Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.−2020.gadam

1Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 5.

2oktobra rīkojumu Nr. 504 "Par Sabiedrības veselības

3pamatnostādnēm 2011.−2017. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2011,

4158. nr.).

5Ministru prezidente Laimdota

6Straujuma

7Finanšu ministrs Andris

8Vilks

9(Ministru kabineta

102014.gada 14.oktobra

11rīkojums Nr.589)

12Sabiedrības veselības

13pamatnostādņu 2014.-2020.gadam

14kopsavilkums

15Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk

16- Pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas

17dokuments, kas balstās uz Pasaules Veselības organizācijas

18Eiropas reģiona stratēģiju "Veselība 2020" un ir

19izstrādātas, lai aktualizētu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs

202011.-2017. gadam iekļauto situācijas raksturojumu, problēmu

21formulējumu, mērķus, politikas rezultātus, rīcības virzienos

22ietvertos uzdevumus1 un saskaņotu tos ar Latvijas

23Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam un jauno finanšu

24plānošanas periodu.

25Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekciju

26slimības: galvenokārt sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie

27audzēji un ārējie nāves cēloņi.

28Neinfekciju slimību attīstību lielā mērā ietekmē ar

29dzīvesveidu saistīti faktori − neveselīgs uzturs, nepietiekama

30fiziskā aktivitāte un kaitīgi ieradumi (smēķēšana, alkohola un

31narkotisko vielu lietošana). Efektīvākā sirds un asinsvadu

32slimību profilakse ir smēķēšanas atmešana, regulāra fiziska

33aktivitāte, veselīga uztura izvēle un adekvāta ķermeņa svara

34uzturēšana.

35Bērna veselību un attīstību līdz dzimšanai un pirmajā dzīves

36gadā galvenokārt nosaka mātes un tēva veselība, kā arī vecāku

37zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par

38bērnu. Taču vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu

39lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību, par

40grūtnieces veselības aprūpes savlaicīgas uzsākšanas nozīmi un

41profilakses pasākumiem bērnu traumatisma mazināšanai ir

42nepietiekamas.

43Ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā potenciāli zaudētie mūža gadi

44(līdz 64 gadu vecumam) katru gadu pārsniedz 40 tūkstošus. Latvijā

45mirstība ārēju nāves cēloņu dēļ ir apmēram divas reizes lielāka

46nekā vidēji Eiropas Savienībā. To ir iespējams novērst, veicinot

47apkārtējās vides drošību (piemēram, ceļu satiksmes, mājokļa

48drošību), kā arī izglītojot sabiedrību par dzīvesveida paradumu

49un uzvedības ietekmi uz personas veselību.

50Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules valstīs,

51tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, ierobežota vai pilnībā

52likvidēta, ieviešot jaunas efektīvas vakcīnas, pilnveidojot

53epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kā arī efektīvi koordinējot

54starptautisku rīcību epidēmiju gadījumos. Tomēr joprojām pastāv

55epidēmiju riski, jo infekcijas slimības mūsdienās izplatās ļoti

56ātri, nerespektējot valstu robežas un dzīves līmeni valstī. Viens

57no būtiskākajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvas un ilgtspējīgas

58veselības aprūpes nodrošināšanai ir antimikrobās rezistences

59uzraudzība un kontrole.

60Veselības aprūpes sistēmai nav pietiekama valsts finansiālā

61atbalsta, kā arī ir augsts pacientu tiešo maksājumu līmenis, un

62tas būtiski ietekmē veselības aprūpes pieejamību. Veselības

63aprūpes sistēma risina ielaistas veselības problēmas, jo

64pacientiem ne vienmēr ir iespēja laikus vērsties pie ārsta.

65Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt

66Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un

67novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot

68veselību.

69Līdz 2020. gadam paveicamais:

70- par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu

71skaitu (2020. gadā sasniegt 57 gadus vīriešiem un 60 gadus

72sievietēm);

73- par 11 % samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu (līdz 64

74gadu vecumam) rādītāju (2020. gadā sasniegt 5 300 uz 100 000

75iedzīvotāju).

76Politikas virsmērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi

77apakšmērķi.

1Novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai

2nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības

3veicināšanā un veselības aprūpē.

1Samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām,

2mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.

1Uzlabot mātes, tēva un bērna veselību, samazināt zīdaiņu

2mirstību.

1Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt

2traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.

1Samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas

2slimībām.

1Nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un

2racionālu resursu izmantošanu, lai sekmētu veselības aprūpes

3sistēmas darbības ilgtspējību un visiem Latvijas iedzīvotājiem

4vienlīdzīgu pieeju kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem,

5kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.

6Galvenie rīcības virzieni izvirzītā mērķa sasniegšanai ir:

7- partnerības un starpnozaru sadarbības nodrošināšana,

8veicinot vienlīdzīgas veselības iespējas visiem

9iedzīvotājiem;

10- neinfekciju slimību riska faktoru izplatības mazināšana;

11- grūtnieču un bērnu veselības uzlabošana;

12- traumatisma un vides risku ietekmes mazināšana uz

13sabiedrības veselību;

14- infekcijas slimību profilakse;

15- kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas veselības aprūpes

16pakalpojumu sistēmas veidošana (t. sk. pacienta iemaksu

17samazināšana, rindu saīsināšana uz plānveida pakalpojumiem, darba

18samaksas paaugstināšana veselības aprūpes nozares darbiniekiem,

19zāļu pieejamība pacientiem), nodrošinot pakalpojumu vienlīdzīgu

20pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

21Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešami

22papildu budžeta līdzekļi (salīdzinājumā ar 2014. gadu) 2015. gadā

23- 105 666 tūkst. euro, 2016. gadā - 209 367 tūkst.

24euro, 2017. gadā - 377 225 tūkst. euro, 2018. gadā

25- 542 494 tūkst. euro, 2019. gadā - 612 334 tūkst.

26euro un 2020. gadā - 680 910 tūkst. euro, tajā

27skaitā:

28- Veselības ministrijai 2015. gadā - 105 666 tūkst.

29euro, 2016. gadā - 204 628 tūkst. euro, 2017. gadā

30- 367 855 tūkst. euro, 2018. gadā - 528 605 tūkst.

31euro, 2019. gadā - 598 445 tūkst. euro un 2020.

32gadā - 667 021 tūkst. euro;

33- Izglītības un zinātnes ministrijai - 2016. gadā - 4 739

34tūkst. euro, 2017. gadā - 9 370 tūkst. euro, 2018. gadā un

35turpmāk ik gadu - 13 889 tūkst. euro.

361 Pamatnostādņu sagatavošanai tika izmantots

37Latvijas Universitātes veiktais pētījums "Izvērtējuma

38veikšana Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014. - 2020.gadam

39izstrādei".

40Finanšu ministrs Andris

41Vilks