29. punkts

1Pārliecinoties par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas

2enerģijas lietotājam rodas tā pamattiesību ierobežojuma

3rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

4sabiedrība kopumā, Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētajās

5noteikumu normās paredzētās metodes izlietotās dabasgāzes

6daudzuma noteikšanai un kompensācijas apmēra aprēķināšanai.

729.1. Noteikumu Nr. 85 99. punktā ir noteiktas vairākas

8patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanas metodes gadījumam, kad

9dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma dēļ faktiski patērētās

10dabasgāzes daudzumu nav iespējams noteikt (sk. šā sprieduma

1121.1. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka šīs metodes

12ir balstītas zinātniski tehniskos apsvērumos un ka ir iespējami

13dažādi veidi, kādos iepriekš aprakstītajā situācijā nosakāms

14faktiski patērētās dabasgāzes daudzums (sk. Sabiedrisko

15pakalpojumu regulēšanas komisijas un Dr. habil. sc. ing. Egīla

16Dzelzīša viedokļus lietas materiālu 9. sēj. 53. un 82. lp.).

17Savukārt tas nozīmē, ka šo metožu noteikšana ir saistīta ar

18zināmu tiesību normas izdevēja rīcības brīvību, lemjot par labu

19kādam no iespējamiem veidiem. Tomēr šāda rīcības brīvība nav

20neierobežota, proti, tā nevar tikt izmantota patvaļīgi, pretēji

21vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām, kā arī

22starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesībām (sal. sk.

23Satversmes tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr.

242018-16-03 15.1. punktu).

25Apstrīdētajās noteikumu normās ietvertās metodes faktiski

26patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanai konkretizē likumdevēja

27izraudzīto enerģijas lietotāja un energoapgādes komersanta

28privāttiesisko attiecību noregulējumu. Vispārīgā gadījumā

29enerģijas lietotāja un energoapgādes komersanta tiesisko

30attiecību pamatā ir dabasgāzes piegādes līgums, ar kuru

31energoapgādes komersants uzņemas pienākumu piegādāt enerģijas

32lietotājam dabasgāzi, bet enerģijas lietotājs - pienākumu par to

33samaksāt. Šādā veidā civiltiesiskajā apgrozībā tiek nodrošināta

34ekonomiskā ekvivalence, kas ir no demokrātiskas tiesiskas valsts

35pamatnormas atvasinātā taisnīguma principa konkretizācijas

36elements. Proti, ekonomiskās ekvivalences apstākļos neviens no

37tiesisko attiecību dalībniekiem nepamatoti neiedzīvojas uz cita

38šo tiesisko attiecību dalībnieka rēķina (sk.: Torgāns K.

39Līgumsoda piemērošanas prakse un regulējuma grozījumi

40Civillikumā. Grām.: Torgāns K. (zin. red.), Kārkliņš J., Bitāns

41A. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā.

42Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 148. lpp.). Arī

43apstrīdētajās noteikumu normās noteiktajām patērētās dabasgāzes

44daudzuma aprēķināšanas metodēm jābūt tādām, kas atbilstoši

45taisnīguma principam nodrošina energoapgādes tiesisko attiecību

46dalībnieku ekonomisko ekvivalenci un to, ka patērētās dabasgāzes

47daudzums tiek noteikts iespējami tuvu tam, kas patērēts

48faktiski.

49Līdz ar to Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētajās

50noteikumu normās noteiktās patērētās dabasgāzes daudzuma

51aprēķināšanas metodes atbilstoši taisnīguma principam nodrošina

52ekonomisko ekvivalenci.

5329.1.1. Vairākas pieaicinātās personas ir uzsvērušas,

54ka faktiski patērētā dabasgāzes daudzuma uzskaiti nodrošina tikai

55mēraparāts, kura darbība nav traucēta ar prettiesisku

56iejaukšanos. Citos gadījumos, piemēram, tad, kad noticis

57dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpums, ir iespējams noteikt

58tikai maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu (sk. Sabiedrisko

59pakalpojumu regulēšanas komisijas un Dr. habil. sc. ing. Egīla

60Dzelzīša viedokļus lietas materiālu 9. sēj. 50. un 83. lp.).

61Tāpat vairākas pieaicinātās personas apgalvo, ka apstrīdētajās

62noteikumu normās paredzētās dabasgāzes daudzuma noteikšanas

63metodes ir saistītas ar energoapgādes komersanta rīcībā esošajiem

64datiem par attiecīgā enerģijas lietotāja patērēto dabasgāzes

65daudzumu līdzīgā laikposmā līdzīgos apstākļos vai enerģijas

66lietotāja objektā uzstādītajām dabasgāzi patērējošajām iekārtām

67(sk. Dr. habil. sc. ing. Egīla Dzelzīša un AS "Latvijas

68Gāze" viedokļus lietas materiālu 9. sēj. 36., 51., 52. un

6953. lp.).

70Noteikumu Nr. 85 99.1. apakšpunktā paredzētā metode,

71atbilstoši kurai enerģijas lietotājam, kas nav mājsaimniecības

72lietotājs, patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanā tiek

73izmantots faktiski patērētās dabasgāzes daudzums līdzīgos

74apstākļos līdzīgā laikposmā, ir izmantojama, ja energoapgādes

75komersanta rīcībā ir dati par faktisko dabasgāzes patēriņu

76noteiktā pietiekami ilgā laikposmā, kad gaisa temperatūra un

77spiediens gāzes vados ir līdzīgs šiem pašiem rādītājiem

78salīdzināmā laikposmā. Lietas materiālos esošos dokumentos pausts

79viedoklis, ka šī metode ir izmantojama gadījumos, kad enerģijas

80lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, dabasgāzi izmanto

81telpu apsildīšanai, bet ne ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas

82vajadzībām. Ja dabasgāze tiek izmantota ražošanas vai pakalpojumu

83sniegšanas vajadzībām, tad ir daudz grūtāk identificēt apstākļus,

84kas uzskatāmi par salīdzināmiem apstrīdēto noteikumu normu

85izpratnē, jo enerģijas lietotāja objektā faktiski patērētās

86dabasgāzes daudzums ir atkarīgs no ražošanas vai pakalpojumu

87apjoma salīdzināmajos laikposmos (sk. Sabiedrisko pakalpojumu

88regulēšanas komisijas viedokli lietas materiālu 9. sēj. 80.

89lp.). Tomēr tas vien, ka minētās metodes piemērošana ir

90sarežģīta, nenozīmē, ka tā nenodrošinātu energoapgādes tiesisko

91attiecību dalībnieku ekvivalenci.

92Atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu

93regulatoriem" 32. panta pirmajai daļai Sabiedrisko

94pakalpojumu regulēšanas komisija kā ārpustiesas instance izskata

95strīdus starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un enerģijas

96lietotāju vai starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem par to

97tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā likuma vai regulējamās

98nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem. Turklāt saskaņā ar

99minētā panta trešo daļu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un

100enerģijas lietotājam ir tiesības strīdu risināt tiesā

101Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nevēršoties Sabiedrisko

102pakalpojumu regulēšanas komisijā ar iesniegumu par strīda

103izskatīšanu. Tas nozīmē: ja energoapgādes komersants, nosakot

104faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, izmanto datus par

105patērētās dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā

106laikposmā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vai tiesa

107īsteno kontroli pār energoapgādes komersanta noteiktā dabasgāzes

108daudzuma pamatotību un tiesiskumu, ņemot vērā katras situācijas

109individuālos apstākļus. Turklāt no Ministru kabineta sniegtajiem

110papildu apsvērumiem izriet, ka šīs metodes izmantošana var būt

111balstīta ne vien vēsturiskos, bet arī analoģiskos dabasgāzes

112patēriņa datos (sk. Ministru kabineta papildu apsvērumus

113lietas materiālu 9. sēj. 83. lp.). Tādējādi pat tad, ja

114energoapgādes komersanta rīcībā nav vēsturisku datu par konkrētā

115enerģijas lietotāja dabasgāzes patēriņu, ir iespējams izmantot

116datus par analogu situāciju, kuri saprātīgi var tikt attiecināti

117arī uz konkrēto enerģijas lietotāju.

118Līdz ar to apstrīdētajās noteikumu normās paredzētā patērētās

119dabasgāzes daudzuma noteikšanas metode, saskaņā ar kuru tiek

120izmantots faktiski patērētās dabasgāzes daudzums līdzīgā

121laikposmā līdzīgos apstākļos, nodrošina ekonomisko ekvivalenci.

122Tādēļ personas pamattiesību aizskārums ir mazāks nekā labums, ko

123sabiedrība gūst šīs metodes izmantošanas rezultātā, un

124apstrīdētajās noteikumu normās ietvertais pamattiesību

125ierobežojums šajā daļā atbilst samērīguma principam.

12629.1.2. Energoapgādes komersants dabasgāzes lietošanas

127noteikumu pārkāpuma dēļ patērētās dabasgāzes daudzumu enerģijas

128lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, var aprēķināt,

129pamatojoties uz enerģijas lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes

130patēriņu stundā vai enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu

131maksimālo iespējamo patēriņu stundā. Šīs metodes ir aplūkojamas

132kopumā, jo iekārtu summārā patēriņa metodi pieļaujams izmantot

133vienīgi tad, ja uzstādīto iekārtu maksimālais patēriņš pārsniedz

134līgumiski pieļaujamo stundas patēriņu. Savukārt gadījumos, kad

135dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu izdarījis

136mājsaimniecības lietotājs, energoapgādes komersants faktiski

137patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanā var izmantot tikai

138iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā. Abos

139gadījumos minēto metožu mērķis ir identificēt maksimālo iespējamo

140dabasgāzes patēriņu konkrētā pārkāpuma laikā.

141Atbilstoši Noteikumu Nr. 85 2.2. apakšpunktam atļautais

142maksimālais dabasgāzes patēriņš stundā ir lielākais dabasgāzes

143daudzums, ko enerģijas lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar

144energoapgādes komersanta un enerģijas lietotāja noslēgto

145dabasgāzes piegādes līgumu. No Noteikumu Nr. 85 2.5. un 2.7.

146apakšpunkta izriet, ka dabasgāzes iekārtu maksimālais iespējamais

147dabasgāzes patēriņš stundā ir maksimālais dabasgāzes daudzums,

148kuru vienā stundā tehniski iespējams sadedzināt, ievērojot

149konkrētās iekārtas tehniskos parametrus. Sociālajā realitātē

150vairumā gadījumu enerģijas lietotāja, kas nav mājsaimniecības

151lietotājs, objektā šī iekārta ir gāzes apkures katls vai

152tehnoloģiskās iekārtas, kurās dabasgāzi lieto, lai nodrošinātu

153preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, bet mājsaimniecības

154lietotāja objektā - gāzes plīts un gāzes apkures katls (sk.

155Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli lietas

156materiālu 9. sēj. 82. lp.).

157Kaut arī dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā ir

158iespējams, ka enerģijas lietotājs pārsniedzis līgumā noteikto

159atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā, tas visbiežāk ir

160lielāks nekā enerģijas lietotājam faktiski ikdienā nepieciešamais

161dabasgāzes patēriņš stundā (sk. arī Sabiedrisko pakalpojumu

162regulēšanas komisijas viedokli lietas materiālu 9. sēj.

16382. lp.). Līdzīgs viedoklis pausts arī apstrīdēto noteikumu

164normu izstrādes procesā, norādot, ka šāda patērētās dabasgāzes

165daudzuma aprēķināšanas metode ir pārmērīga un netaisnīga (sk.

166Konkurences padomes 2014. gada 22. septembra atzinumu lietas

167materiālu 7. sēj. 82. lp.). Satversmes tiesa atzīst, ka šīs

168metodes pamatā ir prezumpcija par nepārtrauktu dabasgāzes

169patēriņu līgumā noteiktajā atļautajā maksimālajā daudzumā.

170Atbilstoši līgumā noteiktajam atļautajam maksimālajam dabasgāzes

171patēriņam stundā noteiktais patērētās dabasgāzes daudzums vairumā

172gadījumu patiešām varētu būt lielāks nekā enerģijas lietotājam

173ikdienā nepieciešamais dabasgāzes daudzums, jo tas tiek noteikts,

174pieņemot, ka enerģijas lietotājs visā pārkāpuma periodā 24

175stundas diennaktī patērē dabasgāzi līgumā noteiktajā atļautajā

176maksimālajā apmērā.

177Arī dabasgāzes iekārtu maksimālais iespējamais dabasgāzes

178patēriņš stundā visbiežāk ir lielāks nekā faktiskais dabasgāzes

179patēriņš stundā enerģijas lietotāja objektā. Dabasgāzes

180lietošanas noteikumu pārkāpuma dēļ patērētās dabasgāzes daudzuma

181noteikšana, pamatojoties uz dabasgāzes iekārtu maksimālo

182iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, ir balstīta prezumpcijā, ka

183enerģijas lietotājs divu gadu garumā nepārtraukti izmantojis

184dabasgāzes iekārtas, patērējot maksimāli iespējamo dabasgāzes

185daudzumu. Tomēr sociālajā realitātē gāzes plītīm parasti ir

186vairāki degļi un visbiežāk tās faktiski netiek izmantotas ar

187maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā. Gāzes apkures

188katli atkarībā no āra gaisa temperatūras, apsildāmās platības,

189telpās izraudzītās temperatūras un citiem apstākļiem visbiežāk

190netiek izmantoti ar maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu

191stundā. Arī ražošanā un pakalpojumu sniegšanā izmantojamie

192dabasgāzes aparāti parasti netiek nepārtraukti izmantoti ar pilnu

193jaudu. Tādējādi, lai gan sociālajā realitātē varētu rasties tādas

194situācijas, kad tehniski iespējamais dabasgāzes patēriņš ir tuvs

195faktiskajam patēriņam, vispārīgā gadījumā dabasgāzes patēriņš,

196kas aprēķināts pēc šīm metodēm, ir lielāks par faktisko

197dabasgāzes patēriņu.

198Līdz ar to apstrīdētajās noteikumu normās paredzētās metodes

199dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma dēļ patērētās

200dabasgāzes daudzuma noteikšanai, pamatojoties uz enerģijas

201lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai

202enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo

203patēriņu stundā, nenodrošina ekonomisko ekvivalenci un ir

204acīmredzami nesamērīgas, tādēļ personas pamattiesību aizskārums

205ir lielāks nekā labums, ko sabiedrība gūst šo metožu izmantošanas

206rezultātā, un apstrīdētajās noteikumu normās ietvertais

207pamattiesību ierobežojums šajā daļā neatbilst samērīguma

208principam.

20929.2. Noteikumu Nr. 85 100. punktā ir noteikts, ka

210energoapgādes komersants kompensācijas apmēru nosaka, reizinot šo

211noteikumu 99. punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto patērētās

212dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības tarifu divkāršā

213apmērā. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, šāds kompensācijas

214apmērs ir nesamērīgs un neatbilst civiltiesiskās atbildības

215mērķim. Turpretī Ministru kabinets uzskata, ka kompensācijas

216apmērs ir samērīgs.

217Satversmes tiesa jau atzinusi, ka kompensācija pēc tās

218juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam (sk. Satversmes

219tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103

22028.2. punktu un šā sprieduma 21.2. punktu). Līgumsodam ir

221sodīšanas funkcija, un tiesiskajās attiecībās, kurās piemērojami

222sodoša rakstura tiesiskie līdzekļi, jāievēro no taisnīguma

223principa atvasinātais soda samērīguma princips. Proti, līgumsoda

224mērķis nedrīkst būt iedzīvošanās uz cita tiesisko attiecību

225dalībnieka rēķina, un tam jābūt samērīgam ar konkrēto tiesisko

226attiecību sākotnējo ekonomisko interesi (sk. arī: Kārkliņš J.,

227Buls L. Līgumsoda reforma. Jurista Vārds, 2013. gada 3.

228decembris, Nr. 49, 34.-35. lpp.). Arī izskatāmajā lietā

229Satversmes tiesai jāpārbauda, vai kompensācijas apmēra

230aprēķināšanas metode nepieļauj energoapgādes komersanta

231iedzīvošanos uz enerģijas lietotāja rēķina un ir samērīga ar

232dabasgāzes apgādes tiesisko attiecību sākotnējo ekonomisko

233interesi.

234Apstrīdēto noteikumu normu izdošanas procesā vērtējot tajās

235noteiktās kompensācijas apmēra aprēķināšanas metodes samērīgumu,

236Ministru kabinets norādīja, ka norēķināšanās trīskāršā patērētās

237dabasgāzes tarifa apmērā ir samērīga, jo dabasgāzes lietošanu bez

238maksas, dabasgāzes uzskaites mēraparāta ļaunprātīgu bojāšanu,

239rādījumu izmainīšanu vai patvaļīgu pieslēgšanos dabasgāzes

240apgādes sistēmai, apejot skaitītāju, nevar atzīt par maznozīmīgu

241pārkāpumu (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. TA‑156

242"Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi"

243anotāciju. Pieejama: tap.mk.gov.lv). Turklāt atbildes

244rakstā Ministru kabinets uzsver, ka nebūtu samērīgi prasīt, lai

245enerģijas lietotājs sedz tikai izdevumus par patērēto dabasgāzi,

246neņemot vērā energoapgādes komersanta iespējamos zaudējumus

247saistībā ar sprādzienbīstamību, dabasgāzes piegādes apturēšanu

248citiem enerģijas lietotājiem, sadales sistēmas apsekošanu un

249remontdarbiem (sk. Ministru kabineta atbildes rakstu lietas

250materiālu 1. sēj. 66. lp.).

251Satversmes tiesa nav guvusi apstiprinājumu tam, ka šāds

252Ministru kabineta viedoklis būtu pamatots, jo, vērtējot

253kompensācijas apmēra atbilstību soda samērīguma principam, jāņem

254vērā kompensācijas mērķis, kas ir uzskatāms par energoapgādes

255tiesisko attiecību sākotnējo ekonomisko interesi. Proti,

256kompensācija visupirms ir dabasgāzes lietošanas noteikumos un

257dabasgāzes piegādes līgumā noteikto enerģijas lietotāja saistību

258pastiprināšanas līdzeklis (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

25920. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 28.2. punktu un šā

260sprieduma 21.2. punktu). Tātad kompensācijai jābūt noteiktai

261tādā apmērā, lai sekmētu dabasgāzes lietošanas noteikumu un

262dabasgāzes piegādes līguma pārkāpumu prevenciju. Tas nozīmē, ka

263kompensācijas kā līgumsodam pielīdzināma maksājuma apmēram jābūt

264pielāgojamam iespējamā pārkāpuma apstākļiem (plašāk sk.:

265Gordley J. Foundations of Private Law. Property, Tort, Contract,

266Unjust Enrichment. Oxford: Oxford University, 2006, pp.

267374-375). Vispārsaistošā veidā nosakot kompensācijas apmēra

268aprēķināšanas metodi, nav pamata kompensācijas apmēru saistīt ar

269tādiem iespējamiem energoapgādes komersanta zaudējumiem, kuru

270apmēra noteikšana dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma

271gadījumā nav objektīvi apgrūtināta, tostarp zaudējumiem saistībā

272ar sprādzienbīstamību, dabasgāzes piegādes apturēšanu citiem

273enerģijas lietotājiem, sadales sistēmas apsekošanu un

274remontdarbiem. Vēl jo vairāk - kompensācijas apmēra noteikšanas

275metodes izvēlē jāņem vērā tas, vai līgumsoda piedziņa nekaitētu

276parādniekiem tik lielā mērā, ka varētu tikt skartas visas

277sabiedrības intereses, kā arī tas, vai ar konkrēta apmēra

278kompensāciju tiek nodrošināts taisnīgs rezultāts (sk.: Torgāns

279K. Līgumsoda piemērošanas prakse un regulējuma grozījumi

280Civillikumā. Grām.: Torgāns K. (zin. red.), Kārkliņš J., Bitāns

281A. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā.

282Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 155. lpp.).

283Pieteikumu iesniedzējas ir norādījušas, ka apstrīdētās

284noteikumu normas neiederas Latvijas tiesību sistēmā. Proti,

285atbilstoši apstrīdētajām noteikumu normām mājsaimniecības

286lietotājam aprēķinātais kompensācijas apmērs ir pretrunā ar

287Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās daļas 4.

288punktu, jo šīs normas paredz neproporcionāli liela maksājuma

289veikšanu par energoapgādes tiesisko attiecību saistību

290nepildīšanu.

291Saskaņā ar minēto Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu

292par netaisnīgiem ir uzskatāmi tādi līguma noteikumi, kas uzliek

293patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda

294līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu

295kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi

296salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas

297izpildīšanas rezultātā radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus

298apstākļus. Tomēr konkrētajā gadījumā dabasgāzes lietošanas

299noteikumos un dabasgāzes piegādes līgumā noteikto enerģijas

300lietotāja saistību neizpilde kā kompensācijas piemērošanas pamats

301nemaz nevar tikt saistīta ar energoapgādes komersanta iespējamiem

302zaudējumiem, kas saistīti ar sprādzienbīstamības situāciju,

303dabasgāzes piegādes apturēšanu citiem enerģijas lietotājiem un

304remontdarbiem, jo šādu iespējamu, bet nepierādītu zaudējumu

305atlīdzināšana nav kompensācijas mērķis (sal. sk. šā sprieduma

30621.2. punktu). Tas nozīmē, ka apstrīdētajās noteikumu normās

307noteiktajā kārtībā aprēķināto kompensācijas apmēru ar iepriekš

308minētajiem iespējamiem, bet nepierādītiem energoapgādes

309komersanta zaudējumiem nemaz nevar salīdzināt. Proti, situācijā,

310kad energoapgādes komersanta rīcībā ir pierādījumi par konkrētiem

311zaudējumiem, kurus enerģijas lietotājs tam nodarījis, un šo

312zaudējumu apmēru, šie pierādījumi ir attiecīgi izmantojami,

313prasot zaudējumu atlīdzību Civillikumā noteiktajā kārtībā.

314Tādējādi kompensācijas apmēra aprēķināšanas metode, saskaņā ar

315kuru kompensācijas apmērs tiek noteikts divkāršā dabasgāzes

316tirdzniecības tarifa apmērā atbilstoši apstrīdētajās noteikumu

317normās paredzētajā kārtībā noteiktajam dabasgāzes daudzumam, ir

318acīmredzami nesamērīga un netaisnīga.

319Turklāt arī tad, ja dabasgāzes lietošanas noteikumu un

320dabasgāzes piegādes līguma pārkāpumu izdarījis enerģijas

321lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, kompensācijai kā

322līgumsodam pielīdzināmam maksājumam jāatbilst soda

323individualizācijas principam, proti, soda apmēram katrā

324konkrētajā gadījumā jābūt samērojamam ar personas izdarīto

325nodarījumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta

326sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 32.3.1. punktu). Vēl jo

327vairāk - apstrīdēto noteikumu normu izdošanas laikā likumdevējs

328jau bija konkretizējis samērīguma principu, Civillikuma 1717.

329pantā nosakot, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam

330godīgai darījumu praksei. Nepastāvot saistībai starp

331apstrīdētajās noteikumu normās paredzēto kompensācijas apmēra

332noteikšanas metodi un iespējamiem pierādāmiem, bet nepierādītiem

333energoapgādes komersanta zaudējumiem, arī gadījumos, kad

334enerģijas lietotājs nav mājsaimniecības lietotājs, apstrīdētajās

335noteikumu normās noteiktā kompensācijas apmēra aprēķināšanas

336metode ir acīmredzami nesamērīga un netaisnīga.

337Iepriekš izklāstītajos apstākļos apstrīdētajās noteikumu

338normās paredzētajā veidā noteiktais kompensācijas apmērs nav

339samērīgs ar energoapgādes tiesisko attiecību sākotnējo ekonomisko

340interesi. Ņemot vērā minēto, apstrīdētajās noteikumu normās

341noteiktā kompensācijas apmēra aprēķināšanas metode pieļāva

342energoapgādes komersanta iedzīvošanos uz enerģijas lietotāja

343rēķina. Tādējādi apstrīdētajās noteikumu normās paredzētā

344kompensācijas apmēra noteikšanas metode neatbilst soda samērīguma

345principam, personas pamattiesību aizskārums ir lielāks nekā

346labums, ko sabiedrība gūst tās piemērošanas rezultātā, un

347apstrīdētajās noteikumu normās ietvertais pamattiesību

348ierobežojums šajā daļā neatbilst samērīguma principam.

34929.3. Īstenojot likumdevēja noteikto pilnvarojumu,

350Ministru kabinets izpilda likumdevēja pieņemto tiesību normu,

351tādēļ Ministru kabinetam šajā procesā ir pienākums izmantot tādas

352juridiskās metodes, kas respektē valsts varas dalīšanā pastāvošās

353līdzsvara un atsvara attiecības. Proti, Ministru kabinetam,

354apzinoties un izmantojot tiesību avotu daudzveidību, ir jāveic ne

355tikai gramatiska, bet arī sistēmiska, vēsturiska un teleoloģiska

356pilnvarojošās normas interpretācija. Tas izriet ne vien no

357tiesiskuma un varas dalīšanas principiem kā demokrātiskas

358tiesiskas valsts esības pamata, bet arī no racionāla likumdevēja

359principa. Proti, Ministru kabinetam, raugoties, vai tā izdotās

360tiesību normas atbilst likuma normā ietvertajam likumdevēja

361pilnvarojumam, jāņem vērā, ka likumdevējs pieņem savstarpēji

362saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas visas tiesību

363sistēmas ietvaros. Turklāt dažādos normatīvajos aktos ietvertas

364tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu tiesību sistēmu

365veidojošas. Tikai interpretējot likumdevēja doto pilnvarojumu

366visas tiesību sistēmas ietvarā, Ministru kabinets var izdot

367ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kas citstarp tādējādi atbilst

368labas likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

36920. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 32.3.1.

370punktu).

371Ministru kabinetam ir jāveic arī pilnvarojošās normas augstākā

372un zemākā kritika, pārbaudot tās atbilstību augstāka juridiska

373spēka tiesību normām un spēkā esību, ja nepieciešams, izmantojot

374Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 4. punktā

375noteiktās Ministru kabineta tiesības iesniegt pieteikumu

376Satversmes tiesā. Turklāt Ministru kabinets drīkst izdot tikai

377tādas normas, kas sasniedz likumdevēja noteikto mērķi un nav

378pretrunā ar vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes

379normām, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, kā

380arī citiem likumiem (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20.

381marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 32.3.1. punktu).

382Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta otrajai

383daļai noteikumu izstrādes procesā to projektam pievienojama

384pamatota informācija par izstrādātā projekta nepieciešamību un

385ietekmes izvērtējumu, kam jāatbilst labas likumdošanas principam

386(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā

387Nr. 2019-20-03 24. punktu).

388Saeima, piešķirot Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt

389kārtību, kādā energoapgādes komersants nosaka faktiski patērētās

390dabasgāzes daudzumu, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas

391kārtību, nevarēja būt vēlējusies, lai Ministru kabinets Saeimas

392noregulētās tiesiskās attiecības konkretizētu tādā veidā, kas

393paredz acīmredzami nesamērīgu enerģijas lietotāja pamattiesību

394ierobežojumu. Tā kā Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās

395noteikumu normas, ciktāl tajās paredzēta patērētās dabasgāzes

396daudzuma aprēķināšanas metode, kas balstīta uz enerģijas

397lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai

398enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo

399patēriņu stundā, un ciktāl kompensācijas apmērs nosakāms,

400reizinot apstrīdētajās noteikumu normās noteiktajā kārtībā

401aprēķināto patērētās dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes

402tirdzniecības tarifu divkāršā apmērā, nav rīkojies atbilstoši

403samērīguma principam, apstrīdētajās noteikumu normās ietvertais

404pamattiesību ierobežojums šajā daļā nav satversmīgs un nav

405noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

406Līdz ar to apstrīdētās noteikumu

407normas, ciktāl tajās paredzēta patērētās dabasgāzes daudzuma

408noteikšanas metode, kas balstīta uz faktiski patērēto dabasgāzes

409daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā, atbilst Satversmes

41064. un 105. pantam, kā arī apstrīdētajai likuma normai. Savukārt

411apstrīdētās noteikumu normas, ciktāl tajās paredzēta patērētās

412dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metode, kas balstīta uz

413enerģijas lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā

414vai enerģijas lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo

415patēriņu stundā, neatbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī

416apstrīdētajai likuma normai. Tāpat apstrīdētās noteikumu normas,

417ciktāl kompensācijas apmērs nosakāms, reizinot tajās noteiktajā

418kārtībā aprēķināto patērētās dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes

419tirdzniecības tarifu divkāršā apmērā, neatbilst Satversmes 64. un

420105. pantam, kā arī apstrīdētajai likuma normai.