Par 1999.gada 7.jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr.321 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu VAS "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitālā atbilstību likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam

1Ar Ministru kabineta 1998.gada

224.marta noteikumiem Nr.106 "Grozījumi Ministru kabineta

31997.gada 12.augusta noteikumos Nr.301 "Finansu ministrijas

4nolikums"" (mainījuši statusu ar Ministru kabineta 2000.gada

513.jūnija noteikumiem Nr.194) aģentūra tika iekļauta Finansu

6ministrijas pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

7sarakstā.

89. 1998.gada 18.septembrī ēkas

9Rīgā, Kaļķu ielā 24, tehniskās inventarizācijas lietā tika

10ierakstīta ēkas statusa (lietošanas mērķa jeb galvenā lietošanas

11veida) maiņa: no dzīvojamās mājas tā tika pārklasificēta par

12administratīvo ēku.

1310. 1998.gada 31.martā aģentūra

14(pilnvarotājs) noslēdza pilnvarojuma līgumu Nr.4 ar sabiedrību ar

15ierobežotu atbildību "Namsaimnieks" (pilnvarnieks) par dzīvokļu

16ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 24, atbrīvošanu un iedzīvotāju izmitināšanu

17citos dzīvokļos par pilnvarotāja līdzekļiem.

1811. 1999.gada 7.jūlijā Ministru

19kabinets izdeva rīkojumu Nr.321 "Par valsts akciju sabiedrības

20"Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu",

21kurā noteica ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu aģentūras

22pamatkapitālā. Ēkas tehniskās inventarizācijas lietas materiāli

23apstiprina, ka ēkā tobrīd bija četri dzīvokļi.

1Ar 2000.gada 19.februāra

2tiesneša lēmumu aģentūrai zemesgrāmatā tika nostiprinātas īpašuma

3tiesības uz ēku Rīgā, Kaļķu ielā 24.

1Pieteikuma iesniedzējs

2- 24 Saeimas deputāti - (turpmāk - iesniedzējs) apstrīd Ministru

3kabineta 1999.gada 7.jūlija rīkojuma Nr.321 "Par valsts akciju

4sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla

5grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu

6aģentūras pamatkapitālā (turpmāk - apstrīdētais akts) atbilstību

7Privatizācijas likuma 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai

8daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam.

9Pieteikumā iesniedzējs norāda, ka

10līdz 1998.gada 18.septembrim ēkai Rīgā, Kaļķu ielā 24, noteiktais

11statuss bija valsts dzīvojamā māja un saskaņā ar Privatizācijas

12likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts dzīvojamās mājas, kuras

13līdz 1995.gada 25.jūlijam nodotas ekspluatācijā, bija jānodod

14privatizācijai. Iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Privatizācijas

15likuma 74.panta ceturto daļu Ministru kabinets lēmumu par kādas

16dzīvojamās mājas neprivatizēšanu varēja pieņemt tikai pēc

17Privatizācijas likuma spēkā stāšanās, tas ir, pēc 1995.gada

1825.jūlija. Tā kā šāds lēmums netika pieņemts, šī ēka bija

19privatizējama. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 58.panta pirmo

20daļu valsts dzīvojamo māju privatizācija bija jāveic Centrālajai

21privatizācijas komisijai, kura to neveica attiecībā uz ēku Rīgā,

22Kaļķu ielā 24. Iesniedzējs uzskata, ka šī ēka līdz 1998.gada

2318.septembrim, tas ir, līdz laikam, kad aģentūra pieņēma lēmumu

24par ēkas statusa maiņu, kaut arī ēka tobrīd bija valsts īpašums

25un bija nododama privatizācijai, tika saglabāta valsts īpašumā

26bez jebkāda juridiska pamata.

27Iesniedzējs uzskata, ka nav ņemta

28vērā Būvniecības likuma 17.panta norma, kura noteic, ka būvi

29drīkst izmantot tikai atbilstoši tās projektētajām funkcijām. No

30Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras

31pārvaldes 2002.gada 11.marta izziņas Nr.1205-12/2 izriet, ka ēkai

32ir saglabājies jaukts izmantojums: tajā atrodas veikali, biroji

33un dzīvokļi. Arī no ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, tehniskās

34inventarizācijas lietas izriet, ka tajā ir četri dzīvokļi,

35turklāt šo telpu izmantošanas veids saskaņā ar ēkas tehniskās

36inventarizācijas lietu ir "triju un vairāku dzīvokļu mājas

37dzīvojamo telpu grupa" (kods Nr.1122). Tādējādi tā uzskatāma par

38daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

39Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar

40Privatizācijas likumu kopš 1995.gada 25.jūlija aizliegts

41atsavināt valsts dzīvojamās mājas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek

42izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Tomēr ēka tika

43atsavināta, ar apstrīdēto aktu veicot tās ieguldīšanu aģentūras

44pamatkapitālā. Iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Privatizācijas

45likumu ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, izslēdzama no aģentūras

46pamatkapitāla un nododama Centrālajai privatizācijas komisijai

47privatizācijai.

48Iesniedzējs norāda, ka

49Privatizācijas likuma mērķis ir maksimāla dzīvojamo māju

50privatizācija un personu tiesības uz privatizāciju ir svarīgākas

51par valsts interesēm saglabāt savā īpašumā atsevišķus tās īpašuma

52objektus vai to daļas. Iesniedzējs uzskata, ka aģentūra lēmumu

53par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņu ir pieņēmusi tikai ar

54mērķi apiet likuma prasības un iekļaut šo ēku aģentūras

55pamatkapitālā. Savukārt Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto

56aktu, nav ņēmis vērā ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņas

57patieso nolūku un norisi un tādējādi pārkāpis Privatizācijas

58likuma prasības.

1Ministru kabinets

2atbildes rakstā norāda, ka apstrīdēto aktu Ministru kabinets

3izdeva saskaņā ar aģentūras statūtu 24. un 25.punktu. Turklāt ēka

4Rīgā, Kaļķu ielā 24, saskaņā ar ēkas tehniskās inventarizācijas

5lietas arhīva materiāliem apstrīdētā akta izdošanas brīdī bija

6nedzīvojamā ēka, tas ir, tai bija noteikts administratīvās ēkas

7statuss. Ministru kabinets uzskata, ka šajā gadījumā bija

8piemērojama Privatizācijas likuma 74.panta septītā daļa, kas bija

9spēkā apstrīdētā akta izdošanas brīdī (1997.gada 11.jūnija likuma

10"Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

11privatizāciju"" redakcijā). Tā noteic: "Neapdzīvojamās ēkās

12(skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi tiek

13privatizēti saskaņā ar citiem likumiem." Tādējādi ēkas Rīgā,

14Kaļķu ielā 24, dzīvokļi nav privatizējami saskaņā ar

15Privatizācijas likumu. Tā kā šai ēkai bija nedzīvojamas mājas

16statuss, arī Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 3.punkts

17nebija piemērojams un ēka nebija jānodod Centrālajai

18privatizācijas komisijai privatizācijai.

19Ministru kabinets uzskata, ka

20Privatizācijas likuma 74.panta ceturtā daļa attiecas tikai uz

21dzīvojamām, nevis nedzīvojamām ēkām un attiecībā uz ēku Rīgā,

22Kaļķu ielā 24, nav piemērojama. Rīkojums Nr.113 tika pieņemts

23saskaņā ar lēmuma Nr.171 nosacījumu, ka atsevišķos gadījumos, ja

24konkrētais īpašums nepieciešams valsts interešu nodrošināšanai,

25tas saglabājams valsts īpašumā.

26Atbildes rakstā Ministru kabinets

27norāda, ka laika posmā no 1995.gada 25.jūlija līdz 1998.gada

2818.septembrim nebija ne likumīga pamata, ne pienākuma nodot ēku

29Rīgā, Kaļķu ielā 24, privatizācijai, jo tā ir nedzīvojamā ēka.

30Laika gaitā ar grozījumiem Privatizācijas likumā vairākkārt

31mainīti termiņi valsts dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā,

32tādējādi likumdevējs noteica ilgāku laika posmu visu valsts

33dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā, nevis noteica, ka tās

34nododamas privatizācijā nekavējoties pēc Privatizācijas likuma

35spēkā stāšanās.

36Atbildes rakstā norādīts, ka

37aģentūras lēmums par ēkas statusa maiņu tika pieņemts, ievērojot

38vēl joprojām spēkā esošo 1961.gada 11.jūlijā ar LPSR Ministru

39padomes Komunālās saimniecības valsts komitejas priekšsēdētāja

40pavēli Nr.185 apstiprināto instrukciju "LPSR pilsētu un

41strādnieku ciematu zemju, ēku, celtņu un labierīcības objektu

42tehniskās inventarizācijas instrukcija" (turpmāk - 1961.gada

43tehniskās inventarizācijas instrukcija). Tā noteica, ka,

44klasificējot celtņu tipu, jāņem vērā celtnes telpu platības

45uzdevums. Ja ēkā pārsvarā ir tirdzniecības telpu platība, tā

46pieskaitāma tirdzniecības ēku tipam. Ar 1998.gada 13.maija LR

47Centrālās statistikas pārvaldes priekšsēdētāja rīkojumu Nr.20

48apstiprinātā "Būvju klasifikācija CC" lietošanai Latvijā (turpmāk

49- 1998.gada būvju klasifikācija) dod līdzīgu skaidrojumu: ja

50dzīvošanai tiek izmantots mazāk par pusi ēkas kopējās

51izmantojamās platības, tā tiek klasificēta kā nedzīvojamā ēka

52saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas mērķi, turklāt tiek

53definēts, ka nedzīvojamās ēkas ir būves, kuras pamatā netiek

54izmantotas vai nav paredzētas dzīvošanai. Saskaņā ar šīm

55definīcijām ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, uzskatāma par nedzīvojamo

56ēku. Ministru kabinets uzskata, ka jau šīs ēkas projektā

57paredzēta tās jaukta izmantošana un tikai divi tās stāvi

58paredzēti dzīvošanai, līdz ar to ēkas statusa maiņa ir likumīga

59un atbilstoša Būvniecības likuma 17.panta noteikumiem. Tāpat ēkas

60Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņa atbilst arī Ministru kabineta

611998.gada 20.oktobra noteikumu Nr.409 "Noteikumi par Latvijas

62būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie

63nami"" (turpmāk - noteikumi Nr.409) 3.punktam, kas ēku par

64daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu atzīst tad, ja visu

65dzīvokļu kopējā platība ir vismaz 50% no ēkas virszemes stāvu

66kopējās lietderīgās platības. Ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 24, dzīvokļu

67kopējā platība ir tikai 597,2 m2, bet visas ēkas kopējā platība

68ir 3682,17 m2, proti, dzīvošanai paredzēta tikai viena sestā daļa

69no ēkas kopējās izmantojamās platības.

70Ministru kabinets, atsaucoties uz

71Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2000-06-04, uzskata, ka

72Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 13.punkta noteikums par

73dzīvojamo māju izslēgšanu no pamatkapitāla un nodošanu

74privatizācijai ir attiecināms tikai uz tām dzīvojamām mājām,

75kuras bija iekļautas valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā līdz

761995.gada 25.jūlijam. Tādējādi uz ēku Rīgā, Kaļķu ielā 24, šis

77punkts neattiecas.

1Iesniedzēja pārstāvis

2zvērināts advokāts O.Cers rakstveida paskaidrojumos Satversmes

3tiesai norāda, ka likumdevējs Privatizācijas likuma 74.panta

4septītajā daļā ar terminu "neapdzīvojama ēka" ir domājis

5specifiska rakstura ēkas, kuras vispār nav paredzētas dzīvošanai,

6bet kurās ārkārtējas nepieciešamības dēļ ir izveidoti atsevišķi

7dzīvokļi, tādējādi likumsakarīgi šādu dzīvokļu privatizācija

8notiek saskaņā ar speciāliem likumiem.

9Iesniedzēja pārstāvis uzskata, ka

10ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, no valsts akciju sabiedrības "Rosme"

11valdījuma 1997.gada 30.jūnijā bija jānodod nevis aģentūras

12valdījumā, bet Centrālajai privatizācijas komisijai

13privatizācijai, jo tobrīd ēkā bija četri dzīvokļi. Izpildvarai un

14tās pārraudzībā esošajai valsts uzņēmējsabiedrībai bija labticīgi

15jāizpilda likumdevēja griba, nododot privatizācijai visas ēkas,

16uz kurām attiecās Privatizācijas likums, un tādējādi jānodrošina

17un jāatbalsta valsts politika privatizācijas sfērā.

18Iesniedzēja pārstāvis norāda, ka

19vienīgā norma, kas aģentūras lēmuma par ēkas statusa maiņu

20izdošanas brīdī noteica, kas ir dzīvojamā māja, bija

21Privatizācijas likuma 1.panta 1.punkts. Aģentūra to ir

22ignorējusi, jo ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, tobrīd bija dzīvojamā

23māja ar vismaz četriem dzīvokļiem.

1Papildus saņemti rakstveida

2skaidrojumi no attiecīgajām valsts institūcijām, kā arī izraksti

3no ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, tehniskās inventarizācijas lietas

4arhīva materiāliem.

516.1. Aģentūras sniegtie

6skaidrojumi apliecina, ka 1997.gada 16.decembrī saskaņā ar

7noslēgtajiem īres līgumiem namīpašumā Rīgā, Kaļķu ielā 24, bija

8izīrēti četri dzīvokļi un ka aģentūra, ēkas apsekošanas rezultātā

9nosakot, ka tā ir nedzīvojama ēka, pamatojusies tikai uz

101961.gada tehniskās inventarizācijas instrukcijām. Mainīt ēkas

11statusu aģentūrai deva tiesības Civillikuma 876.pants (valdītāja

12faktiskā vara pār lietu) un aģentūras statūtos noteiktā aģentūras

13valdes kompetence. 1998.gadā tika atbrīvoti trīs no četriem ēkā

14Rīgā, Kaļķu ielā 24, izīrētajiem dzīvokļiem. Šo darbību veikšanai

151998.gada 31.martā tika noslēgts pilnvarojuma līgums Nr.4 starp

16aģentūru (pilnvarotājs) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību

17"Namsaimnieks" (pilnvarnieks). Nauda par dzīvokļu atbrīvošanu, kā

18arī par juridiskajām darbībām, kas saistītas ar šo atbrīvošanu,

19tika izmaksāta no aģentūras līdzekļiem. Dzīvokļu atbrīvošanas

20mērķis bija ēkas efektīva apsaimniekošana un izmantošana, gūstot

21pēc iespējas vairāk ienākumu.

2216.2. Latvijas Republikas Vides

23aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paskaidro,

24ka parasti normatīvajos aktos netiek lietots termins "būves

25statuss un tā maiņa", bet, piemēram, Ministru kabineta 2001.gada

2631.jūlija noteikumos Nr.344 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

27noteikšanas un sistematizācijas kārtība" (turpmāk - noteikumi

28Nr.344) ir norādīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis un tā

29maiņa. Lietošanas mērķa maiņu ir tiesīgs ierosināt nekustamā

30īpašuma tiesiskais valdītājs gadījumā, ja kadastrā reģistrēta

31nekustamā īpašuma sastāvā esošai ēkai mainījies galvenais

32lietošanas veids. Ēkas galveno lietošanas veidu un pārējos

33lietošanas veidus nosaka atbilstoši 1998.gada būvju klasifikācijā

34noteiktajai kārtībai. Ēkas lietošanas veidi tiek norādīti ēku un

35telpu grupu tehniskās inventarizācijas lietās. Apstrīdētā akta

36izdošanas brīdī spēkā bijušie Ministru kabineta 1998.gada 5.maija

37noteikumi Nr.166 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu

38klasifikācija" (turpmāk - noteikumi Nr.166) noteica, ka valsts

39nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (mērķus) nosaka un maina

40attiecīgā valsts institūcija, kuras valdījumā tas atrodas,

41atbilstoši likumīgi iesāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai.

42Vairāki termini, piemēram, "dzīvojamā māja" vai "dzīvojamā ēka",

43normatīvajos aktos tiek skaidroti dažādi, katra konkrētā

44normatīvā akta izpratnē.

4516.3. No Latvijas Republikas

46Valsts zemes dienesta saņemti izraksti no ēkas Rīgā, Kaļķu

47ielā 24, tehniskās inventarizācijas lietas arhīva

48materiāliem.

49Secinājumu

50daļa