19. pants

1Arī no Direktīvas 2008/94/EK, kas ir transponēta

2Latvijas normatīvajā regulējumā, izriet, ka tā attiecas uz darba

3ņēmēju prasībām pret darba devējiem, kuri atzīti par

4maksātnespējīgiem. Savukārt Direktīvas 2008/94/EK 2. pantā

5uzsvērts, ka darba devēju uzskata par maksātnespējīgu tad, ja

6saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajos un

7administratīvajos aktos paredzētu kopēju procesu ir iesniegts

8pieprasījums sākt darba devēja maksātnespējas procesu.

9Taču likumdevējs par robežšķirtni jaunā regulējuma ieviešanai

10izvēlējies nevis maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdi, bet

11gan noteiktu darbību maksātnespējas procesa ietvaros, proti,

12administratora iesnieguma iesniegšanu, uz kura pamata

13Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu.

14Normatīvais regulējums nenosaka precīzu termiņu šāda

15iesnieguma iesniegšanai. Administrators iesniegumu darbinieku

16prasījumu apmierināšanai Maksātnespējas administrācijai var

17iesniegt ne agrāk kā pēc maksātnespējīgā darba devēja kreditoru

18sapulces, kurā pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa

19stāvokļa risinājuma noteikšanu, un ne vēlāk par datumu, kad

20kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa

21izbeigšanu. Tātad tiesības uz izmaksu no Garantiju fonda tiek

22saistītas ar administratora darbību. Līdz ar to varētu

23izveidoties tāda situācija, ka pēc maksātnespējas pasludināšanas

24darbinieku prasījumi dažādos uzņēmumos administratoru noslogojuma

25dēļ tiek apkopoti dažādos termiņos. Tādējādi nav objektīva

26kritērija attiecībā uz termiņu, ar kuru nosakāms ierobežojums

27izmaksām no Garantiju fonda.

28Pieņemot apstrīdēto regulējumu, likumdevējs ir aizsargājis

29tikai to personu tiesības, kuras jau bija vērsušās Maksātnespējas

30administrācijā, un uz šīm personām attiecinājis iepriekšējo

31normatīvo regulējumu. Savukārt personām, kuru darba devēji atzīti

32par maksātnespējīgiem, bet kuru prasījumi Maksātnespējas

33administrācijai līdz apstrīdēto normu spēkā stāšanās dienai vēl

34nebija iesniegti, likumdevējs nav paredzējis pārejas periodu un

35līdz ar to pārkāpis tiesiskās paļāvības principu.

36Tādējādi apstrīdētās normas, ciktāl

37tās attiecas uz personām, kuru darba devējs atzīts par

38maksātnespējīgu līdz apstrīdēto normu spēkā stāšanās dienai,

39neatbilst Satversmes 1. pantam.

40Nolēmumu

41daļa

42Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

43Satversmes tiesa

44n o s p r i e d

45a:

461) atzīt likuma "Par darbinieku aizsardzību darba

47devēja maksātnespējas gadījumā" pārejas noteikumu 6. un 7.

48punktu, ciktāl tas attiecas uz personām, kuru darba devējs

49atzīts par maksātnespējīgu līdz 2009. gada 9. jūlijam, par

50neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā

51neesošu no pieņemšanas brīža;

522) atzīt likuma "Par darbinieku

53aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" pārejas

54noteikumu 6. un 7. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas

55Satversmes 91. pantam.

56Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

57Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

58Tiesas sēdes priekšsēdētājs

59G.Kūtris