Meklē Latvijas likumos

Darbinieka nosūtīšana

<b>likuma</b> izpratnē ir darbinieks, kas noteiktu laiku veic <b>darbu</b> citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic <b>darbu</b>. (2 1 ) Šā

Izdienas jēdziens

(1) Izdiena ir laiks, ko amatpersona nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma

<b>darbs</b> pie jaunas sodu sistēmas izstrādes par nodokļu <b>likumu</b> pārkāpumiem. Pašlaik spēkā esošā sodu sistēma paredz piemērot soda naudas no 100% līdz

<b>jēdziena</b> izriet virkne tiesiskas valsts principu, arī samērīguma un tiesiskās paļāvības principi [sk. Satversmes tiesas 1998. gada 11. marta spriedumu lietā

<b>jēdziena</b> skaidrojums: "Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt <b>darba</b> ienākumu sakarā

<b>darba</b> vietas (sk. lietas materiālu 37. lpp.). No lietas materiāliem secināms arī tas, ka likumdevējs ir regulāri analizējis Nodokļa <b>likuma</b> 14. pantu

noteic, ka par zvērinātu advokātu profesionālās

<b>jēdzienam</b> (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 35. punktu). Personu, kura ir amatpersona Interešu konflikta novēršanas <b>likuma</b>

papildina likuma 15.pantu ar jaunu sesto daļu. Abu

<b>likumā</b>" anotācijā norādīts, ka "likumprojekta mērķis ir ģimenei atbilstošākas bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešana. [...] bērna kopšanas pabalsts tiek piešķirts gan personām, kuras

noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek

<b>darbu</b> - savlaicīgu ienākuma nodokļa iekasēšanu un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. VID atsaucas uz APL normām un norāda, ka tiesas pienākums esot pārbaudīt

<b>jēdzienu</b> "veiktajam <b>darbam</b> atbilstoša <b>samaksa</b>" varot traktēt tādējādi, ka tiesneša atalgojumam jāatbilst tiesneša kvalifikācijai un tiesnešiem izvirzītajām prasībām, proti, izglītībai, <b>darba</b> pieredzei

Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu

<b>jēdzienu</b> "izvirzītās apsūdzības pamatotība krimināllietā" un "apsūdzība noziedzīgā nodarījumā" tvērumā, Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums ir samērīgs. Apstrīdētās normas paredzot VID pienākumu

interpretējams kopsakarā ar Konvencijas 6. pantu

<b>jēdzienam</b> Konvencijas 6. panta izpratnē (sk., piemēram, ECT 1984. gada 21. februāra sprieduma lietā "Ozturk v. Germany", pieteikums Nr. 8544/79, 53. punktu). Arī Satversmes

<b>jēdzienā</b> "<b>darba</b> <b>samaksa</b>". <b>Darba</b> <b>likuma</b> 59. pants nosaka: "<b>Darba</b>

<b>likums</b>, kurā ietverta <b>darba</b> <b>samaksas</b> definīcija, stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Līdz ar to <b>darba</b> <b>samaksas</b> <b>jēdziena</b>

<b>jēdziena</b> izrietošais procesuālās līdztiesības princips noteic, ka lietas izskatīšanas gaitā procesa dalībnieku tiesībām jābūt taisnīgi līdzsvarotām, proti, katram procesa dalībniekam jābūt nodrošinātām adekvātām iespējām

<b>jēdzienu</b> "<b>likums</b>" šeit saprotamas arī <b>likumu</b> daļas jeb atsevišķas tiesību normas. Viens no tiesību normas veidiem ir uzvedības noteikumi. Uzvedības noteikumi

<b>likuma</b> grozījumu izstrādei, sprieduma tūlītējas izpildīšanas raksturu, pušu procesuālo tiesību izmantošanas nozīmi, tiesas rīcības brīvību un pienākumu vērtēt lietas apstākļus, sniedzot motivētus apsvērumus

<b>likumā</b> esot sabalansēti paredzēti gadījumi, kad lietās par <b>darba</b> <b>samaksas</b> piedziņu var veikt sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Apstrīdēto normu varot pilnveidot, paplašinot