2. pants

1Izteikt 14.1 un 14.2 pantu šādā

2redakcijā:

3"14.1 pants. Darba devēja pienākumi,

4nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā

5(1) Ja darba devējs no citas Eiropas Savienības

6dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts nosūta darbinieku

7veikt darbu Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba

8tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam

9darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības

10noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos un ko paredz

11atbilstoši šā likuma 18. panta ceturtajai daļai noslēgtā

12ģenerālvienošanās, un kas regulē:

131) maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;

142) minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

153) darba samaksu, tajā skaitā piemaksas par darbu, kas

16saistīts ar īpašu risku, virsstundu darbu, nakts darbu, darbu

17svētku dienās, papildu darbu. Darba samaksa šā punkta izpratnē

18neietver iemaksas papildpensijas kapitālā, ko veic darba

19devējs;

204) noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar

21darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību;

225) drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;

236) aizsardzības pasākumus personām, kuras ir jaunākas par

2418 gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī

25šo personu darba un nodarbinātības noteikumus;

267) vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī

27cita veida diskriminācijas aizliegumu;

288) to darbinieku izmitināšanas noteikumus, kuri atrodas ārpus

29savas pastāvīgās darba vietas, ja darba devējs šādu pakalpojumu

30nodrošina;

319) darbinieka izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar darbinieka

32komandējumu vai darba braucienu Latvijā, tajā skaitā komandējuma

33dienas naudas izmaksu. Šo noteikumu piemēro izdevumu

34atlīdzināšanai darbiniekam, kurš nosūtīts veikt darbu Latvijā, ja

35viņu nosūta komandējumā vai darba braucienā Latvijas

36teritorijā.

37(2) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

38Ekonomikas zonas valsts darba devējam, kas nosūta darbinieku

39veikt darbu Latvijā, ir pienākums pirms darbinieka nosūtīšanas

40elektroniski valsts valodā informēt Valsts darba inspekciju par

41šo darbinieku, norādot:

421) darba devēja - fiziskās personas - vārdu, uzvārdu, personu

43apliecinošā dokumenta numuru un adresi vai juridiskās personas

44nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un adresi, darba devēja -

45juridiskās personas - izpildinstitūcijas atbildīgās amatpersonas

46vārdu, uzvārdu un adresi, kā arī citu kontaktinformāciju (tālruņa

47numuru, elektroniskā pasta adresi). Ja darba devējs ir darbaspēka

48nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, to norāda īpaši un iesniedz

49apliecinājumu, ka darba devējs kā darbiekārtošanas pakalpojumu

50sniedzējs ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus savā

51mītnes valstī;

522) darbinieka vārdu un uzvārdu, kā arī personu apliecinošā

53dokumenta numuru;

543) paredzamo nosūtīšanas ilgumu, kā arī darba uzsākšanas un

55pabeigšanas laiku;

564) darba veikšanas vietas adresi vai adreses, ja darbu

57paredzēts veikt vairākās vietās;

585) šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētos darba devēja

59pārstāvjus, norādot vārdu, uzvārdu, kā arī

60kontaktinformāciju;

616) personu, kuras labā tiks veikts darbs (pakalpojuma

62saņēmēju), kā arī pakalpojuma veidu, kas ir pamatā darbinieka

63nosūtīšanai;

647) apliecinājumu, ka nosūtītais darbinieks, kas ir trešās

65valsts pilsonis, likumīgi strādā pie darba devēja Eiropas

66Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;

678) informāciju par sertifikātu par sociālā nodrošinājuma

68tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam (A1

69sertifikāts), norādot izdevējvalsti un numuru.

70(3) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

71Ekonomikas zonas valsts darba devējam, kas nosūta darbinieku

72veikt darbu Latvijā, ir pienākums triju darbdienu laikā no

73izmaiņu rašanās dienas elektroniski valsts valodā informēt Valsts

74darba inspekciju par izmaiņām, kas ir notikušas saistībā ar šā

75panta otrajā daļā minēto informāciju.

76(4) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

77Ekonomikas zonas valsts darba devējam, kas nosūta darbinieku

78veikt darbu Latvijā, ir pienākums noteikt Latvijā savu pārstāvi,

79kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas valsts

80iestādēs un tiesā.

81(5) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

82Ekonomikas zonas valsts darba devējam, kas nosūta darbinieku

83veikt darbu Latvijā, ir pienākums, ja nepieciešams, noteikt savu

84pārstāvi, pie kura darba koplīguma puses var vērsties, lai

85uzsāktu koplīguma noslēgšanas sarunas atbilstoši šā likuma

86noteikumiem. Šī persona var nebūt tā pati persona, kas minēta šā

87panta ceturtajā daļā, un tai nav jāatrodas Latvijā, tomēr jābūt

88pieejamai pēc saprātīga un pamatota pieprasījuma.

89(6) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

90Ekonomikas zonas valsts darba devējam, kas nosūta darbinieku

91veikt darbu Latvijā, darbinieka nosūtīšanas laikā ir pienākums

92nodrošināt noslēgtā darba līguma, darba samaksas aprēķinu un

93darba samaksas izmaksu apliecinošo dokumentu, kā arī darba laika

94uzskaites dokumentu glabāšanu pie šā panta ceturtajā daļā minētās

95personas un uzrādīt uzraudzības un kontroles institūcijām, kā

96arī, ja nepieciešams, nodrošināt to tulkojumu valsts valodā.

97(7) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

98Ekonomikas zonas valsts darba devējam, kas nosūta darbinieku

99veikt darbu Latvijā, ir pienākums divu gadu laikā pēc darbinieka

100nosūtīšanas perioda beigām nodrošināt šā panta sestajā daļā

101minēto dokumentu uzrādīšanu uzraudzības un kontroles

102institūcijām.

103(8) Šā panta pirmās daļas noteikumus attiecina arī uz trešo

104valstu pilsoņiem, kas nodarbināti Latvijā saistībā ar pārcelšanu

105uzņēmuma ietvaros.

106(9) Darbiniekam saistībā ar nosūtīšanu izmaksātā atlīdzība

107uzskatāma par darba samaksas daļu Latvijā, ja vien tā nav

108uzskatāma par izdevumu kompensāciju. Ja izdevumu kompensācijas

109apmērs un elementi nav skaidri noteikti, tad visa darbiniekam

110izmaksātā atlīdzība saistībā ar darbinieka nosūtīšanu uzskatāma

111par izdevumu kompensāciju.

112(10) Ja faktiskais darbinieka nosūtīšanas ilgums pārsniedz 12

113mēnešus, tad papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem

114noteikumiem nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi arī citi darba

115apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas

116normatīvajos aktos un ko paredz atbilstoši šā likuma

11718. panta ceturtajai daļai noslēgtā ģenerālvienošanās,

118izņemot noteikumus par darba līguma noslēgšanu un izbeigšanu,

119tajā skaitā konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību

120izbeigšanas un iemaksām papildpensijas kapitālā, ko veic darba

121devējs.

122(11) Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

123Ekonomikas zonas valsts darba devējs, kas nosūtījis darbiniekus

124veikt darbu Latvijā, iesniedz Valsts darba inspekcijai motivētu

125paziņojumu, tad šā panta desmitajā daļā minētie noteikumi

126piemērojami, ja nosūtīšanas faktiskais ilgums pārsniedz 18

127mēnešus.

128(12) Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

129Ekonomikas zonas valsts darba devējs, kas nosūta darbinieku veikt

130darbu Latvijā, aizstāj šo darbinieku ar citu darbinieku, kas veic

131to pašu darbu tajā pašā darba izpildes vietā, tad nosūtīšanas

132ilgums, kas minēts šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā,

133aprēķināms kā atsevišķo nosūtījumu kopējais ilgums.

134(13) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas

135Ekonomikas zonas valsts darba devējam, kas nosūta darbinieku

136veikt darbu Latvijā, pirms sākt starptautiskā pakalpojuma

137sniegšanu, ir pienākums informēt personu, kuras labā tiks veikts

138darbs, par šā likuma 14.1 panta otrajā daļā minētā

139pienākuma izpildi.

14014.2 pants. Darba

141devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus

142Latvijas

143(1) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā

144Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas

145valstī, neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām

146attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim darbiniekam

147nodrošināt tādus nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus,

148kuri atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba

149koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem.

150(2) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā

151Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas

152valstī, ir pienākums izpildīt tās valsts administratīvās prasības

153un pakļauties uzraudzības un kontroles institūciju prasībām, uz

154kuru darbinieks tiek nosūtīts.

155(3) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā

156Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas

157valstī, papildus šā likuma 40. panta otrajā daļā minētajām

158prasībām ir pienākums rakstveidā pirms nosūtīšanas informēt

159darbinieku par:

1601) valsti vai valstīm, kurās paredzēts veikt darbu, un

161paredzamo darba veikšanas ilgumu;

1622) valūtu, kādā izmaksās darba samaksu;

1633) naudas pabalstiem vai pabalstiem natūrā saistībā ar

164darba uzdevumiem, ja tādi tiek nodrošināti;

1654) repatriācijas iespēju un tās kārtību, ja tā tiek

166nodrošināta;

1675) darba samaksu, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar

168tās valsts normatīvo regulējumu, kurā viņš veiks darbu;

1696) atlīdzību, kas saistīta ar darbinieka nosūtīšanu, un

170kārtību, kādā tiek kompensēti izdevumi par ceļu, ēdināšanu un

171izmitināšanu;

1727) tās valsts, kurā tiks veikts darbs, vienoto oficiālo

173tīmekļvietni, kur ietverta informācija par darbinieku

174nosūtīšanu.

175(4) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas

176Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī,

177attiecīgi piemērojami normatīvie akti, kas regulē ar

178komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ciktāl šajā likumā

179nav noteikts citādi.

180(5) Nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas

181Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, darba

182devējs nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu

18330 procentu apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas

184noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē ar komandējumiem

185saistīto izdevumu atlīdzināšanu.

186(6) Ja darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi,

187darba devējam nav pienākuma nosūtītajam darbiniekam izmaksāt šā

188panta piektajā daļā paredzēto komandējuma dienas naudu, ja ir

189spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1901) darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes

191dienā;

1922) darbiniekam izmaksājamā darba samaksa ir tāda pati kā

193salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts

194veikt darbu.

195(7) Ja darba devējs atbilstoši likumam, darba līgumam vai

196koplīgumam izmaksā darbiniekam komandējuma dienas naudu, tā

197jebkurā gadījumā uzskatāma par izdevumu kompensāciju, bet ne

198darba samaksas daļu."