15. pantsŪdens resursu lietošanas ekonomiskā analīze, upju baseinu raksturojums un cilvēku darbības ietekmes izvērtējums
Ūdens resursu lietošanas ekonomiskā analīze, upju baseinu raksturojums un cilvēku darbības ietekmes izvērtējums
1(1) Klimata un enerģētikas ministrs apstiprina katram upju baseinu apgabalam vai Latvijas teritorijā ietilpstošajai starptautiska upju baseinu apgabala daļai ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi (turpmāk — ekonomiskā analīze), upju baseinu raksturojumu, kā arī cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu, ņemot vērā šā likuma 16.panta nosacījumus. (2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un ņemot vērā piesārņojošo vielu reģistrā, vides monitoringa un valsts statistikas pārskatā iekļauto informāciju un datus, kā arī citu pieejamo informāciju un datus, centrs veic prioritāro un bīstamo vielu emisijas, zudumu un noplūžu uzskaiti. Uzskaiti veic par katru upju baseina apgabalu vai Latvijas teritorijā ietilpstoša starptautiska upju baseina apgabala daļu. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto ekonomisko analīzi, upju baseinu raksturojumu un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu pārskata ne retāk kā reizi sešos gados. Šo informāciju pārskatot, ņem vērā: 1) iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs un plūdu riska kartēs sniegto informāciju; 2) prioritāro un bīstamo vielu emisijas, zudumu un noplūžu uzskaiti par iepriekšējo gadu pirms pārskatīšanas. Prioritārām un bīstamām vielām, uz kurām attiecas nosacījumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, uzskaites datus var aprēķināt kā vidējo vērtību par iepriekšējo triju gadu periodu.
Ekonomiskā analīze
1Ekonomiskajā analīzē iekļauj informāciju: 1) uz kuru pamatojoties iespējams aprēķināt nepieciešamo pasākumu izmaksas, ņemot vērā, ka ūdens resursu lietotājs sedz visas izmaksas par ūdens resursu lietošanu, kā arī ņemot vērā aprēķinus par pieejamajiem ūdens resursiem un ilgtermiņa ūdens pieprasījuma un izmaksu prognozi, arī nepieciešamo investīciju prognozi; 2) kura ļauj pamatot lēmumus par izmaksu ziņā visizdevīgākajiem pasākumu programmā ietvertajiem pasākumiem.
Maksa par ūdens resursu lietošanu
1(1) Fiziskās un juridiskās personas bez maksas lieto caurtekošos ūdeņus zivsaimniecībai (izņemot dabas resursu nodokļu maksājumus vai zaudējumu atlīdzību par ūdens piesārņojumu, kas rodas šo darbību rezultātā), kā arī ūdens resursus nekomerciālam transportam, peldēšanai, ūdenssportam, ūdenstūrismam vai personiskām vajadzībām, ja ūdens lietošanai personiskām vajadzībām nav nepieciešamas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas. (2) Dabas resursu nodokli par ūdens resursu ieguvi un ūdeņu piesārņošanu, ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā (turpmāk — HES), kā arī ūdenssaimniecības (ūdensapgādes un kanalizācijas) tarifus un maksu par ūdens resursu lietošanas veidiem, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos, fiziskajām un juridiskajām personām nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot: 1) ka fiziskās un juridiskās personas sedz visas ekonomiskās analīzes rezultātā pamatotās ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas, kā arī maksā par ūdens resursiem un tiem nodarīto kaitējumu; 2) principu — piesārņotājs maksā; 3) ka ūdens resursi lietojami racionāli, sekmējot šajā likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu; 4) ģeogrāfiskos, ģeoloģiskos un klimatiskos apstākļus, kā arī izvērtējot maksājumu apmēra un maksas piemērošanas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās sekas. (3) Apsaimniekošanas plānā iekļauj pārskatu par pasākumiem, kurus paredzēts veikt šā panta nosacījumu īstenošanai, kā arī pārskatu par dažādu ūdens lietotāju ieguldījumu ūdens resursu lietošanas izmaksu segšanā. (4) Šā panta prasību īstenošana nedrīkst kavēt piesardzības, izpētes vai sanācijas pasākumus, kuri tiek veikti, lai sasniegtu šā likuma mērķus. (5) Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumus, kas saistīti ar Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu erozijas ierobežošanu HES darbības ietekmes zonā, finansē atbilstoši kārtējā gada valsts budžetam, piešķirot ikgadējās budžeta dotācijas Zemkopības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas budžetā.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓