417. pants
1Manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi. Likumā noteiktos gadījumos bezīpašnieka lieta piekrīt pašvaldībai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023. ) TREŠĀ NODAĻA Testamentārā mantošana Pirmā apakšnodaļa Vispārīgi noteikumi
1Katru vienpusēju rīkojumu, ko kāds dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu, vai par kādu mantas daļu, vai par atsevišķām lietām vai tiesībām, sauc par testamentu.
1Testators var testamentu katrā laikā atcelt, grozīt vai papildināt (792. un turpm.p.) Otrā apakšnodaļa Spēja taisīt testamentu
1Testamentu var taisīt katra persona, izņemot nepilngadīgos. Nepilngadīgie, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu, var taisīt testamentu par savu brīvo mantu (195.p.). Testamentu var taisīt arī tie, kas atrodas aizgādnībā. ( 29.11.2012 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. )
1Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu. ( 29.11.2012 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. ) Trešā apakšnodaļa Neatņemamās daļas tiesīgie un neatņemamā daļa (Apakšnodaļas nosaukums 08.05.2014 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014. )
1Testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Šis noteikums jāievēro arī ieceļot pēcmantinieku. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 08.05.2014 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014. )
1Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788.p.). Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība. Neatņemamās daļas tiesīgajam, ja viņš savas tiesības nav pieteicis kā legātārs vai mantinieks, ir jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu līdz sludinājumā par mantojuma atklāšanos mantiniekiem noteiktā termiņa notecējumam. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies. Ja neatņemamās daļas tiesīgais, kas pārdzīvojis mantojuma atstājēju, ir atteicies no tiesības uz neatņemamo daļu vai nu pirms, vai pēc mantojuma atklāšanās, tad viņa atteikšanās šajā ziņā saista arī viņa lejupējos. ( 08.05.2014 . likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
1Neatņemamo mantojuma daļu noteic pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis testatora nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojušo laulāto un ar testamentu atstumtos mantiniekus, bet neskaitot līdzi atteikušos mantotāju. Ja neatņemamās daļas tiesīgais atkrīt, tad viņa neatņemamā daļa uz citiem neatņemamās daļas tiesīgajiem nepāriet. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 08.05.2014 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014. )
Šo likumu var pārvērst gatavā vēstulē
Vairogs jau zina sūdzības vai iesnieguma ceļus, kuros šis tiesību akts ir juridiskais pamats. Sāc ar veidni, nevis tukšu lapu.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓