2. pantsLikuma mērķi
Likuma mērķi
1Likuma mērķi ir šādi: 1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus; 2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību; 3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām; 4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību; 5) nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai skaitliski uzturētu savvaļā dzīvojošo savvaļas putnu (turpmāk — putni) sugu populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes, kultūras prasībām un ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim; 6) regulēt darbības ar invazīvajām sugām.
Likuma darbības joma
1Likums regulē jautājumus, kas saistīti ar: 1) augu, sēņu un ķērpju sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, kā arī sugu indivīdu atpazīstamajām daļām; 2) dzīvnieku sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, putnu olām un ligzdām, kā arī beigtajiem indivīdiem vai to daļām; 3) īpaši aizsargājamiem biotopiem; ) starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņiem; 5) invazīvajām sugām.
Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnes un sugas
1(1) Dabisko dzīvotņu veidi ir Eiropas Savienībā nozīmīgi, ja tie atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: 1) dzīvotnei draud izzušana tās dabiskās izplatības areālā; 2) dzīvotnei ir mazs dabiskās izplatības areāls tās izplatības samazināšanās dēļ vai ļoti nelielās teritorijas dēļ; 3) dzīvotne izcili raksturo vienu vai vairākus bioģeogrāfiskos rajonus: Alpu, Atlantijas, Melnās jūras, boreālo, kontinentālo, makronēzisko, Vidusjūras, panonisko vai stepes reģionu. (2) Prioritārie dabisko dzīvotņu veidi ir tādi dabisko dzīvotņu veidi, kuriem draud izzušana un par kuru saglabāšanu Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo dzīvotņu dabiskās izplatības areāla proporciju Eiropas Savienības teritorijā. (3) Sugas ir Eiropas Savienībā nozīmīgas, ja tās atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: 1) tās ir apdraudētas (izņemot sugas, kurām minētajā teritorijā ir dabiskās izplatības areāla galējā robeža un kuras nav apdraudētas vai jutīgas rietumu palearktiskajā rajonā); 2) tās ir jutīgas sugas, kas tuvākajā laikā varētu kļūt par apdraudētām sugām, ja turpināsies apdraudošo faktoru ietekme; 3) tās ir retas sugas, kas pārstāv nelielas populācijas, kuras nav apdraudētas vai jutīgas, tomēr var par tādām kļūt. Šo sugu īpatņi atrodami ierobežotos ģeogrāfiskos apgabalos vai nelielā skaitā ir izkliedēti plašākā apgabalā; 4) tās ir endēmas sugas, kam vajadzīga īpaša uzmanība, kuras pamats ir dzīvotnes īpatnības vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotni vai uz dzīvotnes aizsardzības statusu. (4) Prioritārās sugas ir tādas sugas, par kuru saglabāšanu Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo sugu dabiskās izplatības areāla proporciju Eiropas Savienības teritorijā. ( ) Eiropas Savienībā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzību Latvijā nodrošina atbilstoši dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓