520. pantsNotiesājoša sprieduma taisīšanas pamats
Notiesājoša sprieduma taisīšanas pamats
1(1) Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina noziedzīgā nodarījumā ir pierādīta. (2) Notiesājošu spriedumu nevar taisīt, ja apsūdzētā vaina ir pierādīta tikai ar tādu personu liecībām, kuru identitāte netiek izpausta speciālās procesuālās aizsardzības interesēs, un citu pierādījumu lietā nav.
Notiesājoša sprieduma taisīšana, nepiespriežot sodu
1Tiesa var taisīt notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja konstatē šā likuma 379.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētos apstākļus.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam
1(1) Ja tiesa atzīst, ka nepilngadīgais apsūdzētais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, taču ievērojot šā nodarījuma izdarīšanas īpašos apstākļus un par vainīgā personu iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var viņu atbrīvot no piespriestā soda un piemērot likumā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. (2) Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un bīstamību, apsūdzētā personu raksturojošos datus, kā arī viņa atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.
Sprieduma rakstīšana
1(1) Pēc šā likuma 514.pantā minēto jautājumu izlemšanas tiesa raksta spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Spriedumu raksta valsts valodā. (1 1 ) Tiesa var rakstīt saīsinātu spriedumu. Ja krimināllieta iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās, jo apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi, vai apsūdzētā prombūtnē (in absentia) , tiesa var rakstīt saīsinātu spriedumu, pilnu spriedumu sagatavojot 14 dienu laikā un paziņojot tā pieejamības datumu. (2) Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies iztiesāšanā. Tiesnesis, kurš palicis pie atsevišķajām domām, arī paraksta spriedumu. (3) Labojumi sprieduma tekstā jāatrunā pirms tā parakstīšanas.
Sprieduma ievaddaļa
1Sprieduma ievaddaļā norāda: 1) ka spriedums taisīts valsts vārdā; 2) sprieduma pasludināšanas datumu; 3) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu; 4) tiesas sastāvu; 5) prokuroru, aizstāvi; 6) apsūdzēto identificējošos datus; 7) Krimināllikuma pantu, tā daļu un punktu, pēc kura persona apsūdzēta.
Attaisnojoša sprieduma aprakstošā daļa un motīvu daļa
1(1) Attaisnojoša sprieduma aprakstošajā daļā norāda apsūdzības būtību. (2) Attaisnojoša sprieduma motīvu daļā norāda: 1) tiesas noskaidrotos notikuma apstākļus; 2) apsūdzētā attaisnošanas pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina; 3) motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.
Attaisnojoša sprieduma rezolutīvā daļa
1(1) Attaisnojoša sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu: 1) par to, ka apsūdzētais (minot viņa vārdu un uzvārdu) atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā (minot Krimināllikuma pantu, tā daļu, punktu, kurā paredzēts attiecīgais noziedzīgs nodarījums) un attaisnots; 2) par drošības līdzekļa atcelšanu; 3) par mantas konfiskācijas un kaitējuma atlīdzības nodrošinājuma līdzekļu atcelšanu, ja tādi bija piemēroti; 4) par advokāta darba samaksu; 5) par lietas vai tās daļas nosūtīšanu prokuratūrai, ja noziedzīgs nodarījums ir noticis, bet nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā. (2) Ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu un pieņem lēmumu par lietas daļas nosūtīšanu prokuratūrai, tā vienlaikus sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu.
Notiesājoša sprieduma aprakstošā daļa un motīvu daļa
1(1) Notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīga nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas. (2) Notiesājoša sprieduma motīvu daļā norāda: 1) pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi; 2) motīvus, kāpēc tiesa noraidījusi citus pierādījumus; 3) apsūdzētā atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus; 4) motīvus, kāpēc daļa apsūdzības atzīta par nepierādītu, ja tiesa to atzinusi; 5) apsūdzības grozīšanas motīvus, ja apsūdzība tiesā grozīta; 6) motīvus par konkrētā soda piemērošanu; 7) ar sprieduma izpildīšanu saistīto jautājumu izlemšanu, ja tas nepieciešams. (3) Ja tiesas sēdē, pamatojoties uz pieņemto lēmumu, nav veikta pierādījumu pārbaude, tiesa spriedumā norāda, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta. Šādos gadījumos pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓