7. pants

1Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 5.

2oktobra rīkojumu Nr. 504 "Par Sabiedrības veselības

3pamatnostādnēm 2011.−2017. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2011,

4158. nr.).

5Ministru prezidente Laimdota

6Straujuma

7Finanšu ministrs Andris

8Vilks

9(Ministru kabineta

102014.gada 14.oktobra

11rīkojums Nr.589)

12Sabiedrības veselības

13pamatnostādņu 2014.-2020.gadam

14kopsavilkums

15Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk

16- Pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas

17dokuments, kas balstās uz Pasaules Veselības organizācijas

18Eiropas reģiona stratēģiju "Veselība 2020" un ir

19izstrādātas, lai aktualizētu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs

202011.-2017. gadam iekļauto situācijas raksturojumu, problēmu

21formulējumu, mērķus, politikas rezultātus, rīcības virzienos

22ietvertos uzdevumus1 un saskaņotu tos ar Latvijas

23Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam un jauno finanšu

24plānošanas periodu.

25Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekciju

26slimības: galvenokārt sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie

27audzēji un ārējie nāves cēloņi.

28Neinfekciju slimību attīstību lielā mērā ietekmē ar

29dzīvesveidu saistīti faktori − neveselīgs uzturs, nepietiekama

30fiziskā aktivitāte un kaitīgi ieradumi (smēķēšana, alkohola un

31narkotisko vielu lietošana). Efektīvākā sirds un asinsvadu

32slimību profilakse ir smēķēšanas atmešana, regulāra fiziska

33aktivitāte, veselīga uztura izvēle un adekvāta ķermeņa svara

34uzturēšana.

35Bērna veselību un attīstību līdz dzimšanai un pirmajā dzīves

36gadā galvenokārt nosaka mātes un tēva veselība, kā arī vecāku

37zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par

38bērnu. Taču vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu

39lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību, par

40grūtnieces veselības aprūpes savlaicīgas uzsākšanas nozīmi un

41profilakses pasākumiem bērnu traumatisma mazināšanai ir

42nepietiekamas.

43Ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā potenciāli zaudētie mūža gadi

44(līdz 64 gadu vecumam) katru gadu pārsniedz 40 tūkstošus. Latvijā

45mirstība ārēju nāves cēloņu dēļ ir apmēram divas reizes lielāka

46nekā vidēji Eiropas Savienībā. To ir iespējams novērst, veicinot

47apkārtējās vides drošību (piemēram, ceļu satiksmes, mājokļa

48drošību), kā arī izglītojot sabiedrību par dzīvesveida paradumu

49un uzvedības ietekmi uz personas veselību.

50Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules valstīs,

51tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, ierobežota vai pilnībā

52likvidēta, ieviešot jaunas efektīvas vakcīnas, pilnveidojot

53epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kā arī efektīvi koordinējot

54starptautisku rīcību epidēmiju gadījumos. Tomēr joprojām pastāv

55epidēmiju riski, jo infekcijas slimības mūsdienās izplatās ļoti

56ātri, nerespektējot valstu robežas un dzīves līmeni valstī. Viens

57no būtiskākajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvas un ilgtspējīgas

58veselības aprūpes nodrošināšanai ir antimikrobās rezistences

59uzraudzība un kontrole.

60Veselības aprūpes sistēmai nav pietiekama valsts finansiālā

61atbalsta, kā arī ir augsts pacientu tiešo maksājumu līmenis, un

62tas būtiski ietekmē veselības aprūpes pieejamību. Veselības

63aprūpes sistēma risina ielaistas veselības problēmas, jo

64pacientiem ne vienmēr ir iespēja laikus vērsties pie ārsta.

65Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt

66Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un

67novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot

68veselību.

69Līdz 2020. gadam paveicamais:

70- par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu

71skaitu (2020. gadā sasniegt 57 gadus vīriešiem un 60 gadus

72sievietēm);

73- par 11 % samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu (līdz 64

74gadu vecumam) rādītāju (2020. gadā sasniegt 5 300 uz 100 000

75iedzīvotāju).

76Politikas virsmērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi

77apakšmērķi.