13. punkts

1Pieteikuma iesniedzējs

2- 24 Saeimas deputāti - (turpmāk - iesniedzējs) apstrīd Ministru

3kabineta 1999.gada 7.jūlija rīkojuma Nr.321 "Par valsts akciju

4sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla

5grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu

6aģentūras pamatkapitālā (turpmāk - apstrīdētais akts) atbilstību

7Privatizācijas likuma 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai

8daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam.

9Pieteikumā iesniedzējs norāda, ka

10līdz 1998.gada 18.septembrim ēkai Rīgā, Kaļķu ielā 24, noteiktais

11statuss bija valsts dzīvojamā māja un saskaņā ar Privatizācijas

12likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts dzīvojamās mājas, kuras

13līdz 1995.gada 25.jūlijam nodotas ekspluatācijā, bija jānodod

14privatizācijai. Iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Privatizācijas

15likuma 74.panta ceturto daļu Ministru kabinets lēmumu par kādas

16dzīvojamās mājas neprivatizēšanu varēja pieņemt tikai pēc

17Privatizācijas likuma spēkā stāšanās, tas ir, pēc 1995.gada

1825.jūlija. Tā kā šāds lēmums netika pieņemts, šī ēka bija

19privatizējama. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 58.panta pirmo

20daļu valsts dzīvojamo māju privatizācija bija jāveic Centrālajai

21privatizācijas komisijai, kura to neveica attiecībā uz ēku Rīgā,

22Kaļķu ielā 24. Iesniedzējs uzskata, ka šī ēka līdz 1998.gada

2318.septembrim, tas ir, līdz laikam, kad aģentūra pieņēma lēmumu

24par ēkas statusa maiņu, kaut arī ēka tobrīd bija valsts īpašums

25un bija nododama privatizācijai, tika saglabāta valsts īpašumā

26bez jebkāda juridiska pamata.

27Iesniedzējs uzskata, ka nav ņemta

28vērā Būvniecības likuma 17.panta norma, kura noteic, ka būvi

29drīkst izmantot tikai atbilstoši tās projektētajām funkcijām. No

30Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras

31pārvaldes 2002.gada 11.marta izziņas Nr.1205-12/2 izriet, ka ēkai

32ir saglabājies jaukts izmantojums: tajā atrodas veikali, biroji

33un dzīvokļi. Arī no ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, tehniskās

34inventarizācijas lietas izriet, ka tajā ir četri dzīvokļi,

35turklāt šo telpu izmantošanas veids saskaņā ar ēkas tehniskās

36inventarizācijas lietu ir "triju un vairāku dzīvokļu mājas

37dzīvojamo telpu grupa" (kods Nr.1122). Tādējādi tā uzskatāma par

38daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

39Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar

40Privatizācijas likumu kopš 1995.gada 25.jūlija aizliegts

41atsavināt valsts dzīvojamās mājas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek

42izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Tomēr ēka tika

43atsavināta, ar apstrīdēto aktu veicot tās ieguldīšanu aģentūras

44pamatkapitālā. Iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Privatizācijas

45likumu ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, izslēdzama no aģentūras

46pamatkapitāla un nododama Centrālajai privatizācijas komisijai

47privatizācijai.

48Iesniedzējs norāda, ka

49Privatizācijas likuma mērķis ir maksimāla dzīvojamo māju

50privatizācija un personu tiesības uz privatizāciju ir svarīgākas

51par valsts interesēm saglabāt savā īpašumā atsevišķus tās īpašuma

52objektus vai to daļas. Iesniedzējs uzskata, ka aģentūra lēmumu

53par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņu ir pieņēmusi tikai ar

54mērķi apiet likuma prasības un iekļaut šo ēku aģentūras

55pamatkapitālā. Savukārt Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto

56aktu, nav ņēmis vērā ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņas

57patieso nolūku un norisi un tādējādi pārkāpis Privatizācijas

58likuma prasības.