1Nav atļauta būvju vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:
241.1. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;
341.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.
1Minimālo būvju tuvinājuma gabarītu no dzelzceļa infrastruktūras nosaka saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tehniskajiem noteikumiem.
1Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, izņemot dambjus un žogus, neizvieto tuvāk par:
243.1. 10 m no valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības ūdensnotekas krotes (augšmalas);
343.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;
443.3. 3 m no koplietošanas vai viena īpašuma ūdensnotekas krotes (augšmalas).
1Katras funkcionālās zonas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas apbūvei noteiktie augstuma un stāvu skaita ierobežojumi norādīti apbūves noteikumu 4. nodaļā.
1Zemes vienības atļauts iežogot:
247.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām;
347.2. pilsētas, ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju;
447.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
547.4. gar valsts autoceļiem zemes vienību atļauts iežogot autoceļa pusē – ne tuvāk kā 0,5 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓