13. pants

1Satversmes 116. pantā nav minētas personai

2Satversmes 91. pantā garantētās tiesības, tomēr tas nenozīmē, ka

3šīs tiesības ir absolūtas un tām nevar noteikt ierobežojumus.

4Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas

5tulkojamas sistēmiski. Pieņēmums, ka Satversmes 91. pantā

6paredzētajām tiesībām vispār nevar noteikt ierobežojumus, nonāktu

7pretrunā gan ar to mērķiem, gan ar citos Satversmes pantos

8garantētajām citu personu pamattiesībām.

9Satversmes tiesa ir arī secinājusi, ka "vienlīdzība

10pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir

11attaisnojama" (Satversmes tiesas 2001. gada

1226. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106

13secinājumu daļas 6. punkts).

1413.1. Ikviena personas pamattiesību ierobežojuma pamatā

15ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs. Tātad

16ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

17labad (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra

18sprieduma lietā Nr. 2009-46-01 11. punktu).

19Atbilstoši Darbinieku aizsardzības likuma 6. panta pirmajai

20daļai Garantiju fonda līdzekļus veido: 1) uzņēmējdarbības riska

21valsts nodevas daļa; 2) dāvinājumi un ziedojumi; 3)

22administratoru atgūtās summas. Būtībā Garantiju fonds ir veidots

23pēc pašfinansēšanās principa. Pamatā fonda līdzekļus veido

24uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, ko darba devējs katru mēnesi

25maksā par katru darbinieku. Līdz ar to pret maksātnespējīgajiem

26darba devējiem vērstie prasījumi tiek apmierināti no Garantiju

27fonda līdzekļiem, ko veido darba devēju maksātā uzņēmējdarbības

28riska valsts nodeva.

2913.2. Darbinieku aizsardzības likuma 7. panta trešā

30daļa paredz: "Ja Garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai

31apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu,

32darbinieku prasījumi likumā paredzētajā kārtībā tiek apmierināti

33no valsts budžeta." Lai gan likums paredz iespēju darbinieku

34prasījumu apmierināšanai piesaistīt papildu līdzekļus no valsts

35budžeta, šāds mehānisms uzskatāms par izņēmumu no vispārējās

36kārtības un pieļaujams tikai īpašas nepieciešamības gadījumos.

37Līdz ar to likumdevēja uzdevums ir nodrošināt Garantiju fonda

38efektīvu darbību, tā ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu, lai būtu

39iespējams ilgtermiņā nodrošināt visu darbinieku prasījumu

40apmierināšanu atbilstoši Darbinieku aizsardzības likumam.

41Tādējādi nepieciešamība sabalansēt Garantiju fonda

42ieņēmumus un izdevumus, lai nodrošinātu visu darbinieku prasījumu

43apmierināšanu un netiktu veiktas izmaksas no valsts budžeta,

44proti, citu personu tiesību aizsardzības nodrošināšana un līdz ar

45to - sabiedrības labklājība, ir uzskatāma par

46leģitīmu mērķi.