30. punkts

1Ņemot vērā to, ka apstrīdētās noteikumu normas ir

2zaudējušas spēku, Satversmes tiesai tās nav jāatzīst par spēku

3zaudējušām. Taču Pieteikumu iesniedzējas attiecībā uz enerģijas

4lietotājiem, kas ir atbildētāji to izskatīšanā esošajās

5civillietās, lūdz atzīt apstrīdētās noteikumu normas par spēkā

6neesošām no šo enerģijas lietotāju pamattiesību aizskāruma

7rašanās brīža. Turklāt vairākos pieteikumos norādīts, ka

8apstrīdētās noteikumu normas ir piemērojamas ne vien Pieteikumu

9iesniedzēju izskatīšanā esošajās civillietās, bet arī virknē citu

10civillietu, kas atrodas dažādās iztiesāšanas stadijās (sk.

11pieteikumus lietas materiālu 1. sēj. 3., 24. un 78. lp. un 2.

12sēj. 121. lp.).

13Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

14Satversmes tiesa katrā konkrētajā lietā līdzsvaro tiesiskās

15drošības principu, no vienas puses, un atsevišķu personu

16pamattiesības, no otras puses. Līdz ar to Satversmes tiesai ir

17jāapsver, vai izskatāmajā lietā pastāv tādi apstākļi, kuru dēļ

18apstrīdētās noteikumu normas, ciktāl tajās paredzēta patērētās

19dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metode, kas balstīta uz

20enerģijas lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā

21vai enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo

22patēriņu stundā, vai energoapgādes komersanta apstiprinātajā

23norēķinu kārtībā noteiktajām diferencētajām patēriņa normām, un

24ciktāl kompensācijas apmērs nosakāms, reizinot apstrīdētajās

25noteikumu normās paredzētajā kārtībā noteikto patērētās

26dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības tarifu divkāršā

27apmērā, atzīstamas par spēkā neesošām no kāda brīža pagātnē.

2830.1. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normas,

29kas pieņemtas ultra vires, ir atzīstamas par prettiesiskām

30un spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža (sk. Satversmes

31tiesas 1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98)

32secinājumu daļu un 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

332007-04-03 25. punktu). Attiecībā uz šādiem gadījumiem

34prezumējams, ka antikonstitucionāla tiesību norma nekad nav

35bijusi spēkā, jo nav pieņemta pienācīgā kārtībā un tāpēc arī

36nevar radīt tiesiskas sekas (sk. Satversmes tiesas 2014. gada

3712. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu).

38Izņēmuma gadījumos varētu tikt pieļautas atkāpes no šīs

39prezumpcijas. Tomēr šādos gadījumos Satversmes tiesai būtu

40jākonstatē būtiski apstākļi, kas pamatotu minētā izņēmuma

41noteikšanu (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra

42sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 13. punktu un 2016. gada 12.

43februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 17. punktu).

44Apstrīdētās noteikumu normas, ciktāl tajās paredzēta patērētās

45dabasgāzes daudzuma noteikšanas metode, kas balstīta uz

46energoapgādes komersanta apstiprinātajā norēķinu kārtībā

47noteiktajām diferencētajām patēriņa normām, ir izdotas ultra

48vires. Satversmes tiesa izskatāmajā lietā nav konstatējusi

49tādus būtiskus apstākļus, kuri varētu pamatot izņēmumu no

50prezumpcijas par apstrīdēto noteikumu normu, ciktāl tajās

51paredzēta patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanas metode, kas

52balstīta uz energoapgādes komersanta apstiprinātajā norēķinu

53kārtībā noteiktajām diferencētajām patēriņa normām, spēkā neesību

54no to spēkā stāšanās brīža. Līdz ar to apstrīdētās noteikumu

55normas, ciktāl tajās paredzēta patērētās dabasgāzes daudzuma

56noteikšanas metode, kas balstīta uz energoapgādes komersanta

57apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktajām diferencētajām

58patēriņa normām, attiecībā uz personām, kam tās piemērotas vai

59būtu jāpiemēro tiesā, atzīstamas par spēkā neesošām no to spēkā

60stāšanās brīža.

6130.2. Atsevišķos gadījumos, kad apstrīdētās normas

62atzīšana par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža vai cita

63brīža pagātnē uzliktu tiesām pienākumu pārvērtēt jau nodibinātas

64tiesiskās attiecības, Satversmes tiesa, ievērojot tiesiskās

65drošības principu, ir atzinusi, ka apstrīdētajai normai nevar

66noteikt vispārēju atpakaļvērstu spēku (sal. sk. Satversmes

67tiesas 2017. gada 18. maija sprieduma lietā Nr. 2016-12-01 15.1.

68punktu). Tomēr tad, ja apstrīdētās normas pieņemšanas vai

69izdošanas rezultātā ir būtiski aizskartas personu pamattiesības,

70Satversmes tiesai ir uzdevums šo aizskārumu mazināt, citstarp

71atzīstot attiecīgās tiesību normas par spēkā neesošām no to spēkā

72stāšanās brīža (sal. sk. Satversmes tiesas 2006. gada 6.

73jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-25-01 21. punktu). Vēl jo

74vairāk - gadījumos, kad spēkā stājušies tiesas nolēmumi var tikt

75uzskatīti par netaisnīgiem, priekšroka dodama taisnīguma

76principam, nevis tiesiskās noteiktības principam. Līdz ar to ir

77iespējami gadījumi, kad tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas

78labad ir jāatjauno tiesvedība lietā, kurā jau pieņemts galīgs

79nolēmums (sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa

80sprieduma lietā Nr. 2015-19-01 12.3. punktu).

81Satversmes tiesa izskatāmajā lietā ir atzinusi, ka apstrīdētās

82noteikumu normas, ciktāl tajās paredzēta patērētās dabasgāzes

83daudzuma aprēķināšanas metode, kas balstīta uz enerģijas

84lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai

85enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo

86patēriņu stundā, un ciktāl kompensācijas apmērs nosakāms,

87reizinot tajās noteiktajā kārtībā noteikto patērētās dabasgāzes

88daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības tarifu divkāršā apmērā, ir

89acīmredzami nesamērīgas. Proti, konkrētajā gadījumā apstrīdētās

90noteikumu normas šajā daļā būtiski aizskāra enerģijas lietotāja

91pamattiesības. Tomēr tās tika piemērotas virknē civillietu, kurās

92jau stājies spēkā galīgs nolēmums.

93Apstrīdēto noteikumu normu piemērošanas rezultāts ietekmēja

94divu energoapgādes tiesisko attiecību, proti, privāttiesisku

95attiecību dalībnieku - gan enerģijas lietotāja, gan energoapgādes

96komersanta - tiesiskās intereses. Apstrīdēto noteikumu normu

97atzīšana par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža varētu

98aizskart energoapgādes komersanta paļāvību uz tiesiskā regulējuma

99noteiktību un ietekmēt tā uzticēšanos valstij un tiesībām.

100Satversmes tiesa atzīst: lai arī tiesiskās drošības princips ir

101saistīts ar personu uzticēšanos valstij un tiesībām, tomēr nav

102pieļaujamas tādas situācijas, ka personu uzticēšanās valstij un

103tiesībām ir balstīta uz tādām tiesību normām, kurās ietvertais

104pamattiesību ierobežojums ir acīmredzami nesamērīgs.

105Līdz ar to apstrīdētās noteikumu normas, ciktāl tajās

106paredzēta patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metode, kas

107balstīta uz enerģijas lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes

108patēriņu stundā vai enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu

109maksimālo iespējamo patēriņu stundā, attiecībā uz personām, kurām

110šīs normas piemērotas vai būtu jāpiemēro tiesā, ir atzīstamas par

111spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža. Tāpat apstrīdētās

112noteikumu normas, ciktāl tās paredz, ka kompensācijas apmērs

113nosakāms, reizinot tajās noteiktajā kārtībā noteikto patērētās

114dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības tarifu divkāršā

115apmērā, attiecībā uz personām, kurām tās piemērotas vai būtu

116jāpiemēro tiesā, ir atzīstamas par spēkā neesošām no to spēkā

117stāšanās brīža.

11830.3. Satversmes tiesas likums uzliek Satversmes tiesai

119atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē

120nodrošinātu citstarp skaidrību (sk. Satversmes tiesas 2010.

121gada 22. jūnija sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 30.

122punktu).

123Satversmes tiesa lietā Nr. 2019-10-0103 apstrīdētajām

124noteikumu normām līdzīgu tiesisko regulējumu ir atzinusi par

125spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža (sal. sk. Satversmes

126tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 34.

127punktu). Izskatāmajā lietā pausts viedoklis, ka pēc šāda

128nolēmuma spēkā stāšanās attiecībā uz tiesiskajām attiecībām

129noteiktā laikposmā esot izveidojusies tāda situācija, ka

130likumdevējs ir paredzējis mājsaimniecības lietotāja obligātu

131pienākumu dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

132maksāt kompensāciju, bet šīs kompensācijas apmēra noteikšanas

133kārtība neeksistē (sk. Saeimas vēstuli par papildu apsvērumu

134sniegšanu lietas materiālu 9. sēj. 29. lp.).

135Satversmes tiesa atgādina, ka Satversmei atbilstoša tiesību

136normu piemērošana ietver sevī pareizās tiesību normas atrašanu un

137atbilstošu interpretēšanu, intertemporālās un hierarhiskās

138piemērojamības izvērtēšanu, atbilstošās judikatūras izmantošanu,

139kā arī tiesību tālākveidošanu (sk. Satversmes tiesas 2005.

140gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 17. punktu).

141Turklāt demokrātiskā tiesiskā valstī tiesību normu piemērošanas

142procesu raksturo aksioma, ka tiesību sistēma ir objektīvi

143pilnīga. Tātad tas vien, ka konkrēts jautājums netiek regulēts ar

144rakstītajām tiesību normām, vēl nenozīmē, ka tas vispār netiktu

145regulēts.

146Izskatot konkrētu civillietu, vispārējās jurisdikcijas tiesai

147atbilstoši Civilprocesa likuma 8. panta pirmajai daļai

148jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas

149priekšmetā, - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu

150pamata fakti. Ievērojot to, ka Satversmes tiesa par Satversmei

151atbilstošu ir atzinusi tikai vienu no apstrīdētajās noteikumu

152normās paredzētajām patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanas

153metodēm, tiesai, pārbaudot pušu iesniegtos pierādījumus, ir

154jānoskaidro arī apstākļi par faktiski patērēto dabasgāzes

155daudzumu līdzīgos apstākļos vai analogā situācijā līdzīgā

156laikposmā. Ja puses nav iesniegušas pierādījumus par pierādīšanas

157priekšmetā ietilpstošajiem apstākļiem, tiesa, pamatojoties uz

158Civilprocesa likuma 93. panta ceturto daļu, paziņo par to pusēm

159un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

160Pušu iesniegtos pierādījumus tiesa novērtē atbilstoši

161Civilprocesa likuma 97. pantam, proti, tiesai katrā gadījumā

162jāpārbauda, vai iesniegtie dati patiešām atbilst dabasgāzes

163daudzumam, kas patērēts līdzīgos apstākļos vai analogā situācijā

164līdzīgā laikposmā. Ja izņēmuma gadījumā energoapgādes komersanta

165rīcībā ir pierādījumi tam, ka enerģijas lietotājs ir patērējis

166lielāku dabasgāzes daudzumu, šie pierādījumi ir izmantojami,

167nosakot patērētās dabasgāzes daudzumu un par to veicamās samaksas

168apmēru. Savukārt kompensācijas apmēra aprēķināšanā ir ievērojams

169kompensācijas mērķis, kā arī tas, ka kompensācijas apmēram jābūt

170samērīgam. Tā kā kompensācija pēc tās juridiskās dabas ir

171pielīdzināma līgumsodam, tās samērīga apmēra noteikšanai

172izmantojami kritēriji, kurus vispārējās jurisdikcijas tiesas

173atbilstoši no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

174atvasinātajam samērīguma principam un Civillikuma 1717. pantam

175izmanto līgumsoda apmēra samērīguma noteikšanā.

176Līdz ar to dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma dēļ

177patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanā un kompensācijas apmēra

178aprēķināšanā ir tieši piemērojams Satversmes 105. pants un šajā

179spriedumā ietvertās atziņas.