18. pants

1Pieteikumu iesniedzēji atzīst, ka apstrīdētajā

2normā noteiktajam Satversmes 112. panta pirmajā teikumā un 114.

3pantā ietverto pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

4valsts valodas lietojuma veicināšana un sabiedrības integrācija.

5Arī Saeima norāda, ka apstrīdētā norma un ar to sistēmiski

6saistītais tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai sniegtu pie

7mazākumtautībām piederošām personām tādu izglītību, kas ļautu šīm

8personām pilnvērtīgi lietot valsts valodu, ieaudzinātu šajās

9personās cieņu pret valsts nacionālo kultūru un vērtībām, kā arī

10veidotu un stiprinātu šajās personās sajūtu, ka viņas ir

11piederīgas Latvijai (sk. lietas materiālu 6. sēj. 28.

12lp.).

13Latviešu valoda ir neatņemama Latvijas valsts konstitucionālās

14identitātes sastāvdaļa. Satversmes ievads atklāj vērtības, kas ir

15iekļaujošas demokrātiskas sabiedrības veidošanas pamats. Latviešu

16valoda ir viena no šīm vērtībām (sk. Satversmes tiesas 2019.

17gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 24.2. punktu).

18Lai indivīds vēlētos un varētu piedalīties sabiedrības dzīvē,

19viņam ir nepieciešamas atbilstošas valsts valodas zināšanas. Šajā

20ziņā jāņem vērā latviešu valodas konstitucionālais statuss un

21tas, ka valsts valodas lietošana izglītības sistēmā ir pamats

22personas turpmākajām iespējām pilnvērtīgi lietot valsts valodu un

23tādējādi iekļauties sabiedrībā, kā arī gūt labumu no savas

24izglītības.

25Proti, prasme brīvi lietot valsts valodu ir nepieciešama

26ikvienam Latvijas sabiedrības loceklim, lai tas varētu efektīvi

27līdzdarboties valsts demokrātiskajos procesos. Turklāt šī prasme

28ļauj personai gūt maksimālu labumu no valstī pastāvošās

29izglītības sistēmas, spējot turpināt savu izglītību valsts

30valodā, kā arī veiksmīgi iesaistoties darba tirgū pēc izglītības

31iegūšanas (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija

32sprieduma lietā Nr. 2004‑18‑0106 secinājumu daļas 18.

33punktu). Tāpat jāņem vērā, ka valsts valodas zināšanas un

34pietiekama tās lietošanas prasme izglītojamam ir nepieciešama,

35lai viņš varētu turpināt izglītības ieguvi augstākās izglītības

36pakāpē arī valsts izveidotajās augstākās izglītības iestādēs.

37Minētie apsvērumi ir vienlīdz attiecināmi gan uz izglītojamiem,

38kuri izvēlējušies iegūt vispārējo izglītību valsts un pašvaldību

39skolās, gan uz privāto vispārējās izglītības iestāžu

40izglītojamiem.

41Valsts valodas zināšanas ir nepieciešams priekšnoteikums arī

42ikvienas personas līdzdalībai demokrātiskas valsts dzīvē. Proti,

43spēja brīvi lietot valsts valodu ir pamats personas

44sabiedriskajai aktivitātei un izvēles iespējām attiecībā uz

45pieejamo informācijas telpu. Indivīdam, kas prot valsts valodu,

46ir iespēja salīdzināt un kritiski izvērtēt iegūto informāciju un

47kvalitatīvi piedalīties publiskajā diskursā, kas ir neatņemama

48demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa (sk. Satversmes tiesas

492019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 24.3.

50punktu). Turklāt valsts valoda līdz ar citām savām sociālajām

51funkcijām veic arī specifiskus valstiski svarīgus uzdevumus, tas

52ir, nodrošina valsts funkcionēšanu un komunikāciju starp personu

53un valsti (sk. turpat 24.2. punktu).

54No valsts valodas konstitucionālā statusa izriet valsts

55valodas funkcija būt par sabiedrības kopējo saziņas un

56demokrātiskās līdzdalības valodu. Latviešu valoda pilda vienīgās

57valsts valodas funkcijas, proti, ir visu Latvijas iedzīvotāju -

58gan pie valstsnācijas piederošo personu, gan pie mazākumtautībām

59piederošo personu - savstarpējās saziņas valoda un demokrātisko

60sabiedrību vienojoša valoda. Pie mazākumtautībām piederošo

61personu valsts valodas prasme aizsargā arī pie valstsnācijas

62piederošo personu tiesības brīvi lietot valsts valodu jebkurā

63dzīves jomā visā valsts teritorijā (sk. Satversmes tiesas

642005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

65daļas 16. punktu).

66Līdz ar to ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir

67jāprot šīs valsts valoda, turklāt tādā līmenī, lai varētu

68pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās valsts dzīvē. Sabiedrības

69locekļi, kas izprot un ciena vērtības, uz kurām balstīta

70Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas

71priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

72sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 24.2. punktu). Tādējādi, tieši

73liedzot pie mazākumtautībām piederošām personām, kas vēlas apgūt

74valsts valodu pietiekamā līmenī, izmantot to mācību satura

75apguvē, tiktu aizskartas ne tikai šo personu tiesības uz

76izglītību, tostarp valsts apmaksātu augstāko izglītību, bet arī

77to iespējas pilnvērtīgi piedalīties demokrātiskās valsts dzīvē

78(sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma

79lietā Nr. 2004‑18‑0106 secinājumu daļas 16. punktu). Tātad

80regulējums, kas paredz valsts valodas stiprināšanu, aizsargā arī

81valsts demokrātisko iekārtu.

82Apstrīdētā norma paredz obligātu valsts valodas lietošanu

83mācību procesā. Valsts valodas lietošana mācību procesā papildus

84tās apgūšanai attiecīgā mācību priekšmeta ietvaros nodrošina

85dziļāku tās apguvi. Proti, ikdienā apgūstot citus mācību

86priekšmetus un izmantojot valsts valodu kā mācību valodu,

87izglītojamais gūst praktisku valsts valodas lietošanas pieredzi,

88kā arī apgūst attiecīgo terminoloģiju valsts valodā. Tādējādi

89apstrīdētā norma sekmē pie mazākumtautībām piederošo personu

90iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, proti, ir vērsta uz valsts

91valodas lietojuma stiprināšanu, nodrošinot to, ka ikviens

92izglītojamais valsts valodu ne vien apgūst kā mācību priekšmetu,

93bet arī lieto to ikdienā un ir spējīgs piedalīties demokrātiskas

94valsts dzīvē.

95Līdz ar to apstrīdētajā normā

96noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

97demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība.