Vairogs
Ātrais SOS
JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Sākums › Likumi › Ārstniecības likums
VeselībaSaeimaSpēkā · pārbaudīta 2026-08-15Avots: likumi.lv

Ārstniecības likums

Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Ārstniecības. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.

Saturs

122 panti · 22 nodaļas. Raksti numuru vai vārdu — un lasi.

Viss teksts vienā lapā
  1. 1. pantsLikumā ir lietoti šādi termini:
  2. 2. pantsŠā likuma mērķis ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju un noteikt īpašus ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma noteikumus.
  3. 3. pants(1) Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats. Veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īstenots pasākumu komplekss, tajā skaitā telemedicīna un darbības ar zālēm un medicīniskajām ierīcēm, pacienta veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
  4. 4. pants(1) (Izslēgta no 01.01.2018. ar 22.11.2017 . likumu. Sk. Pārejas noteikumu 32. punktu)
  5. 5. pantsIkvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību.
  6. 6. pantsAtvērt tekstu
  7. 7. pantsĀrstniecības uzraudzību valstī veic Veselības ministrija un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas.
  8. 8. pantsVeselības ministrija veselības aprūpes jomā pilda šādas funkcijas:
  9. 9. pants(1) Ārstniecības iestāžu, medicīnisko ierīču un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu, un jaundzimušo reģistru (ar ziņām par viņu mātēm) izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību, kā arī ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
  10. 9.1. pants(1) Ārstniecību veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam.
  11. 9.2. pants(1) Gadījumos, kad ir apdraudēta dzīvība sirds apstāšanās dēļ, līdz brīdim, kad ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, persona var izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.
  12. 10. pantsVeselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs kontrolē Veselības inspekcija.
  13. 10.1. pantsTo Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, kuri pieņemti par šā likuma 28. , 33. un 35. panta prasību neievērošanu, neaptur šo lēmumu darbību.
  14. 10.2. pants(1) Lai nodrošinātu sistēmisku multidisciplināru visu vai atsevišķu noteiktu nāves gadījumu anonīmu izmeklēšanu, kas identificē cēloņus un ar tiem saistītos novēršamus un labojamus faktorus, tiek organizēta nāves cēloņu konfidenciālā analīze.
  15. 11. pantsSludinājumus un reklāmu, kas attiecas uz ārstniecību, ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, ievieto masu saziņas līdzekļos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  16. 12. pantsPersonas, kam nav medicīniskās izglītības un kas patstāvīgi nodarbojas ar slimnieku ārstēšanu, dzemdībpalīdzības sniegšanu (izņemot gadījumus, kad jāsniedz pirmā palīdzība), hipnozi, kodēšanu un citām cilvēka psihi ietekmējošām metodēm, cilvēka enerģētisko lauku korekciju (biokorekciju), akupunktūru un pārējām cilvēka organisma enerģētisko sistēmu ietekmējošām metodēm, kā arī personas, kas atbalsta ārstniecības darbībā tādas personas, kurām nav medicīniskās izglītības vai nav speciālista prakses tiesību, ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
  17. 12.1. pantsĀrstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
  18. 13. pantsMedicīnas ētikas komitejas ir medicīnas ētikas problēmu risināšanai izveidotas konsultatīvas institūcijas, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu.
  19. 14. pantsMedicīnas ētikas komitejas izveido ārstniecības iestādes un ārstniecības personu profesionālās biedrības. Šīs komitejas izskata ētikas jautājumus, kas saistīti ar ārstniecības personu darbību un jaunām medicīniskajām tehnoloģijām.
  20. 15. pantsCentrālā medicīnas ētikas komiteja darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, un tā izskata uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus. Centrālās medicīnas ētikas komitejas personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets pēc Veselības ministrijas priekšlikuma.
  21. 15.1. pantsCentrālā medicīnas ētikas komiteja, izskatot uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus, piemēro maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.
  22. 16. pantsAtvērt tekstu
  23. 17. pantsAtvērt tekstu
  24. 18. pantsAtvērt tekstu
  25. 19. pantsAtvērt tekstu
  26. 20. pantsAtvērt tekstu
  27. 21. pantsAtvērt tekstu
  28. 22. pantsAtvērt tekstu
  29. 23. pantsAtvērt tekstu
  30. 24. pantsAtvērt tekstu
  31. 25. pantsAtvērt tekstu
  32. 26. pants(1) Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā.
  33. 27. pantsĀrstniecības personu kompetenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, ārstniecības personām nosakāmos kritērijus jaunizveidotās papildspecialitātes vai apakšspecialitātes iegūšanai, neapgūstot izglītības programmu jaunizveidotajā papildspecialitātē vai apakšspecialitātē, un laikposmu, kurā ārstniecības personām, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, ir tiesības pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu minētajā papildspecialitātē vai apakšspecialitātē, nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības vai Latvijas Māsu asociācijas pausto viedokli atbilstoši kompetencei.
  34. 28. pants(Izslēgts ar 06.12.2023 . likumu, kas stājas spēkā 03.01.2024. )
  35. 29. pants(1) Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un personas reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, kā arī sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību.
  36. 30. pantsAtvērt tekstu
  37. 31. pantsPersonas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu tiesības nodarboties ar ārstniecību iegūst pēc ārstniecības personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas likumā " Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu " noteiktajā kārtībā.
  38. 32. pantsAtvērt tekstu
  39. 33. pants(1) Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā.
  40. 34. pants(1) Ārstniecības iestādes vadītājs organizē normatīvajiem aktiem atbilstošu medicīnisko ierīču ekspluatāciju ārstniecības iestādē.
  41. 35. pantsĀrstniecības iestādes vadītājs ir saucams pie likumā noteiktās atbildības, ja viņa vadītajā iestādē tiek lietotas medicīniskās tehnoloģijas, kuras nav apstiprinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
  42. 36. pantsĀrstniecības persona ir atbildīga par izraudzītās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām.
  43. 37. pants(1) Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā " Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu " noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:
  44. 38. pantsSavā profesionālajā darbībā ārsts ir brīvs. Katram ārstam ir tiesības dot atzinumu par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu.
  45. 39. pantsĀrsts darbojas specialitātē (specialitātes var būt vairākas), kas noteikta ārsta sertifikātā. Ārsts drīkst darboties apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot atsevišķu izmeklēšanas vai ārstēšanas metodi tikai tad, ja viņam ir ārsta sertifikāts pamatspecialitātē.
  46. 39.1. pantsĀrstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot ārstniecisko vai diagnostisko metodi, kurā ir pabeidzis rezidentūras programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēta speciālista vadībā. Ārsts, izņemot 33. panta ceturtajā daļā minēto ārstu, visā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).
  47. 40. pantsĀrsts ir atbildīgs par nedzimušas dzīvības saglabāšanu, un viņa pienākums ir mēģināt atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja grūtniecība nav pretrunā ar sievietes veselības stāvokli un nepastāv draudi, ka jaundzimušajam būs pārmantojama vai iegūta slimība. Ārstam ir tiesības atteikties izdarīt grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav medicīnisku iemeslu.
  48. 41. pantsAtvērt tekstu
  49. 42. pantsGadījumos, kad pacienta dzīvība nav apdraudēta, bet pacients neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu, ārstam ir tiesības atteikties no turpmākās pacienta ārstēšanas.
  50. 43. pantsĀrsts drīkst pacientu izmeklēt vai ārstēt kopīgi ar citām ārstniecības personām vai nepieļaut to līdzdalību.
  51. 43.1. pantsZobārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā " Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu " noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:
  52. 43.2. pantsĀrstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, kurā ir pabeidzis zobārstniecības studiju programmu vai apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta zobārsta vadībā. Zobārsts visā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).
  53. 44. pants. (1) Māsa ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību atbilstoši likumā " Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu " noteiktajām prasībām.
  54. 45. pants(1) Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo izglītību vai pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai augstāko izglītību saskaņā ar akreditētu ārsta palīga studiju programmu.
  55. 45.1. pants(1) Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, tehniskais ortopēds, audiologopēds, uztura speciālists, mākslas terapeits, optometrists) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.
  56. 45.2. pants(1) Savā specialitātē funkcionālais speciālists profesionālās kompetences ietvaros:
  57. 45.3. pantsVecmāte ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā " Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu " noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:
  58. 45.4. pantsMilitārais paramediķis ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā " Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu " noteiktajām prasībām un, pildot militārā dienesta pienākumus Latvijas teritorijā un ārpus tās, savas profesionālās darbības ietvaros:
  59. 45.5. pantsMilitārais paramediķis profesionālās prasmes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā savai kvalifikācijai atbilstošā apjomā militārā dienesta laikā var uzturēt neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādē tiešā neatliekamajā medicīnā sertificētas ārstniecības personas vadībā un uzraudzībā.
  60. 45.6. pantsMasieris ir ārstniecības persona, kura ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālo vidējo izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.
  61. 46. pantsĀrstniecības personas pienākums ir sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību.
  62. 47. pantsĀrstniecības personai ir tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību apstākļos, kas apdraud ārstniecības personas pašas dzīvību, kā arī tad, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ.
  63. 47.1. pantsNeatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma izpildes laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekam ir tiesības pielietot speciālo līdzekli (gāzes baloniņu), lai aizsargātu sevi vai citu personu pret uzbrukumu vai tā draudiem.
  64. 47.2. pants(1) Ja ir pamats pieņemt, ka iespējams neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbinieka dzīvības un veselības apdraudējums, neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma izpildes laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbinieks lieto audio un video fiksācijas speciālos tehniskos līdzekļus (individuālās ķermeņa kameras), lai nodrošinātu notikuma ierakstu un nepieciešamības gadījumā to nodotu kompetentajām institūcijām likumpārkāpumu izvērtēšanai.
  65. 48. pantsĀrstniecības personas pienākums ir regulāri pilnveidot profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā. Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz tālākizglītību, kā arī apgūtās tālākizglītības novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību.
  66. 49. pantsAtvērt tekstu
  67. 50. pantsAtvērt tekstu
  68. 51. pantsAtvērt tekstu
  69. 52. pantsAtvērt tekstu
  70. 53. pantsPersonas pārejošu darbnespēju konstatē ārsts, ārsta palīgs, zobārsts vai vecmāte. Pārejošu darbnespēju apliecinošo dokumentu izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
  71. 53.1. pantsAtvērt tekstu
  72. 53.2. pants(1) Ārstu komisija aizgādnības nodibināšanas un nākotnes pilnvarojuma gadījumā sniedz atzinumu par to, vai garīga rakstura vai veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un vadīt to.
  73. 53.3. pantsFarmaceitam un klīniskajam farmaceitam, kas strādā aptiekā vai ārstniecības iestādes slēgta tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, ir šādi uzdevumi:
  74. 53.4. pantsKlīniskajam farmaceitam papildus šā likuma 53. 3 pantā noteiktajam ir šādi uzdevumi:
  75. 54. pants(1) Ārstniecības iestādi var izveidot valsts institūcijas, pašvaldības, fiziskās vai juridiskās personas.
  76. 54.1. pants(1) Universitātes slimnīca ir daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestāde, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
  77. 55. pants(1) Ar ārstniecību drīkst nodarboties tikai tādas ārstniecības iestādes, kas atbilst ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām.
  78. 55.1. pants(1) Lai izpildītu Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā nodrošinājuma uzdevumus, Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde var izveidot pagaidu medicīniskās palīdzības punktu. Pagaidu medicīniskās palīdzības punkts nav uzskatāms par ārstniecības iestādi šā likuma izpratnē, tā ir atbilstoši sniedzamajiem pakalpojumiem aprīkota un ārstniecisko manipulāciju veikšanai piemērota stacionāra vai pārvietojama telpa. Pagaidu medicīniskās palīdzības punkta izveidošanas, izvietošanas un aprīkošanas kārtību apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris.
  79. 55.2. pants(1) Ārstniecības iestādes var brīvprātīgi pievienoties Eiropas Savienības dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju un ekspertīzes centru kopīgi veidotiem Eiropas references tīkliem, kuru mērķis ir nodrošināt īpašu specializētu augstas kvalitātes veselības aprūpi pacientam, kuram ir reta vai maz izplatīta, sarežģīta slimība.
  80. 56. pants(1) Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību sertifikācija ir brīvprātīga.
  81. 56.1. pants(1) Ja ārstniecības iestāde sniedz palīdzību pacientam un ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no vardarbības, ārstniecības iestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņo par to Valsts policijai.
  82. 56.2. pantsĀrstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams, iesaista ārstniecības atbalsta personu, kurai ir atbilstošas profesionālās zināšanas, ko apliecina izglītības dokuments par iegūto izglītību attiecīgajā profesijā.
  83. 57. pantsRezidentu uzņemšanas, kā arī sadales kārtību un rezidentūras finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
  84. 58. pantsAtvērt tekstu
  85. 59. pantsMedicīnisko dokumentu lietvedības kārtību ārstniecības iestādēs nosaka Ministru kabinets.
  86. 60. pantsRecepšu veidlapu izgatavošanas un aprites, recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas prasības un kārtību, kā arī aptieku un valsts institūciju pienākumus recepšu un recepšu veidlapu aprites nodrošināšanā nosaka Ministru kabinets.
  87. 60.1. pantsAlkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.
  88. 61. pantsAlkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi pēc viņu vēlēšanās narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
  89. 62. pantsGadījumos, kad sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu lietošanu, piedalīšanos azartspēlēs vai datorspēlēs slimnieks izdara sabiedriski bīstamas darbības, sistemātiski izdara administratīvos pārkāpumus vai ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuvākos radiniekus vai sabiedrību, tiek piemēroti likumā noteiktie sociālās un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi, bet nepilngadīgajiem — audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.
  90. 63. pantsAlkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieka sociālās un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi ir:
  91. 64. pantsNosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē vai ir atkarīgs no azartspēlēm vai datorspēlēm, ar viņa piekrišanu par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas iestādē.
  92. 64.1. pants(1) Stacionārajai ārstniecības iestādei, kurā nepilngadīgais nonācis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, ir tiesības ierobežot personas pamattiesības, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai, lai nodrošinātu veselības aizsardzību.
  93. 65. pantsPersonām ar psihiskiem traucējumiem un psihiskām slimībām ir jānodrošina visas pilsoņa, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kuras paredz likums. Psihiskie traucējumi vai psihiskā slimība nedrīkst būt par iemeslu cilvēka diskriminācijai.
  94. 66. pantsPsihiski slimajiem ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem.
  95. 67. pants(1) Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā (turpmāk — psihiatriskā ārstniecības iestāde), ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā.
  96. 68. pants(1) Psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas sniedz, ja pacients:
  97. 68.1. pants(1) Šā likuma 68. pantā noteiktajā gadījumā Tiesu administrācija samaksu par advokāta sniegto juridisko palīdzību, kā arī ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus sedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka samaksas apmēru par valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās, neņemot vērā tajos noteiktos ierobežojumus attiecībā uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu apjomiem, un saskaņā ar paredzēto kārtību.
  98. 69. pants(1) Ja persona psihisko traucējumu vai psihiskās slimības dēļ pārkāpj sabiedrisko kārtību, tās aizturēšanu, nogādāšanu un uzraudzību pie psihiatra veic policijas darbinieki saskaņā ar likumu "Par policiju".
  99. 69.1. pants(1) Pacientam, kurš stacionēts psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, pacientam, kurš nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam, un pacientam, kuram ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, ir:
  100. 69.2. pantsPersona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, 14 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas sazinās ar tiesas lēmumā norādīto ārstniecības iestādi klātienē vai attālināti, lai vienotos par ārstēšanas uzsākšanu, izņemot personu, kura saskaņā ar tiesas lēmumu ārstniecības iestādē tiek nogādāta policijas darbinieka pavadībā.
  101. 69.3. pants(1) Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ārstējas tiesas lēmumā norādītajā ārstniecības iestādē. Ārstēšanos citā ārstniecības iestādē drīkst uzsākt tikai saskaņā ar jaunu tiesas lēmumu.
  102. 70. pantsAtvērt tekstu
  103. 70.1. pants(1) Ārstniecības persona nekavējoties informē tiesu, kura pieņēmusi lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ja:
  104. 71. pantsIlgstošu vai pastāvīgu fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma un funkcionēšanas ierobežojuma gadījumos ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī veselības un darbspējas ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka valsts pilnvarota Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK), kuras darbību reglamentē normatīvie akti.
  105. 72. pantsTiesmedicīnisko un tiespsihiatrisko ekspertīzi veic pēc likumā noteiktajā kārtībā pieņemta institūcijas (amatpersonas), izmeklētāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma. Kārtību, kādā notiek tiesmedicīniskā un tiespsihiatriskā ekspertīze, nosaka Ministru kabinets.
  106. 73. pantsAtvērt tekstu
  107. 74. pantsLēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai to sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, ja pārkāpti ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs vai viņa vietnieki vai Veselības inspekcijas kontroles nodaļu vadītāji vai viņu vietnieki.
  108. 75. pants(1) Ja Veselības inspekcijas inspektors ir konstatējis tādu ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu ārstniecības iestādei. Brīdinājumā norāda visus konstatētos ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sniedz ieteikumus, kā arī nosaka pārkāpumu novēršanas termiņu.
  109. 76. pants(1) Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā paziņo amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.
  110. 77. pants(1) Iesniegumu, kurā apstrīdēts Veselības inspekcijas lēmums par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
  111. 78. pants(1) Lai nodrošinātu veselības aprūpes organizēšanu un atvieglotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, veselības nozares datus uzkrāj veselības informācijas sistēmā.
  112. 79. pants(1) Lai nodrošinātu patiesas un aktuālas informācijas uzkrāšanu un ziņu pilnīgumu veselības informācijas sistēmā, šīs sistēmas pārzinis vai turētājs, ja veselības informācijas sistēmas turētāja funkcijas nodotas pilnvarotai institūcijai, ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un pacientiem.
  113. 80. pantsVeselības informācijas sistēmas pārzinis vai turētājs, ja šīs sistēmas turētāja funkcijas ir nodotas pilnvarotai institūcijai, ir tiesīgs neinformēt datu subjektu par personas datu apstrādi veselības informācijas sistēmā, ja vien datu subjekts to īpaši nepieprasa un ja personas datu apstrāde ir nepieciešama:
  114. 81. pants(1) Ja nokavējums ir saistīts ar līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu un parādnieks ir ārstniecības iestāde, kas atbilst pasūtītāja kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā vai publiskas institūcijas kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma jomā (publisks pasūtītājs), nokavējumam tiek piemēroti Civillikuma noteikumi, kas attiecināmi uz līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto parādnieka nokavējuma termiņu.
  115. 82. pantsPar nodarbošanos ar ārstniecību bez medicīniskās izglītības piemēro naudas sodu no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
  116. 83. pantsPar nodarbošanos ar ārstniecību bez reģistrēšanās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām.
  117. 84. pantsPar medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez tā, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz piecsimt piecdesmit naudas soda vienībām.
  118. 85. pantsPar medicīnisko ierīču ekspluatācijas pārkāpumiem ārstniecības iestādē piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām.
  119. 85.1. pantsPar cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu vai in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu veikšanas kārtības pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.
  120. 86. pantsPar recepšu veidlapu uzglabāšanas noteikumu vai recepšu izrakstīšanas kārtības neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
  121. 87. pantsPar darbnespējas lapas izsniegšanas un anulēšanas kārtības neievērošanu piemēro naudas sodu no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
  122. 88. pantsAdministratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 82. , 83. , 84. , 85. , 85. 1 , 86. un 87. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Veselības inspekcija.
Bezmaksas · 2 minūtes

Vai šis likums attiecas uz tavu situāciju?

Apraksti savu problēmu — Vairoga konsultants pateiks, vai vari rīkoties un ar kuriem pantiem, un vajadzības gadījumā sagatavos gatavu vēstuli.

Saņemt ieteikumuApskatīt gadījumus
Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

AtsauceVeselība

Ko pārbaudīt

  1. Nosaki, kurš ir adresāts: uzņēmums, iestāde, persona vai tiesa.
  2. Pārbaudi datumu un redakciju, īpaši ja strīds sākās agrāk.

Ko saglabāt

  • Precīza panta atsauce
  • Dokuments, uz kuru pants attiecas
  • Datumi un saņemšanas veids
  • Īss faktu apraksts saviem vārdiem
Apraksti problēmu — bezmaksas ieteikumsMeklēt saistītos pantus
Avots likumi.lvAprakstīt problēmu