1Būves un to daļas nedrīkst projicēties ārpus zemes vienības robežas, izņemot šādus gadījumus:
282.1. būve ir žogs starp zemes vienībām;
382.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (erkers, balkons un jumtiņš virs ieejas vai cits arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām līdz 50 % no ietves platuma, bet ne vairāk kā 1 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs ietves ir vairāk kā 3 m pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un vairāk kā 4 m pilsētas pārējā teritorijā;
482.3. ir nodibināts atbilstošs servitūts (pārkaru būves tiesība).
1Ja galvenā ēka ir izvietota zemes vienības dziļumā, palīgēku nedrīkst izvietot galvenās ēkas ielas fasādes priekšā.
1Jaunās apbūves teritorijās būvlaides minimālais attālums no ielas sarkanās līnijas, izņemot sezonas būves, ir šāds:
285.1. gar E kategorijas ielām – 3 m;
385.2. gar D kategorijas ielām – 3 m;
485.3. gar C kategorijas ielām – 6 m;
585.4. gar B kategorijas ielām, izņemot valsts autoceļus – 15 m;
685.5. Talsu šosejai posmā no Celtnieku ielas līdz Telšu ielai – 10 m;
785.6. būvlaidi, atbilstoši plānotajam apbūves veidam, gar valsts autoceļiem nosaka VSIA "Latvijas valsts ceļi".
83.3.3. Prasības ēku izvietošanai zemes vienībā
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓