2. pants

17. Cilvēktiesību īstenošana

2bez jebkādas diskriminācijas Latvijā ir noteikta konstitucionālā

3līmenī Satversmes 91.pantā, kas ietilpst Satversmes

48.nodaļā1. Savos komentāros Latvijas nacionālā

5ziņojuma par Konvencijas izpildi projektam Latvijas Dzimumu

6līdztiesības apvienība norāda, ka Latvijas tiesību aktos nav

7iekļauta netiešās diskriminācijas definīcija. Šajā sakarā

8nepieciešams atzīmēt, ka netiešās diskriminācijas definīcija

9paredzēta jaunajā Darba likumā, kas stājās spēkā 2002.gada

101.jūnijā.

118. Papildus Satversmei sieviešu diskriminācijas

12aizliegums ir ietverts citos normatīvajos aktos konkrētās jomās,

13piemēram "Izglītības likums" noteic, ka katram Latvijas

14Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas

15Republikas izdotu nepilsoņa pasi, personai, kurai ir izsniegta

16pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu

17pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu

18bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no

19mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma,

20reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa,

21nodarbošanās un dzīvesvietas.

229. "Radio un televīzijas likums" noteic, ka

23programma nedrīkst ietvert mulsinājumu uz nacionālo, rasu,

24dzimumu vai reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieņas

25pazemošanu. "Reklāmas likums" noteic, ka reklāmā aizliegts paust

26diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma,

27vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās

28vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu

29dēļ.

3010. Saskaņā ar Satversmi, ikvienam ir tiesības uz

31brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai

32ierobežot brīvību citādi, kā tikai saskaņā ar likumu. Ne

33Kriminālprocesa kodeksa, ne Civilprocesa likuma normas neparedz

34kādu tiesību nenodrošināšanu vai ierobežošanu dzimumu atšķirības

35dēļ.

3611. Likums "Par tiesu varu", kurš nosaka tiesu

37varas darbības pamatprincipus, paredz, ka visas personas ir

38vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā un tām ir vienādas tiesības

39uz likuma aizsardzību. Tiesu Latvijā spriež tiesa neatkarīgi no

40personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un

41nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes

42pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas,

43politiskajiem vai citiem uzskatiem. Šis tiesu darbības

44pamatprincips garantē sievietēm neatkarīgi no to nodarbošanās,

45izcelsmes, sociālās, reliģiskās vai kultūras piederības, iespēju

46aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības un brīvības Latvijas

47tiesu institūcijās līdztiesīgi ar vīriešiem.

4812. Valsts institūciju un iestāžu rīcību nosaka

49šo institūciju un iestāžu darbību regulējošie normatīvie akti,

50kas ir pakārtoti Satversmei un saskaņoti ar to, tādējādi

51garantējot šo institūciju rīcībā vīriešu un sieviešu līdztiesības

52nodrošināšanu. Savukārt sieviešu diskriminācijas no jebkuras

53personas, uzņēmuma vai organizācijas puses nepieļaušanu garantē

54tiesību normas, kas iekļautas specifiskas nozares regulējošos

55tiesību aktos.

5613. Sabiedrībā iesakņotās paražas un tiesību

57piemērošanas prakse izvairās no dzimumu lomas uzsvēršanas dažādu

58tiesību īstenošanā. Jāuzsver, ka ne Krimināllikums, ne

59Kriminālprocesa kodekss neparedz tiesību normas, kas būtu

60diskriminējošas attiecībā pret sievietēm.

61Konvencijas