53.3. pantsFarmaceitam un klīniskajam farmaceitam, kas strādā aptiekā vai ārstniecības iestādes slēgta tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, ir šādi uzdevumi:
Farmaceitam un klīniskajam farmaceitam, kas strādā aptiekā vai ārstniecības iestādes slēgta tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, ir šādi uzdevumi:
11) sniedzot farmaceitisko aprūpi, nodrošināt atbildīgu, drošu un racionālu zāļu, medicīnisko ierīču, in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju lietošanu un līdzestību ārstniecībā; 2) sadarbībā ar ārstniecības personām veidot multidisciplināru komandu, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves kvalitāti; 3) piedalīties zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā; 4) veicināt un nodrošināt profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus.
Klīniskajam farmaceitam papildus šā likuma 53. 3 pantā noteiktajam ir šādi uzdevumi:
11) sadarbībā ar ārstniecības personām piedalīties pacienta farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu; 2) veikt tiešu zāļu lietošanas un blakusparādību uzraudzību, regulāri sekojot izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un dokumentējot uzraudzības datus, un, ja nepieciešams, ierosināt farmakoterapijas korekcijas; 3) sniegt ārstniecības personām konsultācijas farmakokinētikas, farmakodinamikas un citos ar zāļu nozīmēšanu saistītajos jautājumos; 4) piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā, ja ārstniecības iestādē tādi tiek veikti; 5) piedalīties dažādu ārstniecības līdzekļu izmantošanas sistēmiskā analīzē.
(1) Ārstniecības iestādi var izveidot valsts institūcijas, pašvaldības, fiziskās vai juridiskās personas.
1(2) Ārstniecības iestādes var būt ambulatoras, kur pacientiem, ja nav nepieciešama ievietošana stacionārā, nodrošina ārstniecības pakalpojumus, un stacionāras, kur pacientiem, kas visu diennakti atrodas pastāvīgā ārstniecības personu aprūpē, sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nosaka diagnozi un nodrošina ārstniecības pakalpojumus līdz noteiktas ārstniecības pakāpes sasniegšanai. (3) Šā panta otrajā daļā minēto ārstniecības pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai ārstniecības iestādei ir tiesības sniegt šādus ar medicīnu saistītus pakalpojumus līdz noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai: 1) izmitināšanu, ko nodrošina pacientam un personai, kas uzturas kopā ar pacientu; 2) ēdināšanu, ko nodrošina pacientam; 3) pacienta transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīnas ierīcēm.
(1) Universitātes slimnīca ir daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestāde, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
11) sniedz pacientiem sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus; 2) piedalās bakalaura, maģistra, rezidentu un doktora studiju programmu un rezidentūras programmas īstenošanā; 3) veic zinātnisko un pētniecisko darbu ārstniecības jomā un veicina jaunu ārstniecības metožu un medicīnas tehnoloģiju ieviešanu. (2) Universitātes slimnīcai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem piemēro normatīvajos aktos noteikto paaugstināto koeficientu.
(1) Ar ārstniecību drīkst nodarboties tikai tādas ārstniecības iestādes, kas atbilst ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām.
1(2) Obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām nosaka Ministru kabinets.
(1) Lai izpildītu Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā nodrošinājuma uzdevumus, Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde var izveidot pagaidu medicīniskās palīdzības punktu. Pagaidu medicīniskās palīdzības punkts nav uzskatāms par ārstniecības iestādi šā likuma izpratnē, tā ir atbilstoši sniedzamajiem pakalpojumiem aprīkota un ārstniecisko manipulāciju veikšanai piemērota stacionāra vai pārvietojama telpa. Pagaidu medicīniskās palīdzības punkta izveidošanas, izvietošanas un aprīkošanas kārtību apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris.
1(2) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbināta ārstniecības persona profesionālo darbību ārpus Latvijas teritorijas veic saskaņā ar veselības aprūpes jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Minēto prasību izpildi kontrolē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs.
(1) Ārstniecības iestādes var brīvprātīgi pievienoties Eiropas Savienības dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju un ekspertīzes centru kopīgi veidotiem Eiropas references tīkliem, kuru mērķis ir nodrošināt īpašu specializētu augstas kvalitātes veselības aprūpi pacientam, kuram ir reta vai maz izplatīta, sarežģīta slimība.
1(2) Prasības ārstniecības iestādēm, kuras vēlas brīvprātīgi pievienoties Eiropas references tīkliem, un kārtību, kādā ārstniecības iestādes pievienojas šiem tīkliem, nosaka Ministru kabinets.
(1) Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību sertifikācija ir brīvprātīga.
1(2) Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. (3) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības sertifikāts saskaņā ar Ministru kabineta noteikto veselības aprūpes finansēšanas kārtību dod attiecīgajai ārstniecības iestādei priekšrocības, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓