514. pantsTiesas apspriedē izlemjamie jautājumi
Tiesas apspriedē izlemjamie jautājumi
1(1) Apspriedes laikā tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus: 1) vai noticis apsūdzētajam inkriminētais noziedzīgs nodarījums; 2) vai šajā nodarījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, un kurā Krimināllikuma pantā, tā daļā, punktā tas paredzēts; 3) vai apsūdzētais ir vainīgs šajā noziedzīgā nodarījumā; 4) vai apsūdzētais sodāms par šo noziedzīgu nodarījumu; 5) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina apsūdzētā atbildību; 6) kāds pamatsoda veids un mērs jāpiespriež apsūdzētajam, un vai tas viņam jāizcieš; 7) vai apsūdzētajam piespriežams papildsods un kāds; 8) vai personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, ir jānosaka Krimināllikuma 68.pantā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi; 9) vai jāsaglabā, jāgroza vai jāpiemēro drošības līdzeklis apsūdzētajam; 10) vai apmierināms pieteikums par kaitējuma atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tā piedzenama; 11) par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta un ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju; 11 1 ) rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu, citiem procesa laikā izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām un mantu, kurai uzlikts arests; 12) par noziedzīgi iegūtās mantas konfiskāciju vai piedziņu; 13) no kā piedzenami procesuālie izdevumi. (2) Ja apsūdzētais nodots tiesai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj par katru noziedzīgu nodarījumu atsevišķi. (3) Ja par noziedzīgu nodarījumu tiesai nodoti vairāki apsūdzētie, tiesa šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus izlemj par katru apsūdzēto atsevišķi.
Tiesas apspriedes kārtība
1(1) Tiesas apspriedi vada tiesas sēdes priekšsēdētājs. (2) Tiesas sēdes priekšsēdētājs katru jautājumu uzdod tādā formā, lai uz to varētu dot tikai apstiprinošu vai noliedzošu atbildi. (3) Izlemjot katru atsevišķu jautājumu, tiesneši balso. Tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli un balso pēdējais.
Tiesneša atsevišķās domas
1(1) Tiesas sēdes priekšsēdētājs vai tiesnesis, kas palicis pie atsevišķām domām, tās izsaka rakstveidā. (2) Atsevišķās domas pievieno lietai, un ar tām var iepazīties tikai augstākas instances tiesa šā tiesas nolēmuma pārsūdzības gadījumā. Pasludinot spriedumu, atsevišķās domas nepaziņo.
Tiesas izmeklēšanas atsākšana pēc tiesas apspriedes
1(1) Ja apspriedes laikā tiesa atzīst par vajadzīgu noskaidrot kādus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, tiesa, netaisot spriedumu, pieņem lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. (2) Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates, noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu un aiziet apspriesties sprieduma taisīšanai.
Sprieduma veidi
1Tiesas spriedums var būt attaisnojošs vai notiesājošs.
Attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats
1Tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja: 1) nav noticis noziedzīgs nodarījums vai apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva; 2) apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta.
Notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats
1(1) Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina noziedzīgā nodarījumā ir pierādīta. (2) Notiesājošu spriedumu nevar taisīt, ja apsūdzētā vaina ir pierādīta tikai ar tādu personu liecībām, kuru identitāte netiek izpausta speciālās procesuālās aizsardzības interesēs, un citu pierādījumu lietā nav.
Notiesājoša sprieduma taisīšana, nepiespriežot sodu
1Tiesa var taisīt notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja konstatē šā likuma 379.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētos apstākļus.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓