2. pantsparedz personai tiesības pārsūdzēt tiesas

paredz personai tiesības pārsūdzēt tiesas

1spriedumu, nevis lēmumu, kas pieņemts iztiesāšanas gaitā līdz

2sprieduma pasludināšanai.

3Saeima uzsver, ka likumdevējs,

4papildinot Kodeksa 77. pantu ar septīto daļu, noteica:

5lēmumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu virs viena gada un

6sešiem mēnešiem pieņem Senāts. Šī norma neparedz tiesības

7pārsūdzēt Senāta lēmumu. Tomēr tas neliedz tiesājamajam tiesības

8turpmākajā lietas iztiesāšanas gaitā iesniegt tiesai jaunus

9lūgumus par drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

104. Atbildot uz

11Satversmes tiesas vēstuli, Saeima papildus norāda, ka personām,

12kuras apsūdzētas un nodotas tiesai par sevišķi smagu noziegumu

13izdarīšanu, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības

14piedraudējumu, apstrīdētā norma ļauj pretendēt uz atbrīvošanu no

15apcietinājuma, ja pagājis viens gads un seši mēneši un ja

16tiesājamais ar savu uzvedību ir apliecinājis, ka, atrodoties

17brīvībā, viņš neizvairīsies no tiesas, neapdraudēs vai neietekmēs

18krimināllietā liecinošās personas vai neizdarīs citu noziedzīgu

19darbību. Saeima uzsver, ka apstrīdētā norma attiecas tikai uz

20tajā norādītajiem izņēmuma gadījumiem un tā nepieļauj automātisku

21apcietinājuma termiņa pagarināšanu.

22Saeima paskaidro, ka apstrīdētā

23norma pieņemta, ievērojot tiesu pārslodzi, kuras dēļ pagarinājies

24lietu izskatīšanas laiks, kā arī objektīvus apstākļus, kad tiesai

25nav iespējams iztiesāt lietu viena gada un sešu mēnešu laikā. Ja

26likumdevējs nebūtu pieņēmis apstrīdēto normu, pieļaujama

27varbūtība, ka tiesājamais apzināti vilcinātu tiesas procesu un

28sagaidītu atbrīvošanu no apcietinājuma. Tomēr, ja no

29apcietinājuma tiktu atbrīvoti visi, kas apsūdzēti par sevišķi

30smagiem un vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, bez viņu

31personības izvērtējuma, varētu tikt apdraudēta gan konkrētā lietā

32liecinošo personu, gan sabiedrības drošība. Tā kā apstrīdētā

33norma ir piemērojama tikai izņēmuma gadījumos, kad nepieciešams

34kvalitatīvs tiesājamā personības izvērtējums, likumdevējs

35tiesības pieņemt lēmumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu ir

36uzticējis Senātam.

37Saeima norāda, ka likumdevējs,

38pieņemot apstrīdēto normu, ir izskatījis jautājumu arī par

39maksimālo apcietinājuma termiņu lietas iztiesāšanas stadijā.

40Tomēr likumdevējs secināja, ka katrai lietai ir nepieciešama

41individuāla pieeja un līdz ar to arī apcietinājuma termiņa

42pagarinājums var būt atšķirīgs. Paredzot likumā apcietinājuma

43maksimālo termiņu, varētu panākt pretēju efektu - nevis uzlabot

44tiesas organizatoriskos pasākumus, lai iespējami īsā laikā

45pabeigtu lietas iztiesāšanu, bet pieļaut vilcināšanos procesuālo

46normu noteikto termiņu ietvaros.

475. Latvijas Republikas

48Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs

49Pāvels Gruziņš, atbildot uz Satversmes tiesas uzdoto

50jautājumu, norāda, ka apcietinājums kā cilvēktiesības visvairāk

51ierobežojošais drošības līdzeklis tiek piemērots tām personām,

52kuras tur aizdomās par iespējamo izvairīšanos no izmeklēšanas vai

53šķēršļu likšanu tiesvedībai. Šāds drošības līdzeklis

54nepieciešams, lai nodrošinātu tiesvedību saprātīgos termiņos.

55P. Gruziņš arī paskaidro, ka

56likums nenoteic, ko saprast ar apstrīdētajā normā ietverto

57jēdzienu "izņēmuma gadījumi". Senāta praksē kopš 2002. gada

581. novembra jēdziens "izņēmuma gadījumi" ir attiecināts uz

59vardarbības vai vardarbības piedraudējuma raksturu, cietušo

60skaitu, noziedzīgo nodarījumu epizožu daudzumu, nozieguma

61recidīvu, tiesājamā nenoteikto dzīvesvietu, kā arī agrākajām, bet

62nedzēstajām sodāmībām. Apcietinājuma kā drošības līdzekļa izvēle

63balstās uz personības izpēti katrā konkrētā gadījumā.

64Pēc Latvijas Republikas Augstākās

65tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesnešu domām,

66apstrīdētā norma uzlabo tiesājamo stāvokli, nevis to

67pasliktina.

686. Latvijas

69Kriminālprocesa likuma projekta izstrādes darba grupas vadītājs

70Gunārs Kūtris norāda, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar

71Satversmes 92. pantu, kā arī starptautiskajām tiesību

72normām. Konstitucionālajās sūdzībās minētie iesniedzēju argumenti

73radušies, neprecīzi tulkojot likumu. Viņš paskaidro, ka

74Konvencijas 5. panta trešā daļa un 6. panta pirmā daļa

75paredz aizturētās, apcietinātās vai apsūdzētās personas lietas

76izskatīšanu saprātīgā termiņā. Taču nevienā normatīvajā aktā nav

77skaidrots "saprātīga termiņa" jēdziens, jo tas ir vērtējams katrā

78konkrētā lietā atsevišķi atkarībā no noziedzīgā nodarījuma

79rakstura un aizdomās turētā personiskajām īpašībām.

80G. Kūtris paskaidro, ka

81Latvijā vēsturiski ir izveidojusies kārtība, kas paredz, ka

82likumā tomēr ir noteikts maksimāli pieļaujamais apcietinājuma

83termiņš. Līdz 2002. gada 1. novembrim Kodeksa