16. pants

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22.

5novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu).

6Satversmes 101. panta pirmajā daļā un 106. panta pirmajā teikumā

7ietvertās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos,

8lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts

9iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (sk.

10Satversmes tiesas 2007. gada 10. maija sprieduma lietā Nr.

112006-29-0103 16. un 17. punktu un 2021. gada 25. marta sprieduma

12lietā Nr. 2020-36-01 15. punktu).

13Ja ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad pienākums uzrādīt un

14pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

15procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

16konkrētajā gadījumā - Saeimai (sal. sk., piemēram, Satversmes

17tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01 18.

18punktu).

1916.1. Saeima uzskata, ka likumdevēja pienākums ir

20veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, jo

21tā ir cieši saistīta ar sabiedrības uzticēšanos valstij un

22demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Ja Valsts policijas

23amatpersonas amatu varētu ieņemt persona, kas bijusi sodīta par

24tīšu noziedzīgu nodarījumu, tad mazinātos sabiedrības uzticēšanās

25gan Valsts policijas amatpersonu darbībai, gan pašai valstij un

26demokrātiskai tiesiskai valsts iekārtai. Savukārt Pieteikuma

27iesniedzējs nepiekrīt tam, ka apstrīdētās normas leģitīmais

28mērķis tiek saistīts arī ar demokrātiskas tiesiskas valsts

29iekārtas aizsardzību.

30Dienesta gaitas likuma mērķis ir noteikt profesionālā dienesta

31tiesisko statusu, lai nodrošinātu tiesisku, stabilu, efektīvu un

32atklātu dienesta darbību. Persona, stājoties dienestā, dod

33zvērestu būt godīga un taisnīga, uzticīga Latvijas Republikai,

34pildīt dienesta pienākumus saskaņā ar Satversmi,

35starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem normatīvajiem

36aktiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm.

37Valsts policijas amatpersonas, pildot tām uzticētos uzdevumus,

38rīkojas valsts vārdā un pārstāv konkrētu demokrātisku un tiesisku

39valsts iekārtu. Valsts policijas dienestā esošās amatpersonas

40pieder pie tām amatpersonām, kas ikvienai personai rada

41priekšstatu par valsts darbību kopumā. Tādēļ katrai Valsts

42policijas amatpersonai ir jāpatur prātā, ka tā ar savu

43izturēšanos ir līdzatbildīga arī par sabiedrības priekšstatu jeb

44pārliecību par to, ka valsts vara tiek īstenota pienācīgi. Valsts

45policijas pamatuzdevums ir kontrolēt likumu ievērošanu

46sabiedrībā, nodrošināt, lai sabiedrība ievēro normatīvajos aktos

47noteiktās prasības. Ja par Valsts policijas amatpersonu varētu

48kļūt persona, kura ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu,

49neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, tiktu mazināta

50sabiedrības uzticēšanās Valsts policijas amatpersonām kā valsts

51varas īstenotājām un līdz ar to arī demokrātiskai tiesiskai

52valsts iekārtai. Turklāt persona, kas pati izdarījusi tīšu

53noziedzīgu nodarījumu, pat ja tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta,

54nesekmētu likumpaklausīgu attieksmi sabiedrībā.

55Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību

56ierobežojumam ir leģitīms mērķis - demokrātiskas tiesiskas valsts

57iekārtas aizsardzība.

5816.2. Saeima norāda, ka personas, kuras neatbilst

59minimālajiem profesionalitātes standartiem, tostarp personas,

60kuras pašas nespēj atturēties no tīša noziedzīga nodarījuma

61izdarīšanas, nevar pienācīgi pildīt policijas pamatuzdevumu -

62nodrošināt personu tiesību un sabiedrības drošības aizsardzību.

63Apstrīdētā norma ir vērsta uz to, lai dienestā atrastos personas,

64kas, pašas būdamas citiem par paraugu, sekmētu personu tiesību

65ievērošanu un sabiedrības drošību, it sevišķi nodrošinot

66krimināltiesības regulējošu normatīvo aktu ievērošanu. Ja

67persona, kas izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, būtu tiesīga

68pildīt dienestu, riskam būtu pakļautas citu personu tiesības un

69sabiedrības drošība. Arī Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viens

70no ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem ir citu personu tiesību

71aizsardzība. Tāpat arī Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz to,

72ka amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi prettiesiska rīcība

73grauj ne tikai pašas amatpersonas, bet arī iestādes reputāciju,

74tādējādi mazinot arī sabiedrības uzticēšanos šai iestādei.

75Savukārt sabiedrības neuzticēšanās iestādēm, kuru pamatuzdevumi

76ir noziedzības apkarošana, operatīvās un kriminālprocesuālās

77darbības veikšana, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzība,

78personas tiesību un likumisko interešu aizsardzība, esot būtisks

79aspekts, kas negatīvi ietekmējot sabiedrības drošību.

80Demokrātiska tiesiska valsts iekārta nav iedomājama bez

81sakārtotas un pienācīgi aizsargātas valsts pārvaldes darbības,

82kas tādējādi garantē gan sabiedrības drošību, gan citu cilvēku

83tiesības (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra

84sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 25. punktu).

85Saskaņā ar likuma "Par policiju" 5. un 9. pantu

86policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu,

87cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un

88balstoties uz iedzīvotāju palīdzību. Policija ar savu darbību

89nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu.

90Ņemot vērā policijas uzdevumus un pilnvaras, kā arī to, ka

91policijas darbības joma kopumā ir saistīta ar personu tiesību un

92brīvību aizsardzību un sabiedrības drošības apdraudējumu

93novēršanu, likumdevēja noteiktā mērķa sasniegšanas labad

94policijas dienestā esošām personām tiek izvirzītas paaugstinātas

95prasības attiecībā uz atbilstību amatam. Apstrīdētajā normā

96ietvertais aizliegums ir vērsts uz to, lai veicinātu sabiedrības

97drošības aizsardzību, garantējot to, ka par sabiedrības drošību

98valsts vārdā rūpējas personas, kuras pašas nav veikušas tādas

99darbības, kas demokrātiskā tiesiskā valstī nav akceptējamas.

100Valsts policija pilda tai deleģētās valsts funkcijas - aizsargā

101personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu,

102sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem

103prettiesiskiem apdraudējumiem. Rīcība, kas mazina uzticēšanos

104Valsts policijas amatpersonām kā valsts varas pārstāvjiem, var

105kaitēt sabiedrības drošībai.

106Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību

107ierobežojumam ir vēl viens leģitīms mērķis - sabiedrības drošības

108aizsardzība.

109Tādējādi apstrīdētajā normā

110ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir šādi leģitīmie mērķi -

111demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas aizsardzība un

112sabiedrības drošības aizsardzība.