks

77pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls

78pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam

79nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt

80ciešanas vai citādi kaitēt. Izskatāmajā lietā ar apstrīdētajām

81normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek

82aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un

83turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Šāda

84rīcība atzīta par morāli un ētiski nepareizu.

85Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka sabiedrības

86tikumības aizsardzība nav aprobežojama tikai ar cilvēka cieņas

87aizsardzību indivīdu savstarpējā mijiedarbē. Eiropas Cilvēka

88tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija "nav

89vienaldzīga" pret vidi un jo īpaši pret dzīvniekiem.

90Dzīvnieku aizsardzība ir atzīta kā vispārējo interešu mērķis,

91kuru aptver cilvēktiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis -

92sabiedrības tikumības aizsardzība (sk. Eiropas Cilvēktiesību

93tiesas 2024. gada 13. februāra sprieduma (nav galīgs) lietā

94"Executief van de Moslims van België and Others v.

95Belgium", pieteikums Nr. 16760/22, 94. un 95.

96punktu).

97Turklāt morāles normas var laika gaitā mainīties un dažādās

98valstīs būt atšķirīgas. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par

99morāli pieņemamu un tādējādi arī tikumisku, pēc zināma laika var

100tāds vairs nebūt.

10119.1.2. LESD 52. pants paredz, ka LESD 49. pantā

102ietvertās tiesības veikt uzņēmējdarbību var ierobežot, citstarp

103pamatojoties uz sabiedriskās kārtības aizsardzības interesēm.

104Eiropas Savienības Tiesa atzinusi, ka atsaukties uz sabiedrisko

105kārtību var tad, ja tiek skartas sabiedrības pamatintereses.

106Turklāt īpašie apstākļi, kas varētu pamatot atsaukšanos uz

107sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dažādās valstīs un dažādos

108laikos var būt atšķirīgi (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2004.

109gada 14. oktobra sprieduma lietā C-36/02 "Omega" 30. un

11031. punktu). LESD 52. pantā minētās sabiedriskās kārtības

111aizsardzības intereses atbilst citstarp Satversmes 116. pantā

112nostiprinātajam leģitīmajam mērķim - sabiedrības tikumības

113aizsardzība.

114Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas

115institūcija jautājumā par roņu medību aizliegumu atzinusi, ka

116sabiedrības morāle var būt mērķis, kas attaisnotu šādu

117aizliegumu. Sabiedrības morāle vispār ir definējama kā pareizas

118vai nepareizas uzvedības normas, ko uztur kopiena vai tauta vai

119kas tiek uzturētas tās vārdā. Sabiedrības morāles jēdziena saturs

120var mainīties laikā un telpā atkarībā no dažādiem faktoriem,

121tostarp no dominējošajām sociālajām, kultūras, ētiskajām un

122reliģiskajām vērtībām (sk. Pasaules Tirdzniecības

123organizācijas Apelācijas institūcijas 2014. gada 22. maija

124ziņojuma lietā "EK - pasākumi, ar kuriem aizliedz

125izstrādājumu no roņiem importu un laišanu tirgū",

126DS400/AB-2014-1 un DS401/AB-2014-2, 5.199. punktu).

127Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka viena no Eiropas

128Savienības interesēm ir nodrošināt dzīvnieku veselību un

129aizsardzību (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 17.

130janvāra sprieduma apvienotajās lietās C‑37/06 un C‑58/06

131"ZVK" 23. punktu). Saskaņā ar LESD 13. pantu

132Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāvelta pienācīga

133uzmanība dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām. Dzīvnieku

134labturība nozīmē, ka ir jāizvairās no pārmērīgu un nevajadzīgu

135ciešanu nodarīšanas dzīvniekiem (sal. sk. Eiropas Savienības

136Tiesas 2018. gada 29. maija sprieduma lietā C-426/16

137"Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties

138Provincie Antwerpen u. c." 65. punktu).

139Tādējādi no minētā var secināt: tā kā dzīvnieku labturības

140nodrošināšana ir vērsta uz sabiedrības tikumības aizsardzību, tad

141vēl jo vairāk uz sabiedrības tikumības aizsardzību ir vērsts

142aizliegums audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai

143turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

144Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāatzīst, ka dzīvnieku kā

145jutīgu būtņu pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir

146demokrātiskas sabiedrības vērtība. Tātad ar apstrīdēto normu

147radītā Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojuma

148leģitīmais mērķis ir sabiedrības tikumības aizsardzība.

14919.2. Pēc Saeimas ieskata, Pieteikumu iesniedzēju

150pamattiesības ir ierobežotas arī tāpēc, lai aizsargātu citu

151cilvēku tiesības. Ierobežojums esot noteikts vairāku šādu

152aizsargājamu tiesību un interešu dēļ: novērst zvēraudzēšanas un

153dzīvnieku nogalināšanas rezultātā radīto vides piesārņojumu,

154samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata

155pārmaiņu riskus, veicināt bioloģiskās daudzveidības

156saglabāšanu.

157Valsts vides dienests skaidro, ka galvenie kažokzvēru

158audzētavu radītie vides riski ir saistīti ar kūtsmēslu un

159ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu, lai nepieļautu to

160iesūkšanos gruntī, gruntsūdeņos un tiešu noteci virszemes ūdeņos.

161Kūtsmēslu un vircas vai neattīrītu notekūdeņu nokļūšana virszemes

162ūdeņos esot ļoti bīstama, jo tās rezultātā pasliktinoties ūdens

163ekoloģiskā kvalitāte, samazinoties dzīvajiem organismiem

164nepieciešamā skābekļa daudzums, pastiprinoties ūdensobjektu

165aizaugšana (eitrofikācija), nogulumu veidošanās, potenciāli

166toksisko zilaļģu masveidīga savairošanās ("ūdens

167ziedēšana"), līdz beidzot ūdensobjekti vairs neesot

168lietojami ne lopu dzirdināšanai, ne rekreācijai.

169Savukārt pētījumā par ūdeļu fermu radīto ietekmi uz vidi

170norādīts, ka kažokādu ražošanas process ir līdz pat 28 reizēm

171kaitīgāks videi nekā jebkuru citu tekstilmateriālu ražošana, jo

172piesārņojot gan zemi, gan gaisu, gan ūdeni. Viena kilograma ūdeļu

173kažokādu ražošanas ietekme uz klimata pārmaiņām esot piecas

174reizes spēcīgāka nekā otra šajā ziņā ietekmīgākā tekstilmateriāla

175- vilnas - ražošana (sk.: Bijleveld M., Korteland M.,

176Sevenster M. The Environmental Impact of Mink Fur Production.

177Delft: CE Delft, 2011, p. 7).

178No Valsts vides dienesta sniegtā skaidrojuma izriet, ka

179kažokzvēru audzētavas rada arī tādu risku, ka Latvijas dabai

180neraksturīgas sugas dzīvnieki, proti, Amerikas ūdeles, kas tiek

181audzētas kažokādu ieguvei, var izkļūt savvaļā. Invazīvo svešzemju

182sugu radītais bioloģiskās daudzveidības apdraudējums varot

183izpausties dažādi, tostarp kā konkurence par resursiem, slimību

184pārnēsāšana, vietējo sugu izspiešana un populāciju

185samazināšanās.

186Satversmes tiesa secina, ka visas iepriekš minētās

187aizsargājamās tiesības un intereses ir savstarpēji saistītas un

188pārklājas, tāpēc nav aplūkojamas atrauti cita no citas. Kopumā

189tās ir vērstas uz citu cilvēku tiesību dzīvot labvēlīgā vidē

190aizsardzību. Arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā vides

191aizsardzība ir atzīta par vispārējo interešu mērķi, kas var

192attaisnot ekonomisko brīvību ierobežojumus (sk., piemēram,

193Eiropas Savienības Tiesas 1998. gada 20. septembra sprieduma

194lietā C-302/86 "Komisija/Dānija" 9. punktu un 2010.

195gada 11. marta sprieduma lietā C-384/08 "Attanasio

196Group" 50. punktu).

197No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka cilvēku tiesības

198dzīvot labvēlīgā vidē ir skatāmas ne tikai kā konkrētu cilvēku

199tiesības konkrētā laika posmā, bet gan plašākā kontekstā, domājot

200par ilgtspējīgu attīstību un nākamajām paaudzēm (sal. sk.

201Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.

2022008-03-03 17.1. punktu). Ilgtspējīga attīstība ietver

203sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrētu un

204līdzsvarotu attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās

205sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides

206aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu

207vajadzību apmierināšanas iespējas. Pašreizējās paaudzes un nākamo

208paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir atkarīgas arī no valstu

209gatavības īstenot ilgtspējīgu attīstību, aizsargājot Zemes

210klimata sistēmu, paredzot un novēršot vai neitralizējot klimata

211pārmaiņu cēloņus un mazinot to kaitīgo ietekmi. Vides ilgtspējība

212savukārt ir cieši saistīta ar Satversmes 115. pantu, kas noteic,

213ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē,

214sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās

215saglabāšanu un uzlabošanu (sk. Satversmes tiesas 2022. gada

21627. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.1.

217punktu).

218Tātad ar apstrīdēto normu radītā Pieteikumu iesniedzēju

219pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi tiesību dzīvot

220labvēlīgā vidē aspektā ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības

221labklājības aizsardzība.

22219.3. Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā

223pamattiesību ierobežojuma mērķis esot arī mazināt Covid-19

224infekcijas un citu zoonožu izplatību kažokzvēru audzētavās esošo

225dzīvnieku un strādājošo cilvēku vidū, kā arī novērst kažokzvēru

226audzētavu darbinieku un patērētāju veselības apdraudējumus, kas

227var izrietēt no tā, ka kažokādas tiek apstrādātas ar toksiskām

228ķimikālijām.

229Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka ūdeles ir

230jutīgas pret visiem gripas vīrusiem. Šo dzīvnieku populācijās

231iepriekš novērota cūku, putnu un sezonālās gripas vīrusu

232izplatība. Ūdeles varot vienlaikus inficēties ar dažādiem gripas

233(piemēram, sezonālās un putnu gripas) vīrusiem, esot iespējama

234vīrusa ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās un tāda gripas vīrusa

235veidošanās, pret kuru cilvēku populācijai nav imunitātes un kuram

236piemīt spēja pārvarēt sugu barjeru un pāriet no dzīvnieka uz

237cilvēku. Ūdeles esot ļoti jutīgas arī pret koronavīrusiem, un

238kopš 2020. gada ūdeļu novietnēs esot konstatēti vairāki

239SARS-CoV-2 introducēšanas gadījumi. No 2021. gada 17. februāra

240līdz 2021. gada 7. oktobrim Latvijā esot reģistrēts Covid-19

241uzliesmojums ūdeļu novietnē gan dzīvnieku, gan darbinieku vidū.

242Tikusi konstatēta sugu barjeras (ūdele-cilvēks) šķērsošana,

243proti, gan ūdeles inficējās no cilvēkiem, gan cilvēki inficējās

244no ūdelēm. Ticis prognozēts, ka vīrusa evolūcija ilgstošas

245cirkulācijas un mutācijas dēļ varētu novest pie vēl bīstamāku

246SARS-CoV-2 vīrusa variantu izveidošanās. Slimību profilakses un

247kontroles centrs norāda, ka ir svarīgi novērst putnu un sezonālās

248gripas ievazāšanu ūdeļu novietnēs, lai izvairītos no koinfekcijas

249un vīrusu ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās.

250Tātad gan Covid-19, gan citu zoonožu iespējamā izplatība

251kažokzvēru novietnēs var apdraudēt sabiedrības veselību.

252No lietas materiāliem izriet, ka kažokādas tiek apstrādātas ar

253toksiskām ķimikālijām, kas var izraisīt vēzi un ģenētiskus

254defektus. Tātad ķimikālijas un smagie metāli, kas tiek lietoti

255kažokādu ražošanas procesā, var apdraudēt gan kažokādu ražošanā

256iesaistīto darbinieku, gan patērētāju veselību.

257Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais aizliegums no

2582028. gada 1. janvāra audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei

259ir vērsts uz to, lai aizsargātu cilvēku tiesības uz veselību. Arī

260Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā veselības aizsardzība ir

261atzīta par primāru vispārējo interešu apsvērumu, ar kuru var

262attaisnot uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu (sk. Eiropas

263Savienības Tiesas 2017. gada 21. septembra sprieduma lietā C-125

264"Malta Dental Technologists Association un Reynaud" 58.

265punktu).

266Satversmes tiesa ir atzinusi, ka indivīda un sabiedrības

267veselība ir vērtība, kurai ir neapšaubāma nozīme arī sabiedrības

268labklājības nodrošināšanā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

26911. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punktu).

270Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma

271mērķis aizsargāt cilvēku tiesības uz veselību ir saistīts arī ar

272sabiedrības labklājības aizsardzības interesēm un nav aplūkojams

273atrauti no tām. Tātad par apstrīdētajās normās noteiktā

274pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem veselības

275aizsardzības aspektā ir atzīstama citu cilvēku tiesību un

276sabiedrības labklājības aizsardzība.

277Līdz ar to apstrīdētajās normās

278ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības

279tikumības, sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesību

280aizsardzība.

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

4izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt.

520.1. Apstrīdētajās normās noteiktā ierobežojuma

6rezultātā dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais vai

7galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, Latvijā tiks aizliegta un

8secīgi tiks izbeigtas nepiemērotos apstākļos turēto dzīvnieku

9ciešanas. Tādējādi likumdevējs ir rīkojies, ņemot vērā

10sabiedrības vairākuma viedokli par to, ka ar attiecīgo

11komercdarbības veidu neizbēgami saistītā cietsirdīgā izturēšanās

12pret dzīvniekiem turpmāk vairs nav akceptējama. Līdz ar to

13likumdevēja izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa -

14sabiedrības tikumības aizsardzība - sasniegšanai.

1520.2. Vērtējot to, vai apstrīdētajās normās noteiktais

16pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu - citu

17cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība -

18sasniegšanai, vērā jāņem tas, ka šie mērķi ietver vairākas

19savstarpēji saistītas intereses gan vides aizsardzības, gan

20cilvēku veselības aizsardzības aspektā.

2120.2.1. Ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda

22komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku

23tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Proti, tiks novērsts risks, ka

24kūtsmēsli un ražošanas notekūdeņi var iekļūt gruntī, gruntsūdeņos

25vai virszemes ūdeņos, tiks mazināta siltumnīcefekta gāzu emisiju

26intensitāte. Tāpat, izbeidzot Amerikas ūdeļu audzēšanu, tiks

27veicināta Latvijai raksturīgās bioloģiskās daudzveidības

28saglabāšana. Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertais

29pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu - cilvēku

30tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un sabiedrības labklājības

31aizsardzība - sasniegšanai.

3220.2.2. Satversmes tiesa jau iepriekš ir konstatējusi,

33ka SARS-CoV-2 starp kažokzvēru novietnēm var izplatīties dažādos

34veidos: tiešā saskarē ar inficētiem dzīvniekiem, netiešā kontaktā

35ar, piemēram, piesārņotiem materiāliem, barību vai arī novietņu

36darbiniekiem un apmeklētājiem, kuri pārnēsā vīrusu ar drēbēm,

37aprīkojumu vai transportlīdzekļiem. Darbinieki un citas personas,

38kas nonāk saskarsmē ar ūdelēm, ir pakļautas augstam saslimstības

39riskam (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. decembra

40sprieduma lietā Nr. 2022-28-03 15. punktu).

41Tā kā SARS-CoV-2 izplatība ir saistīta ar dzīvnieku, cilvēku,

42transportlīdzekļu un citu materiālu kustību, aizliegums audzēt un

43turēt ūdeles kažokādu ieguvei varētu mazināt iespējamo SARS-CoV-2

44vīrusa un tā paveidu izplatību dzīvnieku populācijās un to

45cilvēku vidū, kuri nonāk saskarē ar dzīvniekiem. Tas ir jo īpaši

46būtiski, ņemot vērā to, ka joprojām ir konstatējama saslimstība

47ar Covid-19, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Šādu pašu secinājumu

48var attiecināt arī uz citu zoonožu iespējamo izplatību ūdeļu

49novietnēs. Novēršot cilvēku inficēšanos, tiks samazināta arī

50varbūtība, ka ar SARS-CoV-2 vai citu zoonozes izraisošu vīrusu

51inficēsies kontaktpersonas. Tāpat, aizliedzot attiecīgo

52komercdarbības veidu, var tikt novērsti patērētāju un kažokzvēru

53audzētavu darbinieku veselības apdraudējumi, jo tiks mazināta

54varbūtība, ka personas nonāk saskarē ar kažokādu apstrādē

55lietotajām toksiskajām vielām. Tādējādi tiks aizsargāta gan to

56cilvēku veselība, kuri nonāk saskarē ar dzīvniekiem vai

57kažokādām, gan visas sabiedrības veselība.

58Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

59ierobežojums ir piemērots līdzeklis cilvēku tiesību uz veselību

60un sabiedrības labklājības aizsardzībai.

61Tātad likumdevēja izraudzītais

62līdzeklis ir piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu -

63sabiedrības tikumība, labklājība un citu cilvēku tiesību

64aizsardzība - sasniegšanai.

1Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

2ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai

4leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda

5tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat

6iedarbīgi. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet

7tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz

8tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21.

9decembra sprieduma lietā Nr. 2022-28-03 16. punktu).

1021.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka dzīvnieku

11intereses uz dzīvi tiem piemērotos apstākļos varētu aizsargāt,

12ieviešot stingrākas labturības prasības un uzraugot to

13ievērošanu. Savukārt Saeima uzskata, ka ar stingrāku labturības

14prasību ieviešanu nav sasniedzams mērķis novērst dzīvnieku

15ciešanas un atteikties no dzīvnieku nogalināšanas kažokādu

16ieguves dēļ.

17Biedrība "Dzīvnieku brīvība" norāda, ka labturības

18problēmu pamatā ir savvaļas dzīvnieku turēšana sprostos, kur viņi

19nevar īstenot savas fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības.

20No likumprojekta izstrādes materiāliem secināms, ka

21likumdevējs, nosakot apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu,

22iecerējis izbeigt sabiedrības vērtībām neatbilstošu dzīvnieku

23izmantošanas veidu. Jau pats fakts, ka dzīvnieki tiek nogalināti

24kažokādu ieguves dēļ, kā arī metodes, ar kādām dzīvnieki tiek

25nogalināti, nozīmē nevajadzīgu ciešanu sagādāšanu dzīvniekiem un

26cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Līdz ar to likumdevēja

27identificētās problēmas nav risināmas ar labturības prasību

28uzlabojumiem, jo tie nevar novērst dzīvnieku ciešanas, kas tiem

29tiek sagādātas ne tikai turot tos nepiemērotos apstākļos, bet arī

30tos nogalinot. Labturības prasību uzlabojumi būtu vērsti uz to,

31lai kažokzvēru audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei turpinātos,

32bet likumdevēja iecere bija tieši pretēja - šādu komercdarbību

33izbeigt. Līdz ar to labturības prasību pilnveidošana nevar tikt

34uzskatīta par alternatīvu līdzekli leģitīmā mērķa - sabiedrības

35tikumības aizsardzība - sasniegšanai.

36Pieteikumu iesniedzēju norādītais alternatīvais līdzeklis -

37stingrāku labturības prasību noteikšana - ir vērtējams arī pārējo

38leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

39aizsardzība - sasniegšanas aspektā.

40Labturības prasības ir balstītas vienīgi uz atziņu, ka

41dzīvnieki spēj ciest un ka ir jācenšas ar šo prasību palīdzību

42dzīvnieku ciešanas mazināt (sk., piemēram: Ādminis S.

43Dzīvnieku tiesības: pelēkā zona starp lietas un personas statusu.

44Jurista Vārds, 2023. gada 21. marts, Nr. 12, 14. lpp.).

45Ar labturības prasību pilnveidošanu nav iespējams ne novērst

46kažokzvēru audzētavu radīto vides piesārņojumu, ne mazināt

47siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu

48riskus, nedz arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu,

49tātad nav iespējams arī nodrošināt labvēlīgu vidi nākamajām

50paaudzēm. Respektīvi, ar stingrāku labturības prasību noteikšanu

51netiktu izslēgts risks, ka kažokzvēru audzēšana un turēšana var

52kaitēt videi.

53Attiecībā uz nepieciešamību aizsargāt citu cilvēku tiesības uz

54veselību Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka

55vīrusi tiek ievazāti ar inficētu darbinieku, infekciozu

56materiālu, putnu, citu dzīvnieku vai pārtikas/barības

57starpniecību. Dzīvnieku saslimstība un mirstība novietnēs varot

58nebūt acīmredzama, un tādēļ ne vienmēr laikus tiekot sākta

59agrīnai vīrusu ievazāšanas identificēšanai nepieciešamā testēšana

60un izmeklēšana, turklāt neesot pietiekamas informācijas par

61putnu, cūku un sezonālo gripas vīrusu, kā arī koronavīrusu

62asimptomātiskas izplatības apmēru ūdeļu populācijā.

63Tātad pat tad, ja tiktu noteiktas stingrākas kažokzvēru

64turēšanas labturības prasības, būtu nepieciešama dzīvnieku

65apkope, ko var nodrošināt vienīgi cilvēki. Tas nozīmē, ka

66nevarētu tikt novērsta vīrusu izplatība starp dzīvniekiem un

67cilvēkiem un potenciāla šo vīrusu nodošana kontaktpersonām.

68Stingrākas labturības prasības nenovērstu arī to, ka kažokādas

69tiek apstrādātas ar toksiskām ķimikālijām un tādējādi cilvēku

70veselība tiek pakļauta riskam.

71Ņemot vērā minēto, stingrāku kažokzvēru labturības prasību

72noteikšana nav uzskatāma par alternatīvu līdzekli apstrīdētajās

73normās ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķu - sabiedrības

74tikumība un labklājība, kā arī citu cilvēku tiesību aizsardzība -

75sasniegšanai.

7621.2. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, alternatīvs

77līdzeklis ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma leģitīmo

78mērķu sasniegšanai varētu būt cits normatīvais risinājums

79saudzējošas pārejas nodrošināšanai, proti, zaudējumu kompensēšana

80vai noteikšana, ka aizliegums stājas spēkā pēc garāka pārejas

81perioda. Saeima uzskata, ka šie risinājumi paši par sevi nevar

82būt alternatīvi līdzekļi, jo neaizstāj apstrīdētajās normās

83paredzēto aizliegumu, bet tikai pāreju uz to padara

84saudzējošāku.

85Alternatīvi līdzekļi ir tikai tādi līdzekļi, ar kuriem

86leģitīmo mērķi var sasniegt citādi un mazāk ierobežojot indivīdu

87tiesības. Kā tika norādīts jau iepriekš šajā spriedumā,

88Pieteikumu iesniedzēju tiesību ierobežojums izpaužas kā

89aizliegums tiem no 2028. gada 1. janvāra turpināt līdz šim veikto

90komercdarbību. Ne garāks pārejas periods līdz brīdim, kad stāsies

91spēkā minētais aizliegums, ne kompensāciju izmaksa par šo

92aizliegumu nav alternatīvs leģitīmo mērķu sasniegšanas

93līdzeklis.

94Saprātīgs pārejas periods vai nodarīto zaudējumu kompensācija

95ir līdzekļi, kā nodrošināt saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu

96(sal. sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma

97lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu un 2021. gada 5.

98marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 16. punktu). Šie aspekti

99ir tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izpausme un

100vērtējami, pārbaudot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu.

101Līdz ar to nav citu, saudzējošāku

102līdzekļu, ar kuriem būtu iespējams sasniegt pamattiesību

103ierobežojuma leģitīmos mērķus.

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai

3rodas tās pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par

4labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Tādējādi

5Satversmes tiesai jānoskaidro līdzsvarojamās intereses un

6jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu piešķirama prioritāte.

7Izskatāmajā lietā ir līdzsvarojamas komersantu, kuri

8nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja tās vienīgais

9vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, tiesības turpināt jau

10uzsākto komercdarbību un gūt no tās labumu, no vienas puses, un

11apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

12mērķu aptvertās sabiedrības tikumības un labklājības, kā arī citu

13cilvēku tiesību dzīvot labvēlīgā vidē un veselības aizsardzības

14intereses, no otras puses. Līdz ar to Satversmes tiesai

15jāpārbauda, vai ar apstrīdētajām normām ir panākts taisnīgs

16līdzsvars starp šīm dažādajām tiesībām un likumiskajām

17interesēm.

1822.1. Pieteikumu iesniedzēji argumentē, ka apstrīdēto

19normu rezultātā tiem būšot jāizbeidz sava komercdarbība un tikšot

20nodarīti ievērojami zaudējumi. Asociācija atbildīgās komisijas

212022. gada 9. marta un 26. aprīļa sēdēs norādīja, ka apstrīdēto

22normu rezultātā tikšot nodarīts kaitējums Latvijas ekonomikai, jo

23samazināšoties darba vietu skaits un nodokļu ieņēmumi no

24Pieteikumu iesniedzēju veiktās komercdarbības, kā arī kritīšoties

25eksporta apmēri.

26Tomēr izskatāmajā lietā ir jāņem vērā ar apstrīdētajās normās

27noteikto ierobežojumu aizsargāto tiesību un likumisko interešu

28nozīme.

29Pirmkārt, dzīvnieki mūsdienu sabiedrībā tiek uztverti ne tikai

30kā īpašuma objekti vai lauksaimniecības produkts, bet gan kā

31jutīgas būtnes. Proti, dzīvnieki vairākās valstīs vairs netiek

32uzskatīti tikai par īpašumu. Tiek atzīts, ka dzīvnieki jau paši

33par sevi ir vērtība neatkarīgi no tā, vai tie kādam ir vai nav

34noderīgi (sk.: Fasel R. N., Butler S. C. Animal Rights Law.

35Oxford: Hart, 2023, p. 12).

36Latvijā un Eiropas Savienībā dzīvnieku tiesību aizsardzība

37laika gaitā ir ieguvusi arvien lielāku nozīmi un atbalstu

38sabiedrībā. Piemēram, no SKDS 2022. gada decembra aptaujas

39izriet, ka 68 procenti Latvijas iedzīvotāju neatbalsta ūdeļu

40audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei. Eiropas Savienībā

41tiek apspriesta ideja, ka kažokzvēru audzēšana un turēšana ir

42jāaizliedz, un to apstiprina Eiropas pilsoņu iniciatīva

43"Eiropa bez kažokādām". Turklāt lielākajā daļā Eiropas

44valstu dzīvnieku audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei jau ir

45aizliegta vai būtiski ierobežota. Kā tika norādīts Saeimas 2022.

46gada 20. janvāra sēdē, kurā likumprojekts tika izskatīts pirmajā

47lasījumā, dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu ieguves

48dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs komercdarbības veids,

49kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma.

50Tādējādi apstrīdētās normas ļaus izbeigt tādu izturēšanos pret

51kažokzvēriem, kādu likumdevējs uzskata par neētisku un

52neatbilstošu sabiedrības vērtībām. Apstrīdētajās normās

53noteiktais aizliegums atspoguļo to, kā ir mainījusies sabiedrības

54attieksme pret dzīvniekiem. Sabiedrības interese par morālu un

55ētiski pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem ir būtiskāka nekā

56atsevišķu komersantu tiesības un intereses.

57Otrkārt, tiesības uz veselības aizsardzību tieši attiecas uz

58ikvienu personu un ir būtisks priekšnoteikums jebkuru citu

59personas pamattiesību īstenošanai. Izskatāmajā lietā labumu no

60pamattiesību ierobežojuma - kažokzvēru audzēšanas un turēšanas

61aizlieguma - gūs visa sabiedrība. Turklāt šis labums tiks gūts

62daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan

63cilvēkus no saslimšanas ar Covid-19 vai citām zoonozēm, gan arī

64patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko

65var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas.

66Atsevišķu komersantu likumiskās intereses nevar tikt nostādītas

67augstāk par šīm visas sabiedrības interesēm.

68Treškārt, likumdevējs, nosakot aizliegumu no 2028. gada 1.

69janvāra nodarboties ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja tās

70vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ir iecerējis

71mazināt kaitējumu videi, ko nodara šādas ražotnes, proti, novērst

72risku, ka kūtsmēsli un ražošanas notekūdeņi nonāks gruntī,

73gruntsūdeņos vai virszemes ūdeņos, mazināt siltumnīcefekta gāzu

74emisiju intensitāti, kā arī veicināt Latvijai raksturīgās

75bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Šāds visas sabiedrības

76ieguvums izskatāmajā lietā ir būtiskāks par atsevišķu komersantu

77tiesībām un likumiskajām interesēm.

7822.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajās

79normās ietvertais ierobežojums nav samērīgs, jo esot pārkāpts

80tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Saeima šādam uzskatam

81nepiekrīt.

82Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 1. panta tvērumā

83ietilpst tiesiskās paļāvības aizsardzības princips (sal. sk.

84Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija sprieduma lietā Nr.

852020-49-01 29.2. punktu). Tādēļ, vērtējot pamattiesību

86ierobežojuma samērīgumu, būtisks faktors ir arī tas, vai

87likumdevējs, grozot tiesisko regulējumu, ir ņēmis vērā tiesības,

88uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies

89paļāvība (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra

90sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 11. punktu).

91Arī no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet, ka tad,

92kad dalībvalstu veiktie pasākumi ir saistīti ar Eiropas

93Savienības tiesību īstenošanu, tām jāievēro vispārējie šo tiesību

94principi, tostarp tiesiskās paļāvības aizsardzības princips

95(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006. gada 14. septembra

96sprieduma apvienotajās lietās C-181/04 līdz C-183/04

97"Elmeka" 31. punktu). Tiesības atsaukties uz šo

98principu ir ikvienam tiesību subjektam, kuram kāda valsts iestāde

99radījusi pamatotas, uz konkrētiem solījumiem balstītas cerības.

100Tātad jāpārbauda, vai attiecīgās iestādes rīcība ir radījusi

101tiesību subjektam pamatotu paļāvību un vai šī paļāvība ir

102atzīstama par tiesisku (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2015.

103gada 9. jūlija sprieduma lietā C-183/14 "Salomie and

104Oltean" 44. un 45. punktu).

105Tiesību normu izdevējam ir tiesības šīs normas grozīt, tomēr

106tam jāpārliecinās par normu ietekmi uz pastāvošajām tiesiskajām

107attiecībām un jānodrošina, ka šī ietekme nav nesamērīga ar

108sasniedzamo mērķi. Proti, lai izvērtētu apstrīdēto normu

109atbilstību tiesiskās paļāvības aizsardzības principam,

110izskatāmajā lietā ir jānoskaidro: 1) vai Pieteikumu iesniedzējiem

111bija radusies tiesiskā paļāvība uz to, ka tie arī turpmāk varēs

112nodarboties ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja tās vienīgais

113vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve; 2) vai, izdodot

114apstrīdētās normas, ir nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp

115Pieteikumu iesniedzēju tiesisko paļāvību un sabiedrības

116interesēm, kuru labad attiecīgais regulējums tika mainīts

117(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 3. decembra

118sprieduma lietā Nr. 2021-12-03 7.2. punktu).

11922.2.1. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka tiesiskais

120regulējums kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozarē esot bijis

121pietiekami skaidrs un stabils, pastāvējis pietiekami ilgu laiku

122un tāpēc tie pamatoti esot paļāvušies uz tā nemainību. Savukārt

123Saeima uzskata, ka Pieteikumu iesniedzēji nevarēja pamatoti un

124saprātīgi paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums

125zvēraudzēšanas jomā Latvijā netiks mainīts.

126Lai noskaidrotu, vai Pieteikumu iesniedzējiem bija radusies

127tiesiskā paļāvība, Satversmes tiesai jāizvērtē, vai to paļaušanās

128uz tiesību normām bija likumīga, pamatota un saprātīga un vai

129tiesiskais regulējums pēc savas būtības bija pietiekami noteikts

130un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties (sk. Satversmes tiesas

1312021. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 13.

132punktu).

133Kā jau iepriekš šajā spriedumā tika norādīts, Pieteikumu

134iesniedzēji ar ūdeļu un lapsu audzēšanu un turēšanu kažokādu

135ieguves nolūkā nodarbojas jau vairākus gadus. Pēdējos gados

136nozīmīgākās šo nozari regulējošu normatīvo aktu izmaiņas bija

137saistītas ar nepieciešamību kontrolēt Covid-19 izplatību.

138Normatīvais regulējums, kas attiecās uz Pieteikumu iesniedzēju

139tiesībām vispār nodarboties ar iepriekš minēto komercdarbību, ir

140bijis nemainīgs un palicis spēkā ilgu laiku. Tātad Pieteikumu

141iesniedzēji varēja tam uzticēties. Pieteikumu iesniedzējiem

142varēja rasties tiesiskā paļāvība, ka tie būs tiesīgi turpināt

143savu jau ilgstoši veikto komercdarbību. Šāda paļaušanās bija gan

144likumīga, gan pamatota, gan saprātīga.

14522.2.2. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips

146neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas

147tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz

148noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies, bet gan pieļauj un

149noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma

150grozīšanu. Pretējā gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz

151mainīgajiem dzīves apstākļiem (sk. Satversmes tiesas 2020.

152gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 22.2.1.

153punktu). Secinot, ka Pieteikumu iesniedzējiem tiesiskā

154paļāvība bija radusies, Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai

155Saeima ir nodrošinājusi saprātīgu līdzsvaru starp Pieteikumu

156iesniedzēju tiesisko paļāvību un sabiedrības interesēm, kuru

157labad apstrīdētās normas tika pieņemtas (sal. sk.

158Satversmes tiesas 2021. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr.

1592021-12-03 9. punktu).

160Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp

161nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt

162sabiedrības intereses, jāņem vērā tas, vai ir paredzēta

163saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu. Šāda saudzējoša

164pāreja var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai

165pienācīgas kompensācijas paredzēšana (sal. sk. Satversmes

166tiesas 2010. gada 15. marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 18.

167punktu un 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr.

1682016-07-01 16.2. punktu).

169Pienākums paredzēt saprātīgu pārejas periodu ir nepieciešams

170galvenokārt tādēļ, ka persona, paļaujoties uz konkrētu normatīvo

171regulējumu un tajā ietvertajām tiesībām, ir uzņēmusies saistības,

172veidojusi nākotnes plānus u. tml. Pārejas periods ir

173nepieciešams, lai persona varētu pārorientēties uz kārtību, kas

174paredzēta jaunajā tiesiskajā regulējumā (sal. sk. Satversmes

175tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25.

176punktu).

17722.3. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, likumdevējam,

178lemjot par saudzīgu pāreju, bija jāparedz garāks pārejas periods.

179Kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozares slēgšanas rezultātā

180Pieteikumu iesniedzējiem nebūšot iespējama komercdarbības

181pārorientācija, bet tikai komercdarbības izbeigšana. Pieteikumu

182iesniedzēji norāda, ka to pamatlīdzekļu vērtība komercdarbības

183izbeigšanas brīdī sniegšoties no vairākiem desmitiem tūkstošu

184euro līdz vairākiem miljoniem euro. Pieteikumu

185iesniedzēji, ņemot vērā ūdeļu dzīves ciklu (trīs gadi), esot

186plānojuši gūt šāda apmēra ieņēmumus. Turklāt Pieteikumu

187iesniedzēji esot veikuši lielas investīcijas savas komercdarbības

188uzlabošanai un tās noteiktajā pārejas periodā nevarēšot atgūt.

189Piecu gadu termiņš esot pārāk īss, lai varētu novērst

190zaudējumus.

191Savukārt Saeima norāda, ka attiecībā uz ūdelēm pilns kažokādu

192ieguves cikls ir 1,5 gadi - no piedzimšanas līdz izaudzēto mazuļu

193nokaušanai to nobriešanas perioda beigās, novembra mēneša pirmajā

194dekādē. Apzinoties to, ka no 2028. gada 1. janvāra kažokzvēru

195audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei būs aizliegta, komersanti

196varot jau laikus tam sagatavoties, pakāpeniski samazinot

197dzīvnieku pavairošanu un iepirkšanu, un piecu gadu laikā realizēt

198visus kažokzvēru audzētavās turētos dzīvniekus kažokādu ieguvei.

199Pārejas periods esot pietiekams, lai komersanti varētu līdz

200aizlieguma spēkā stāšanās brīdim realizēt kažokzvēru audzētavās

201turētos dzīvniekus kažokādu ieguvei, atgūt uzņēmumā ieguldītās

202investīcijas, samazināt potenciālos zaudējumus un sagatavoties

203uzņēmējdarbības pārorientācijai vai likvidācijai.

204Likuma 3. pants paredz, ka aizliegums audzēt un turēt

205lauksaimniecības dzīvniekus, ja to audzēšanas un turēšanas

206vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, stāsies spēkā

2072028. gada 1. janvārī.

208Tiesiskā regulējuma izmaiņu rezultātā nav iespējams pilnībā

209izslēgt risku, ka personas, uz kurām attieksies konkrētās

210izmaiņas, izjutīs zināmas neērtības vai cietīs zināmus

211zaudējumus. Satversmes tiesai izskatāmajā lietā ir jāizvērtē, vai

212likumdevējs, lemjot par saudzīgu pāreju uz jauno tiesisko

213regulējumu, nav rīkojies patvaļīgi, proti, vai ir veikti

214racionāli un saprātīgi apsvērumi un pēc iespējas mazinātas

215attiecīgajiem komersantiem gaidāmās negatīvās sekas.

216Kā izriet no atbildīgās komisijas 2022. gada 11. janvāra sēdes

217materiāliem, likumprojekta sākotnējā redakcija paredzēja, ka

218aizliegums audzēt un turēt kažokzvērus stāsies spēkā 2026. gada

2191. janvārī. Tajā pašā sēdē izskanēja arī Zemkopības ministrijas

220viedoklis, ka, ņemot vērā situāciju ar Covid-19 izplatību ūdeļu

221novietnēs, aizliegums varētu stāties spēkā 2024. gada 1. janvārī,

222tad uzņēmējiem būtu pietiekams laiks pārorientēties un veikt

223pilnu ciklu, tādā veidā gūstot maksimālu labumu no

224komercdarbības.

225Atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta un 26. aprīļa sēdēs

226tika diskutēts par garāka pārejas perioda noteikšanu - līdz 2027.

227gada 31. decembrim vai 2032. gada 1. janvārim. Tika pausts

228viedoklis, ka piecus gadus garš pārejas periods ir pietiekams,

229lai citstarp valstij nebūtu jāmaksā kompensācijas tiem

230komersantiem, kuru komercdarbība ir kažokzvēru audzēšana un

231turēšana. Komisijā, ņemot vērā arī citu Eiropas Savienības

232dalībvalstu pieredzi, tika atbalstīts priekšlikums par konkrētā

233aizlieguma stāšanos spēkā 2028. gada 1. janvārī un pausti

234argumenti, ka šāda termiņa noteikšana saistīta ar dzīvnieku

235audzēšanas ciklu un komersantu iespējām pārorientēt vai izbeigt

236savu komercdarbību.

237Atbildīgās komisijas 2022. gada 11. janvāra un 9. marta sēdēs

238nozares pārstāvji pauda viedokli, ka neatbalsta nozares slēgšanu,

239un par pārejas periodu vispār neizteicās, tomēr uzsvēra, ka

240likumdevējam ir jālemj par kompensāciju izmaksu tiem

241komersantiem, kurus konkrētais aizliegums skars.

242Tātad likumdevējs ir vērtējis pārejas perioda ilgumu

243aizliegumam nodarboties ar kažokzvēru audzēšanu un turēšanu, un

244izšķīries par tā noteikšanu līdz 2028. gada 1. janvārim.

245Likumdevējs ir ņēmis vērā gan pašu kažokzvēru audzētāju iespējas

246pārorientēt vai izbeigt attiecīgo komercdarbību, gan arī ar

247kažokzvēru audzēšanas nozari saistīto nozaru iespējas

248pārorientēties un lemt par to, kur turpmāk tiks realizēta

249kažokzvēru audzētavām tirgotā produkcija. Tāpat ir ņemtas vērā

250kažokzvēru audzētāju iespējas gūt peļņu, realizējot kažokzvērus

251līdz 2028. gada 1. janvārim, kā arī atgūt veiktās investīcijas un

252samazināt potenciālos zaudējumus, tostarp ņemot vērā citu valstu

253praksi. Līdz ar to likumdevēja lēmums nav bijis patvaļīgs un tam

254par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.

25522.4. Pieteikumu iesniedzēji uzsver, ka likumdevējam,

256nosakot tādu pārejas periodu, kāds paredzēts Likuma 3. pantā,

257vajadzējis lemt par kompensāciju piešķiršanu.

258Satversmes tiesa atzīst, ka liegums Pieteikumu iesniedzējiem

259no 2028. gada 1. janvāra nodarboties ar kažokzvēru audzēšanu un

260turēšanu ir vērtējams kā tiesību uz īpašumu ierobežojums, nevis

261kā īpašuma atsavināšana. No Satversmes 105. panta neizriet, ka

262šādu ierobežojumu noteikšanas gadījumā likumdevējam būtu

263pienākums noteikt kompensāciju (sal. sk. Satversmes tiesas

2642020. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 22.2.3.

265punktu). Kompensācijas esība ir saistīta ar pārejas perioda

266ilgumu. Ja pārejas periods ir pietiekami garš, tad nav papildus

267jānosaka vēl arī kompensācija, savukārt tad, ja pārejas periods

268nav pietiekami garš, lai nodrošinātu saudzīgu pāreju uz jauno

269tiesisko regulējumu, likumdevējam būtu jālemj arī par

270kompensācijas piešķiršanu.

271Šāda nostāja pausta arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā,

272proti, kaut arī attiecīgos gadījumos varētu būt lietderīgi

273izmaksāt daļēju vai pilnīgu kompensāciju, tomēr nevar secināt, ka

274Eiropas Savienības tiesībās būtu ietverts pienākums tādu piešķirt

275(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2003. gada 10. jūlija sprieduma

276lietā C‑20/00 un C‑64/00 "Booker Aquaculture un Hydro

277Seafood" 85. punktu un 2022. gada 27. janvāra sprieduma

278lietā C-238-20 "Sātiņi-S" 36. punktu).

279Likumdevējs ir vērtējis iespēju saudzējošas pārejas

280nodrošināšanai piešķirt kompensāciju kažokzvēru audzētājiem.

281Atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta un 26. aprīļa sēdēs tika

282apspriesti attiecīgie priekšlikumi un uzklausīti dažādi viedokļi.

283Tomēr likumdevējs izšķīrās par to, ka saudzējošas pārejas

284nodrošināšanai tiks noteiktas nevis kompensācijas, bet piecus

285gadus garš pārejas periods. Tādējādi Saeima ir paredzējusi

286mehānismu tiesību ierobežojuma seku mazināšanai.

287Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atzīstams, ka sabiedrības

288ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks

289nekā Pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas. Turklāt

290likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru

291audzētāju tiesisko paļāvību, Likuma pārejas noteikumos atliekot

292jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028. gada 1. janvārim.

293Līdz ar to apstrīdētajās normās

294ietvertais Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojums ir

295samērīgs un apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un

296105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī LESD 49.

297pantam.

298Nolēmumu

299daļa

300Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

301Satversmes tiesa

302nosprieda:

303atzīt 2022. gada 22. septembra likuma

304"Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 2. un 3.

305pantu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam,

306105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Līguma par Eiropas

307Savienības darbību 49. pantam.

308Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

309Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

310Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

311Laviņš