79. pants

1Arhitektoniskā akcenta maksimālā aizņemtā laukuma platība pa ārējo perimetru ir 10 % no augstākā ēkas pilnā stāva platības. Arhitektoniskā akcentā neveido telpas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem dzīvojamo vai nedzīvojamo ēku telpu grupu izmantošanas veidiem.

1Teritorijās, kur ēkas nav iespējams pieslēgt centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, maksimālais ēkas stāvu skaits ir divi stāvi.

1Būves un to daļas nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot šādus gadījumus:

282.1. būve ir žogs starp zemes vienībām;

382.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (erkers, balkons un jumtiņš virs ieejas vai cits arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām līdz 50 % no ietves platuma, bet ne vairāk kā 1 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs ietves ir vairāk kā 3 m pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un vairāk kā 4 m pilsētas pārējā teritorijā;

482.3. ir nodibināts atbilstošs servitūts (pārkaru būves tiesība).

1Ja galvenā ēka ir izvietota zemes vienības dziļumā, palīgēku nedrīkst izvietot galvenās ēkas ielas fasādes priekšā.

1Uz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi izveidotās un reģistrētās zemes vienībās, kuru platība ir mazāka par šajos noteikumos noteikto minimālo platību ēkas izvietošanai, ēkas (izņemot palīgēkas) maksimālais augstums – 10 m.

23.3.2. Būvlaides

1Jaunās apbūves teritorijās būvlaides minimālais attālums no ielas sarkanās līnijas, izņemot sezonas būves, ir šāds:

285.1. gar E kategorijas ielām – 3 m;

385.2. gar D kategorijas ielām – 3 m;

485.3. gar C kategorijas ielām – 6 m;

585.4. gar B kategorijas ielām, izņemot valsts autoceļus – 15 m;

685.5. Talsu šosejai posmā no Celtnieku ielas līdz Telšu ielai – 10 m;

785.6. būvlaidi, atbilstoši plānotajam apbūves veidam, gar valsts autoceļiem nosaka VSIA "Latvijas valsts ceļi".

83.3.3. Prasības ēku izvietošanai zemes vienībā