3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

396. pantam.

4Apstrīdētā norma ierobežojot attaisnotas personas tiesības uz

5privāto dzīvi. Taču šim pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms

6mērķis, jo tas kalpojot arhīviskām vajadzībām. Glabājot ziņas par

7attaisnoto personu, tiekot nodrošināta iespēja piekļūt šādām

8ziņām ne vien ar likumu pilnvarotajām institūcijām to funkciju

9īstenošanai, bet arī pašai attaisnotajai personai, kura varot

10saņemt no valsts uzturētas informācijas sistēmas oficiālu un

11ticamu apliecinājumu par tās attaisnošanu konkrētajā

12kriminālprocesā.

13Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

14piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, un neesot citu līdzekļu,

15ar kuriem leģitīmos mērķus varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē,

16mazāk ierobežojot personas pamattiesības. Glabājot ziņas

17arhīviskām vajadzībām, esot ārkārtīgi svarīgi saglabāt šo ziņu

18integritāti un autentiskumu - to, ka šīs ziņas ir pilnīgas un

19negrozītas -, jo citādi zustu šo ziņu arhīviskā vērtība un

20glabāšanas jēga. Ja arhīviskām vajadzībām tiek uzglabātas ziņas

21par to, ka persona kriminālprocesā ir attaisnota, tad arhīviskām

22vajadzībām pēc būtības neatbilstu tāda situācija, ka noteikta

23veida ziņas, kas saistītas ar konkrēto personu un konkrēto

24kriminālprocesu, tiktu dzēstas vai grozītas. Proti, šāda

25situācija neatbilstu vienam no arhīvisku vajadzību

26pamatprincipiem, jo šīs ziņas pēc dzēšanas vai grozīšanas vairs

27nebūtu pilnīgas, bet kļūtu selektīvas un neļautu gūt ticamu

28priekšstatu par kopējo situāciju. Leģitīmo mērķi tādā pašā

29kvalitātē nebūtu iespējams sasniegt arī tad, ja Sodu reģistra

30arhīva datubāzē ietvertās ziņas par attaisnoto personu tiktu,

31piemēram, anonimizētas, jo tādā gadījumā arhīvā būtu informācija

32nevis par konkrētu fizisko personu, bet gan par konkrētu

33notikumu. Turklāt šādai anonimizētai informācijai saistībā ar

34konkrētu fizisko personu nevarētu piekļūt ne pati šī persona,

35kura kriminālprocesā ir attaisnota, nedz arī kāds cits, pat ja

36izpildītos likumā paredzētais ziņu sniegšanas

37priekšnoteikums.

38Pamattiesību ierobežojums esot samērīgs. Attiecībā uz Sodu

39reģistra arhīva datubāzē glabātajām ziņām par attaisnotām

40personām tiekot veiktas divas samērā šauras personas datu

41apstrādes pamatdarbības - šīs ziņas tiekot glabātas Sodu reģistra

42arhīva datubāzē un pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas tiekot

43izsniegtas likumā minētajām institūcijām (personām), ja izpildās

44likumā minētie priekšnoteikumi šādu ziņu izsniegšanai. Sodu

45reģistra arhīva datubāzē ietvertajām ziņām par attaisnoto personu

46esot ierobežotas pieejamības informācijas statuss - šīs ziņas

47neesot publiski pieejamas, un tām varot piekļūt tikai un vienīgi

48likumā minētās institūcijas (personas) likumā minētajos

49gadījumos. Arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centra

50darbinieki varot piekļūt minētajām ziņām tikai tādos gadījumos,

51kad tas nepieciešams viņu darba pienākumu veikšanai.

52Sodu reģistra pārzinim un turētājam attiecībā uz Sodu reģistra

53arhīva datubāzē glabātajām ziņām - arī ziņām par attaisnotu

54personu - esot pienākums ievērot visus no Eiropas Parlamenta un

55Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku

56personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu

57datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā

58datu aizsardzības regula) (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības

59regula) izrietošos datu aizsardzības pasākumus. Saskaņā ar šīs

60regulas 24. panta 1. punktu pārzinim esot pienākums īstenot

61atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai tas

62nodrošinātu un spētu uzskatāmi pierādīt, ka personas datu

63apstrāde notiek saskaņā ar regulu. Iekšlietu ministrijas

64Informācijas centram esot regulai atbilstoši izstrādāta privātuma

65politika, no kuras izrietot, piemēram, tas, ka iestāde īsteno

66administratīvos, tehniskos un fiziskos drošības pasākumus, ciktāl

67tie ir samērīgi ar iespējamiem riskiem, īsteno pasākumus savu

68darbinieku regulārai apmācībai un informēšanai personas datu

69aizsardzības jautājumos, lai samazinātu iespējamo incidentu

70iestāšanās varbūtību, kā arī īsteno iekšējās kontroles

71procedūras, ar kuru palīdzību iespējams samazināt drošības

72incidentu iestāšanās varbūtību un to atstātās sekas. Turklāt

73atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 3. panta

74pirmajai daļai un 38. pantam personas datu apstrādes darbības

75uzraugot Datu valsts inspekcija, kurai noteikta kompetence

76piemērot arī sodus par personas datu apstrādes pārkāpumiem, kurus

77izdarījusi publisko tiesību juridiskās personas amatpersona.

78Tātad likumā esot gan noregulēta Sodu reģistra arhīva datubāzē

79glabājamo datu izmantošana, gan arī paredzēta virkne pasākumu

80šajā datubāzē glabājamo datu aizsardzības nodrošināšanai, bet

81pārkāpumu gadījumos - arī iespēja piemērot samērīgu sodu.

82Esot jāņem vērā arī tas, ka personas attaisnošana

83kriminālprocesā vēl nenozīmē, ka šī situācija nekad nevarētu

84mainīties. Proti, kriminālprocess varot tikt atjaunots sakarā ar

85jaunatklātiem apstākļiem; spēkā stājies tiesas nolēmums varot

86tikt izskatīts no jauna sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma

87normu būtisku pārkāpumu. Turklāt pieteikuma vai protesta

88iesniegšanai sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu

89būtisku pārkāpumu neesot termiņa ierobežojuma. Tāpat Latvijā esot

90iespējami arī tādi noziedzīgi nodarījumi, kuriem nav noilguma.

91Tas nozīmējot, ka ziņas par personu, kura reiz ir attaisnota

92kriminālprocesā, vēl var mainīties, attiecīgi mainoties ne tikai

93vietai, kur šādas ziņas tiek saglabātas, - no arhīva datubāzes uz

94aktuālo datubāzi -, bet arī iemeslam, kura dēļ šādas ziņas vispār

95tiek saglabātas.

96Izvērtējot sabiedrības ieguvumu no apstrīdētajā normā ietvertā

97ierobežojuma salīdzinājumā ar kaitējumu, kas nodarīts pieteicējam

98administratīvajā lietā, esot secināms, ka sabiedrības ieguvums ir

99lielāks nekā attiecīgajai personai nodarītais kaitējums. Turklāt

100personai nodarītais kaitējums esot relatīvi mazs. Izskatāmajā

101gadījumā vienīgais personai nodarītais kaitējums izpaužoties

102tādējādi, ka ziņas par šo personu tiek glabātas Sodu reģistra

103arhīva datubāzē, turklāt glabātas tādos apstākļos, ka ne vien ir

104nodrošināta aizsardzība, kas liedz piekļuvi šīm ziņām tam

105nepilnvarotām personām, bet arī ar likumu ir reglamentēta šādu

106ziņu izsniegšana un izmantošana, līdz minimumam samazinot to

107personu (institūciju) skaitu, kurām vispār ir piekļuve šādām

108ziņām. Vēl jo mazāks šis personai nodarītais kaitējums esot

109tāpēc, ka pašai personai ir nodrošinātas no Vispārīgās datu

110aizsardzības regulas izrietošās tiesības attiecībā uz tās datu

111apstrādi Sodu reģistra arhīva datubāzē, tostarp tiesības pašai

112nepieciešamības gadījumā piekļūt attiecīgajām Sodu reģistra

113arhīva datubāzē glabātajām ziņām.