419. pants

1Testamentu var taisīt katra persona, izņemot nepilngadīgos. Nepilngadīgie, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu, var taisīt testamentu par savu brīvo mantu (195.p.). Testamentu var taisīt arī tie, kas atrodas aizgādnībā. ( 29.11.2012 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. )

1Kas nespēj paust savu gribu, tas nespēj taisīt testamentu. ( 29.11.2012 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. ) Trešā apakšnodaļa Neatņemamās daļas tiesīgie un neatņemamā daļa (Apakšnodaļas nosaukums 08.05.2014 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014. )

1Testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu, ar to ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Šis noteikums jāievēro arī ieceļot pēcmantinieku. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 08.05.2014 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014. )

1Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā (788.p.). Tiesība uz neatņemamo daļu ir mantojama un tālāk nododama tiesība. Neatņemamās daļas tiesīgajam, ja viņš savas tiesības nav pieteicis kā legātārs vai mantinieks, ir jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu līdz sludinājumā par mantojuma atklāšanos mantiniekiem noteiktā termiņa notecējumam. Ja līdz šā termiņa notecējumam viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies. Ja neatņemamās daļas tiesīgais, kas pārdzīvojis mantojuma atstājēju, ir atteicies no tiesības uz neatņemamo daļu vai nu pirms, vai pēc mantojuma atklāšanās, tad viņa atteikšanās šajā ziņā saista arī viņa lejupējos. ( 08.05.2014 . likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )

1Neatņemamo mantojuma daļu noteic pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis testatora nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojušo laulāto un ar testamentu atstumtos mantiniekus, bet neskaitot līdzi atteikušos mantotāju. Ja neatņemamās daļas tiesīgais atkrīt, tad viņa neatņemamā daļa uz citiem neatņemamās daļas tiesīgajiem nepāriet. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 08.05.2014 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014. )

1Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Šo daļu noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds bijis testatora nāves dienā. Neatņemamā daļā ieskaita tiklab to, ko testators atstājis mantiniekam kā mantojumu vai legātu, kā arī to, kas saņemts testatora dzīves laikā, ja uz saņemto attiecas pievienojuma pienākums ( 757. un turpm. p.). Neatņemamo daļu aprēķina no testatora skaidras mantas, atskaitot visus viņa parādus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 08.05.2014 . likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014. )

1Neatņemamo daļu nevar aprobežot ar nosacījumiem vai termiņiem vai apgrūtināt ar legātiem vai citām nastām. Šādi blakus noteikumi nav spēkā. Ceturtā apakšnodaļa Atstumšana no mantojuma