47. pantsUzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

Uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

1(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības: 1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes; 2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas iespējas; 3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus; 4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi; 5) publicēt statistisko informāciju par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām; 6) pieprasīt no valsts un atvasinātām publisko personu institūcijām jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei; 7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei; 8) noteikt, ka likuma subjektam nav nepieciešams veikt savas darbības nozares risku novērtējumu, ja īpašie attiecīgās nozares riski ir iepriekš nepārprotami identificēti un izprasti. (1 1 ) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir tiesības veikt šā panta pirmajā daļā paredzētos uzraudzības un kontroles pasākumus tādām personām, kuras kā likuma subjekti nav reģistrējušās, bet pēc uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā esošās informācijas faktiski atbilst likuma subjekta statusam. (2) Latvijas Bankai ir tiesības šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem likuma subjektiem noteikt: 1) prasības, kas ietveramas iekšējā kontroles sistēmā papildus šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam; 2) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmas izveidi un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, kā arī tās atbilstības normatīvajiem aktiem izvērtēšanu, tai skaitā nosakot izvērtēšanas regularitāti un prasības, saskaņā ar kurām veicama iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtēšana; 3) prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanai; 4) prasības sadarbībai ar trešajām personām potenciālo klientu piesaistei, klientu identifikācijas prasību nodrošināšanai un komunikācijai ar klientu; 5) prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldības tehnisko resursu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju, nodrošināšanai; 6) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar to cieši saistīto personu noskaidrošanai, kā arī minimālo pasākumu apjomu, kas veicams pirms darījumu attiecību uzsākšanas un veicot šo personu padziļinātu izpēti; 7) prasības, saskaņā ar kurām veicams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku izvērtējums, kā arī prasības attiecībā uz pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībai un to mazināšanai; 8) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams klientu identifikācijai un izpētei pirms darījumu attiecību uzsākšanas un darījumu attiecību laikā, tai skaitā klientu veikto darījumu uzraudzībai; 9) aizdomīgu darījumu minimālo pazīmju sarakstu, kā arī minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai identificētu aizdomīgu darījumu pazīmes; 10) prasības kredītiestāžu un finanšu iestāžu korespondentattiecību nodibināšanai un uzturēšanai un respondentu izpētes kārtību; 11) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai noskaidrotu klientu līdzekļu un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsmi; 12) prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, ja klients personiski nepiedalās identifikācijas procedūrā; 13) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams klientu — šā likuma subjektu — izpētei un darījumu uzraudzībai; 14) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai noskaidrotu klienta patieso labuma guvēju un pārliecinātos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs; 15) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ja trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot grupas līmeņa prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā; 16) pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2023/1113 piemērošanu; 17) prasības centrālo kontaktpunktu izveidošanai, to funkcijām un uzraudzībai. (2 1 ) Latvijas Banka var prasīt, lai jebkura elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī un kura darbību Latvijas Banka uzrauga, izveido centrālo kontaktpunktu, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma un savlaicīgi nesniedz Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iestādes atbilstību Regulas Nr. 2018/1108 3. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam; 2) elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbība rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risku. (2 2 ) Latvijas Banka var prasīt, lai centrālais kontaktpunkts papildus Regulas Nr. 2018/1108 4. un 5. pantā noteiktajiem pienākumiem veic šādas funkcijas: 1) sagatavo un iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem; 2) atbild uz Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumiem saistībā ar pārstāvētās elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, darbību un sniedz Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīto informāciju, kas saistīta ar šādām iestādēm; 3) veic darījumu uzraudzību, lai noteiktu aizdomīgus darījumus, ņemot vērā elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumu apjomu un raksturu Latvijas Republikā. (3) (Izslēgta no 01.01.2023. ar 23.09.2021 . likumu. Sk. Pārejas noteikumu 64. punktu) (4) Ministru kabinets nosaka šā likuma 45. panta 2. 1 daļā minētajiem likuma subjektiem saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.