5. pants

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un

3105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49.

4pantam.

5Likumprojekts Saeimā esot skatīts ilgāk nekā gadu. Tas esot

6apspriests kopumā piecās atbildīgās komisijas sēdēs, kurās

7piedalījušās un uzklausītas ieinteresētās personas un institūciju

8pārstāvji, kas vēlējās paust savu viedokli. Tāpat esot notikušas

9diskusijas gan par pārejas perioda ilgumu, gan par kompensāciju

10izmaksām un ārvalstu praksi attiecībā uz kažokzvēru audzēšanas un

11turēšanas aizliegumu. Esot apspriestas arī tiesiskā regulējuma

12alternatīvas, piemēram, iespēja ieviest videonovērošanu.

13Ar apstrīdētajām normām noteiktajam ierobežojumam esot

14leģitīmi mērķi - sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzība

15un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Viens no svarīgākajiem

16apstrīdēto normu mērķiem esot valsts ilgtspējīga attīstība,

17respektīvi, sabiedrības labklājības, dzīvnieku un apkārtējās

18vides aizsardzības, kā arī ekonomikas integrēta un līdzsvarota

19attīstība ilgtermiņā. Ilgtspējīga attīstība esot nesaraujami

20saistīta ar sabiedrības labklājību, kā arī līdzsvarotu un

21atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas ietverot arī cilvēku

22dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības labklājības

23nodrošināšanu. Sabiedrības labklājība neesot iedomājama bez

24ilgtspējīgas attīstības politikas un tai atbilstošiem likumdevēja

25pieņemtiem lēmumiem.

26Ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma mērķi nevarot

27aplūkot atrauti no Eiropā un visā pasaulē arvien skaidrāk

28izteiktās tendences attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu un

29turēšanu. Šobrīd Eiropas Komisijā esot iesniegta Eiropas pilsoņu

30iniciatīva "Eiropa bez kažokādām" un saņemti 1 502 319

31apstiprināti paziņojumi par atbalstu tai. Kažokzvēru audzēšana

32esot aizliegta 19 Eiropas valstīs, tostarp 14 Eiropas Savienības

33dalībvalstīs. Citās valstīs stingro labturības likumu vai

34konkrētu sugu dzīvnieku audzēšanas un turēšanas aizlieguma dēļ

35esot slēgtas visas kažokzvēru fermas.

36Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētajās normās

37ietvertais ierobežojums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu humānu

38attieksmi pret dzīvniekiem, kā arī ilgtspējīgu un demokrātisku

39valsts attīstību. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā

40esot norādīts, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu

41sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats

42par sevi ir vērtība. Cilvēkam esot morāls pienākums cienīt

43jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni

44un tos aizsargāt. Nevienam neesot atļauts bez pamatota iemesla

45nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi

46kaitēt.

47Nepastāvot citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem

48pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt tikpat

49iedarbīgi un efektīvi. Nebūtu pamatoti par alternatīviem

50pasākumiem uzskatīt jaunu labturības prasību ieviešanu vai spēkā

51esošo prasību uzlabošanu. Ar labturības prasību izmaiņām nevarot

52nedz mazināt iesprostojumā turēto savvaļas dzīvnieku ciešanas,

53nedz arī novērst to nonāvēšanu, līdz ar to nevarot tikt

54nodrošināta arī sabiedrības tikumības aizsardzība. Turklāt

55dzīvnieku ciešanas esot neizbēgams kažokzvēru audzēšanas un

56turēšanas aspekts, bez kā šis uzņēmējdarbības veids nebūtu

57rentabls. Šo atziņu apstiprinot tas, ka labturības prasību

58paaugstināšanas dēļ, piemēram, Vācijā attiecīgā uzņēmējdarbība

59jau ir izbeigta.

60Komersantiem neesot pamatotu tiesību paļauties uz to, ka

61jebkādas komercdarbības regulējums laika gaitā, mainoties

62faktiskajai situācijai, nevarētu tikt grozīts. Lai arī 2015. gadā

63Saeima pieņēma lēmumu, kas konceptuāli atšķiras no tā, ko nosaka

64apstrīdētās normas, Pieteikumu iesniedzēji, pēc Tieslietu

65ministrijas ieskata, tomēr neesot varējuši paļauties uz to, ka

66gadu gaitā situācija paliks nemainīga un likumdevējs nekad

67nepieņems citādu lēmumu. Kaut arī normatīvais regulējums tika

68grozīts tikai Covid-19 pandēmijas laikā un attiecīgo grozījumu

69mērķis bija cits, vajagot ņemt vērā kopējās tendences attiecībā

70uz kažokzvēru audzēšanu un turēšanu gan Latvijā, gan visā Eiropā.

71Tādējādi Pieteikumu iesniedzēju paļaušanās uz savas darbības

72nozares nemainīgumu neesot pamatota.

73Tieslietu ministrija apliecina, ka likumdevējs ir vērtējis,

74cik ilgs pārejas periods būtu nepieciešams, lai pēc iespējas

75mazinātu apstrīdēto normu negatīvo ietekmi uz Pieteikumu

76iesniedzējiem, un secinājis: lai varētu atzīt, ka ir nodrošināta

77tiesiskās paļāvības aizsardzības principam atbilstoša un

78saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, pietiekams ir

79piecu gadu pārejas periods.

80Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums liekot šķēršļus

81tiem citu dalībvalstu uzņēmējiem, kuri veic ar kažokzvēru

82audzēšanu un turēšanu saistītu uzņēmējdarbību Latvijā. Šis

83aizliegums varot ierobežot attiecīgo personu uzņēmējdarbības

84brīvību un varot tikt atzīts par ierobežojumu LESD 49. panta

85izpratnē.

86Tomēr uzņēmējdarbības brīvība neesot absolūta un varot tikt

87ierobežota LESD 52. pantā noteikto leģitīmo mērķu dēļ, kā arī

88tādu iemeslu dēļ, kuri gan tiešā veidā LESD nav norādīti, bet ir

89atzīti par pamatotiem Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā,

90proti, tā saucamo vispārējo interešu apsvērumu dēļ. Konkrētajā

91gadījumā ierobežojums kalpojot vairākiem leģitīmiem mērķiem, kas

92būtu pamatoti atzīstami par vispārējo interešu apsvērumiem, un

93tie esot šādi: sabiedrības tikumības aizsardzība, nodrošinot

94ētisku un cieņpilnu attieksmi pret dzīvniekiem un novēršot

95cietsirdīgu apiešanos ar kažokzvēriem, kā arī sabiedrības

96veselības, vides un dzīvnieku aizsardzība.

97Kažokzvēru audzēšanas un turēšanas jomā dalībvalstu iestādēm

98esot piešķirta plaša rīcības brīvība, lai tās noteiktu stingrākas

99prasības, kas vajadzīgas sabiedrības tikumības, veselības un

100vides aizsardzībai, un tostarp pat aizliegtu kažokzvēru audzēšanu

101un turēšanu, ciktāl šāds ierobežojums ir piemērots un samērīgs.

102Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, attiecīgais ierobežojums ir

103samērīgs.