4. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

31. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD

449. pantam.

5Likumprojekts Saeimā esot izskatīts aptuveni astoņu mēnešu

6laikā un pieņemts trijos lasījumos. Pirms katra lasījuma

7atbildīgā komisija rīkojusi sēdes, kurās piedalījušies arī

8ministriju pārstāvji, nozares pārstāvji, Latvijas Pašvaldību

9savienības pārstāvji un ar dzīvnieku aizsardzību saistīto

10nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms apstrīdēto

11normu pieņemšanas esot uzklausītas ieinteresētās institūcijas un

12personas.

13Nozari pārstāvošā biedrība "Latvijas Zvēraudzētāju

14asociācija" esot uzklausīta visās atbildīgās komisijas

15sēdēs, un jau pirmajā sēdē tai uzdots jautājums par to, cik ilgs

16pārejas periods būtu uzskatāms par samērīgu. Biedrības pārstāvis

17esot norādījis, ka nozarei nav viedokļa par pārejas perioda

18ilgumu, jo tā nepiekrīt apstrīdēto normu pieņemšanai pēc būtības,

19bet, ja attiecīgais ierobežojums tomēr tiks noteikts, nozares

20pārstāvji vēlētos, lai par to tiktu noteikta maksimāli iespējamā

21kompensācija - 24 miljoni euro. Uzklausot institūcijas un

22ieinteresētās personas, atbildīgās komisijas deputāti nolēmuši,

23ka pārejas periods tiks noteikts, ņemot vērā ūdeļu dzīvildzi,

24audzēšanas un kaušanas ciklu. Apstrīdēto normu pieņemšanas

25process kopumā liecinot, ka likumdevējs ir apzinājis Latvijā

26esošo situāciju un sabiedrības nostāju, kā arī citu valstu

27praksi. Esot vērtētas alternatīvas iespējas un risinājumi

28saudzīgas pārejas nodrošināšanai, detalizēti izdiskutēti visi

29iesniegtie priekšlikumi, nodrošināta ieinteresēto institūciju un

30personu līdzdalība un viedokļu uzklausīšana atbildīgās komisijas

31sēdēs.

32Primārais, īpaši svarīgais apstrīdētajās normās ietvertā

33pamattiesību ierobežojuma mērķis esot novērst neētisku,

34cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām neatbilstošu

35izturēšanos pret kažokzvēriem, kā arī novērst ciešanas un nāvi,

36kam tie tiek pakļauti vienīgi kažokādu ieguves dēļ. Šis mērķis

37atbilstot Satversmes 116. pantā nostiprinātajam mērķim -

38sabiedrības tikumības aizsardzība. Ar tikumību esot saprotams

39sabiedrības vairākuma priekšstats par to, kāda uzvedība

40demokrātiskā tiesiskā valstī ir akceptējama un sekmē harmonisku

41sabiedrības funkcionēšanu. Tikumība aptverot sabiedrībā valdošās

42sociālās un ētiskās normas un priekšstatus par to, kas ir laba un

43pareiza uzvedība un rīcība. Tikumība aptverot arī tādas laika

44gaitā nemainīgas, universālas kategorijas kā labsirdība un

45iecietība.

46Laika gaitā esot mainījusies sabiedrības izpratne par

47dzīvnieku aizsardzības nozīmi, par cieņpilnu un ētisku attieksmi

48pret dzīvniekiem, kā arī par dzīvnieku kā subjektu morālo un

49juridisko statusu. Mūsdienās dzīvnieki esot atzīti par

50justspējīgām būtnēm. Tāpēc uz dzīvniekiem vajagot raudzīties

51nevis tikai kā uz īpašuma tiesību objektiem, bet arī kā uz

52subjektiem ar morālu statusu. Spēja just nozīmējot arī spēju

53ciest. Būtiska esot cilvēkam raksturīgā līdzjūtība un empātija

54pret dzīvām būtnēm, tostarp dzīvniekiem.

55Atzīstot dzīvnieku spēju just un ciest, esot secināms, ka

56savvaļas dzīvnieku turēšana sprostos un nogalināšana vienīgi

57kažokādu ieguves dēļ ir cietsirdīga izturēšanās. Dzīve sprostā

58neatbilstot savvaļas dzīvnieka dabiskajam dzīvesveidam un

59uzvedībai. Šāda dzīve radot lielu stresu, kura dēļ attīstoties

60dažādas veselības un uzvedības anomālijas. Par cietsirdīgu esot

61uzskatāms gan pats nogalināšanas fakts, gan nogalināšanas

62apstākļi - ūdeļu nosmacēšana gāzes kamerās, lapsu un jenotsuņu

63nosišana ar elektrošoku.

64Sabiedrības viedoklis par dzīvnieku labturību un nogalināšanu

65kažokādu ieguves dēļ gan esot noskaidrots vairākos

66socioloģiskajos pētījumos, gan arī pausts Saeimai adresētajā

67tiešsaistes petīcijā un piketos. Latvijas sabiedrības viedoklis

68atbilstot vispārējai Eiropā dominējošajai tendencei. Vairākās

69valstīs esot aizliegts audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu

70ieguvei, daļā valstu esot noteikts aizliegums attiecībā uz

71konkrētām dzīvnieku sugām vai arī kažokzvēru labturības prasības

72esot tik striktas un sarežģīti izpildāmas, ka pielīdzināmas

73aizliegumam, un tādēļ uzņēmējdarbība šajā nozarē faktiski vairs

74netiekot turpināta. Vairākās valstīs attiecīgi likumprojekti esot

75sagatavošanas stadijā vai vēl tiekot izskatīti parlamentā.

76Turklāt esot savākts rekordliels parakstu skaits Eiropas

77Savienības pilsoņu iniciatīvas "Eiropa bez kažokādām"

78atbalstīšanai. Šo jautājumu vērtēšot Eiropas Komisija.

79Ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem un no tās

80izrietošais aizliegums tos audzēt, turēt un nogalināt

81cietsirdīgos apstākļos vienīgi luksusa preces - kažokādu -

82ieguves dēļ 21. gadsimtā kļūstot par Eiropas un arī Latvijas

83sabiedrības vairākuma atzītu vērtību un ētikas priekšrakstu.

84Mūsdienu sabiedrībā neesot akceptējama cietsirdīga izturēšanās

85pret dzīvniekiem un to nogalināšana triviālu iemeslu dēļ. Šādas

86prakses turpināšana apdraudētu sabiedrības vairākuma vērtību -

87ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem.

88Vairāki apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

89ierobežojuma aspekti esot saistīti ar šā ierobežojuma leģitīmo

90mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība. Proti, ar šo

91ierobežojumu tiekot aizsargātas citu cilvēku tiesības uz

92labvēlīgu vidi, novēršot zvēraudzēšanas un dzīvnieku

93nogalināšanas rezultātā radīto vides piesārņojumu, veicinot

94bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, kā arī samazinot

95siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu

96risku. Vides piesārņojumu it sevišķi izjūtot kažokzvēru audzētavu

97apkaimju iedzīvotāji. Tāpat esot jāņem vērā, ka Amerikas ūdeles -

98un Latvijā galvenokārt tieši tās tiekot audzētas kažokādu ieguvei

99- ir invazīva suga. To audzēšana un turēšana varot novest pie

100citu dzīvnieku sugu izsīkšanas vai izmiršanas.

101Tāpat ar apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu tiekot

102aizsargātas citu cilvēku tiesības uz veselību, mazinot Slimību

103profilakses un kontroles centra konstatēto Covid-19 infekcijas

104izplatību kažokzvēru audzētavās esošo dzīvnieku un strādājošo

105cilvēku vidū, kā arī citu zoonožu (infekcijas slimības, ar kurām

106slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki) izplatību. Esot konstatēts, ka

107kažokzvēru audzētavās turēto dzīvnieku populācijā cirkulē

108SARS-CoV-2 vīruss un notiek tā transmisija no cilvēkiem uz

109dzīvniekiem un otrādi. Tādējādi varot attīstīties jauni vīrusa

110paveidi, pret kuriem vakcīnas nav pietiekami efektīvas, un

111sākties jauni infekcijas uzliesmojumi cilvēku vidū. Tiekot

112novērsti arī patērētāju un kažokzvēru audzētavu darbinieku

113veselības apdraudējumi, kas saistīti ar toksisku ķimikāliju

114izmantošanu kažokādu apstrādes procesā.

115Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

116noteikts arī tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības labklājību. Proti,

117apstrīdētās normas veicinot tādas sabiedrības veidošanos, kuras

118locekļi cieņpilni izturas pret dzīvniekiem. Turpinot cietsirdīgu

119izturēšanos pret dzīvniekiem un to nogalināšanu triviālu iemeslu

120dēļ, tiktu apdraudētas sabiedrībai nozīmīgas vērtības un līdz ar

121to sabiedrībai tiktu liegts funkcionēt harmoniski. Saeima uzsver

122arī sabiedrības labklājības un ilgtspējīgas attīstības principu

123tiešo saistību. Sabiedrības ilgtspējība nozīmējot labklājības,

124vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību.

125Sabiedrības labklājības aizsardzība aptverot arī rūpes par

126apkārtējo vidi un dabu, tātad arī par dzīvniekiem un to dzīves

127apstākļiem.

128Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums neesot absolūts, jo

129attiecoties uz visām personām neatkarīgi no to individuālajām

130pazīmēm. Apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikumu iesniedzēju

131tiesības veikt komercdarbību tikai konkrētā, šaurā nozarē. Tās

132paredzot arī individuālu apstākļu vērtēšanu, lai nošķirtu dažādus

133ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu saistītas komercdarbības

134veidus atkarībā no tās mērķa, un attiecoties tikai uz tādu

135dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, kuras vienīgais vai galvenais

136mērķis ir kažokādu ieguve.

137Pretēji Pieteikumu iesniedzēju norādītajam atbildīgās

138komisijas sēdēs esot vērtēts tas, vai cietsirdīgu izturēšanos

139pret dzīvniekiem ir iespējams novērst, pastiprinot dzīvnieku

140labturības prasības. Tomēr esot secināts, ka ar šo līdzekli nav

141iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus, it

142īpaši mērķi principiāli atteikties no dzīvnieku nogalināšanas un

143novērst cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Videonovērošanas

144ieviešana arī nebūtu efektīvs līdzeklis, jo kažokzvēru audzētavās

145turēto dzīvnieku skaits esot pārāk liels.

146Pat tad, ja noteiktās kažokzvēru labturības prasības tiktu

147ievērotas, sprosti, kuros savvaļas dzīvnieki tiek turēti,

148neatbilstot to dabiskās dzīves apstākļiem. Labturība kažokzvēru

149audzētavās vispār neesot iespējama. Turklāt labturības prasības

150pašas par sevi nenozīmējot ētisku un cieņpilnu attieksmi pret

151dzīvniekiem. Dzīvnieku nogalināšanu un ciešanas varot novērst

152vienīgi ar apstrīdētajās normās ietverto aizliegumu turpināt

153dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei.

154Par alternatīvu līdzekli nevarot tikt uzskatīta aizlieguma

155neesība.

156Attiecībā uz Covid-19 izplatības riska novēršanu iespējama

157alternatīva varētu būt bijusi visu dzīvnieku izkaušana.

158Apstrīdētajās normās esot paredzēts saudzīgāks regulējums un

159saprātīgs pārejas periods. Tas fakts, ka Pieteikumu iesniedzēji

160ir saņēmuši atļauju piesārņojošu darbību veikšanai, jau pats par

161sevi nozīmējot to, ka tiek radīts vides piesārņojums. Ar

162apstrīdētajām normām tiekot nodrošinātas personu tiesības dzīvot

163labvēlīgā vidē, kā arī veicināta klimata pārmaiņu riska

164mazināšana un labvēlīgas vides saglabāšana nākamajām paaudzēm.

165Apstrīdētās normas veicinot arī valsts ilgtspējīgu attīstību, jo

166ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītie jautājumi

167esot būtisks ilgtspējības aspekts.

168Saeima norāda, ka iepretim ētiska un morāla rakstura

169apsvērumiem attiecībā uz dzīvniekiem neesot konstatējams nekāds

170īpašs labums, ko sabiedrībai un valstij dotu kažokādu ieguve un

171ražošana. Šīs nozares ietekme uz tautsaimniecību neesot liela,

172tai neesot augstas pievienotās vērtības, un tā neveicinot valsts

173kopējās tautsaimniecības attīstību. Pasaulē pieprasījums pēc

174kažokādām mazinoties. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

175esot norādījusi, ka vairs nekreditēšot ar zvēraudzēšanu saistītus

176projektus, un līdzīgu nostāju paudušas arī citas bankas,

177piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā. Turklāt mūsdienās esot

178pieejams ļoti plašs siltu apģērbu ražošanai izmantojamu

179alternatīvu materiālu klāsts. Bez tam valstīm esot pienākums

180preventīvi novērst dzīvnieku slimības un nekavējoties ieviest

181Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamos pasākumus.

182Ar apstrīdētajām normām tiekot kontrolēta īpašuma izmantošana,

183liedzot to turpmāk izmantot komercdarbības veikšanai konkrētā

184nozarē. Pretēji pieteikumos apgalvotajam apstrīdētās normas

185neparedzot īpašuma piespiedu atsavināšanu, kā arī neliedzot

186Pieteikumu iesniedzējiem valdīt un lietot tiem piederošo

187īpašumu.

188Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips neizslēdzot to, ka

189indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā.

190Likumprojekts, kas paredzēja aizliegumu audzēt un turēt

191dzīvniekus kažokādu ieguvei, Saeimai esot iesniegts vairāk nekā

192pēc sešiem gadiem kopš 2015. gada, kad analoga kolektīvā

193iniciatīva par šāda aizlieguma ieviešanu tika izskatīta un

194noraidīta. Vajagot ņemt vērā to, ka 2020. gadā situācija būtiski

195mainījās saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Attiecīgajā

196laika posmā esot pieaugusi arī sabiedrības neapmierinātība ar

197cietsirdīgu izturēšanos pret kažokzvēriem to audzētavās. Tādējādi

198Pieteikumu iesniedzējiem jau vajadzējis būt zināmam priekšstatam

199par to pārstāvētajā nozarē iespējamiem sarežģījumiem. Priekšstats

200par turpmāko notikumu attīstību varējis izrietēt arī no citās

201Eiropas valstīs noteiktā kažokādu ražošanas aizlieguma. Tādējādi

202Pieteikumu iesniedzēji neesot varējuši pamatoti un saprātīgi

203paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz

204zvēraudzēšanu Latvijā netiks mainīts.

205Saprātīgs pārejas periods un pienācīga kompensācija esot divi

206alternatīvi mehānismi, kas varot nodrošināt saudzējošu pāreju uz

207jauno tiesisko regulējumu. Likumdevējs savas rīcības brīvības

208ietvaros esot izraudzījies un noteicis saprātīgu pārejas periodu,

209lai Pieteikumu iesniedzēji varētu realizēt dzīvniekus kažokādu

210ieguvei, atpelnīt savas investīcijas, samazināt potenciālos

211zaudējumus un sagatavoties uzņēmējdarbības pārorientācijai vai

212likvidācijai. Likumdevējs esot apzināti izšķīries par optimālo

213risinājumu un izraudzījies tikai pārejas periodu. Analizējot citu

214valstu praksi, esot ņemts vērā tas, ka dažādās valstīs kažokādu

215ražošanas industrijas mērogs un ieguldījums tautsaimniecībā ir

216ļoti atšķirīgs, kā arī tas, ka kompensācijas izmaksātas tikai

217tur, kur vispār nav noteikts pārejas periods vai arī tas ir

218ārkārtīgi īss. Citās Eiropas valstīs, kur tāpat kā Latvijā

219nolemts nemaksāt kompensācijas, bet paredzēt pārejas periodu, tas

220esot noteikts piecu līdz 10 gadu robežās. Esot vērtēti arī citu

221nozaru likumos noteiktie pārejas periodi, piemēram, sakarā ar

222Rīgā esošo azartspēļu vietu likvidēšanu.

223Pēc Saeimas ieskata, piecus gadus ilgā pārejas periodā

224komersanti varot pilnībā realizēt visus tiem piederošos

225kažokzvērus. Pieteikumu iesniedzēju viedoklis par nepieciešamību

226kompensēt katra dzīvnieka vērtību neesot pamatots, jo līdz 2027.

227gada 31. decembrim iegūto kažokādu apstrāde, eksports un

228tirdzniecība, tātad arī iespēja gūt peļņu Latvijā nav liegta.

229Piecu gadu laikā esot iespējams pārorientēt uzņēmējdarbību.

230Turklāt dzīvnieku audzēšana un turēšana neesot aizliegta tad, ja

231kažokādu ieguve ir tikai pakārtots, nevis vienīgais vai galvenais

232saimnieciskās darbības mērķis. Pieci gadi esot pietiekams termiņš

233arī tam, lai visi kažokzvēru audzētavu darbinieki varētu atrast

234jaunu darbavietu.

235Saeima norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pasākumi, kas

236vērsti uz to, lai ierobežotu vai padarītu mazāk pievilcīgu ar

237LESD noteikto pamatbrīvību īstenošanu, var būt pieļaujami, ja tie

238atbilst samērīguma prasībām un ir piemērojami nediskriminējošā

239veidā. Viens no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma

240leģitīmajiem mērķiem esot citu cilvēku veselības aizsardzība. Šis

241mērķis ietilpstot LESD 52. pantā minēto mērķu lokā. Ierobežojums

242kalpojot arī citu sabiedrības interešu - dzīvnieku, apkārtējās

243vides un patērētāju - aizsardzībai.

244LESD 8.-13. pantā ietverto pamatmērķu vidū esot arī vides

245aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, dzīvnieku labturība

246jeb labklājība un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa

247paaugstināšana. Visi šie mērķi atspoguļojot nozīmīgas Eiropas

248Savienības vērtības. Dzīvnieku, vides un patērētāju tiesību

249aizsardzība kalpojot LESD 52. pantā tieši neierakstītu, taču

250Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atzītu leģitīmu mērķu

251sasniegšanai.

252Likumprojekts esot nosūtīts Eiropas Komisijai, jo paredzējis

253aizliegt noteikta produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai

254izmantošanu. Nekādi iebildumi, atzinumi vai komentāri par

255likumprojektu neesot saņemti. Šis apstāklis apliecinot apstrīdēto

256normu saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un atbilstību

257Eiropas Savienības tiesībām.